Vai ar akmeņiem logā pietiks, lai pamodinātu Saeimu?

Palielināt attēlu

Man, tāpat kā nereti Godmanim, pirms vakardienas mītiņa bija divas versijas. Versija “a” - parunās, parunās un izklīdīs, versija “b”, ka var sākties arī nemieri. Piepildījās otrais. Arī žurnālistiem vairs nebūs grūtsirdīgi jānopūšas, ka, lūk, Francijā vai Grieķijā tauta māk risināt problēmas. Beidzot arī mūsējie parādīja, uz ko spējīgi!

Teikšu uzreiz – vērojot gan ārzemnieku protestus ar grautiņiem, demolēšanu un zagšanu, gan pašmāju bāleliņu izdarības – viedoklis ir viens un viennozīmīgs. Lai izcīnītu kaut ko sev, nav jānodara pāri citiem. Šajā gadījumā – pašiem sev. Jo par kādu naudu tad atjaunos ielu segumu, vāks saplēstos stiklus un liks jaunus, ārstēs policistus un citus cietušos? Protams, ka par mūsējo – nodokļu maksātāju – naudu. No šiem tēriņiem neviens nebūs ieguvējs, īpaši jau nu ekonomiskās krīzes laikā.

Kaut gan klusībā pie sevis nopriecājos, ka pusaizmigušajiem Saeimas deputātiem jau nu gan derēja kādu akmeni parlamenta logos ielidināt, lai beidzot pamostas, noskurinās un sāk pieņem loģiskus likumus. Ja uzņēmējiem būtu rūpnīcas, cilvēkiem – darbs un maize, nekādi nemieri nenotiku un protestus neviens nerīkotu. Žēl tikai, ka  īstie  vaininieki droši vien jau sen bija mājās un vēroja notiekošo televīzijā. Vienīgais “tautas kalpu” kreņķis, ka šodien siltāk jāsaģērbjas, lai nedabū iesnas no Saeimā valdošā caurvēja. Jāšaubās, vai ar tiem dažiem akmeņiem pietiks, lai vezums izkustētos no vietas. Godmanis vakar solīja, ka valstī vairs nekas nebūs tā, kā bija. Vienīgi nepateica, kādas šīs izmaņas būs – pozitīvas vai negatīvas. Un kam? Viens gan ir skaidrs – valdībai ir jāpalīdz tautai dzīvot, nevis tā jāgrūž vēl lielākā postā. Kamēr viņi to nesapratīs....

Pārdomājot vakar redzēto, viena lieta gan izraisīja bažas. Ņemot vērā, ka jau iepriekš bija zināms, ka šajā dienā notiks mītiņš un izskanējuši aicinājumi gāzt valdību, pie  Saeimas ēkas dežurēja tikai astoņi policisti. Pieņemot, ka vienkāršās un neapbruņotās tautas vietā uz mītiņu būtu ieradušies labi sagatavojušies grupējumi, Saeimu tāpat kā Ziemas pili būtu ieņēmuši vienā vēja pūtienā. Kas notiktu tad? Vai astoņi policisti, kas atradās postenī, nosargātu Saeimu un Latviju? Arī vēlāk, vērojot policijas darbu, radās iespaids, ka viņi var demostrēt varonību tikai pret kādu atsevišķu pilsoni – masas savākt mūsu policija nav spējīga. Un ko tur prasīt, ja paši savas mašīnas nespēja nosargāt?


Zīmīgi, ka šajā pašā laikā, kad Vecrīgā notika grautiņi, Zaķusalā un citviet Rīgā pie atmiņu ugunskuriem pulcējās barikāžu cīnītāji. Interesanti, kā viņi vērtēja notikušo vietā, kur paši pirms 18 gadiem bija gatavi atdot dzīvību par Latviju? Un par ko (vai pret ko) īsti cīnījās vakardienas nekārtību dalībnieki? Varbūt man var kāds atbildēt?