Spoku māja

Vairāk attēlu galerijā

Pastaigājoties pa Ogri, ne vienu vien reizi esmu gājis tai garām. Kādu laiku es tur bieži staigāju, bet to neredzēju. Ir kāda psihologu teorija, ka cilvēks nespēj ieraudzīt to, ko viņš negrib redzēt (vai, kā manā gadījumā – nedomā ieraudzīt ko tādu).

Uzdrīkstēšos šo fenomenu nosaukt par “rozā briļļu efektu” (tas ir, kad cilvēks redz tikai labo). Nezinu, kas notika tajā dienā, bet es ieraudzīju.

Man nav zināma šī nama vēsture. Pārsteidz tā atrašanās vieta – pavisam blakus katoļu baznīcai. Māja nav apdzīvota, tajā nav pat bomžu.  Durvju un logu rāmji ir tukši. Šur tur ir tapešu atliekas, kas liecina, ka kādreiz šeit kāds dzīvojis. Otrajā stāvā atrastas fotogrāfijas – droši vien bijušo iedzīvotāju. Skatoties šīs fotogrāfijas, var atgriezties laikā pirms desmitiem gadu, kad nebija digitālo fotoaparātu.

Jāpiebilst, ka šī vieta ir īsts atradums fotogrāfiem – iesācējiem, pie kuriem pieskaitu arī sevi. Šajā ēkā iespējams vienā fotogrāfijā apvienot “trash” un “glamour”, ja uz fotosesiju uzaicināsiet meiteni, kura sagatavojusi nepieciešamo tēlu. Nevar nepieminēt bērnus. No viņiem nevajag baidīties, pat tad, ja viņi ar akmeņiem apmētā māju, kamēr jūs esat tur iekšā. Mūs apmētāja, bet netrāpīja. :)

Lasītājs noteikti jau ir sapratis, ka esmu tur bijis. Nebiju viens, bet kopā ar bijušo draudzeni A. Tikai tagad saprotu, kāpēc negribēju viņu tur fotografēt. Tikai vēlāk es beidzu sevi mānīt un apjautu, ka daudz kas no tā, ko darīju, nebija labprātīgi. Un šī fotosesija nav izņēmums. Un tikai tagad es apbrīnoju šīs mīļās būtnes vārdā A. pacietību un ticību kam gaišam. Nekas, ka mēs vairs neesam kopā, bet toreiz mums bija labi.

P.S. Saulainā laikā ēkā var rast milzum daudz gaismas risinājumu.

P.P.S. Tiem, kas alkst asu izjūtu – aizejiet uz šo māju naktī!