Gunāra Jākobsona mūžs – veltījums mūzikai un dziesmai

Vairāk attēlu galerijā

21.decembrī skaistu dzīves jubileju atzīmēja lielvārdietis Gunārs Jākobsons – cilvēks, kurš visu savu mūžu ir veltījis mūzikai un dziesmai, gan strādājot Latvijas Radio, gad vadot daudzus vokālos ansambļus un korus.

Arī šobrīd, sasniedzot 80 gadu slieksni, viņam ir daudz radošo plānu, kurus cienījamais mākslinieks grib realizēt, vadot Ķeguma senioru vokālo ansambli "Kvēlziedi" un pildot koncertmeistara pienākumus Lielvārdes senioru korī "Kamene".

No Liepājas Mūzikas skolas līdz Latvijas Radio Mūzikas redakcijai

Gunārs Jākobsons dzimis 1940.gada 21.decembrī Liepājā, tādēļ sevi zināmā mērā uzskata par liepājnieku. Savas bērnības pirmos gadus Gunārs dzīvojis sava vectēva lauku mājā Nīkrāces pagastā [Skrundas novadā – aut.]. Otrā pasaules kara laikā ģimene tikusi izvesta uz Lietuvu, jo tās mājvietā "vārījās" Kurzemes katls. Karadarbības rezultātā māja tikusi sagrauta. Kara laikā pazuda Gunāra tēvs, tādēļ puiku viena pati audzinājusi mamma, kura pārcēlās uz Kalveni [Aizputes novadā – aut.], lai tur strādātu skolā par pavāri. Tieši Kalvenes pamatskolā Gunārs sāka savas skolas gaitas. Sirmais kungs vairs neatceras precīzi, kas noteica viņa mūža profesijas izvēli, bet pieļauj, ka tas varēja būt viens no viņa klases biedriem, kurš jau mācījās Liepājas Mūzikas skolā. Arī Gunārs iestājās šajā profesionālajā izglītības iestādē, kur 1955.gadā nopietni sāka apgūt mūziku, mācīdamies kordiriģentu nodaļā. Pēc vidējās izglītības iegūšanas G.Jākobsona ceļš veda uz Rīgu – uz Jāzepa Vītola Latvijas valsts konservatoriju. Tur viņš studēja no 1959. līdz 1964.gadam, kordiriģēšanu turpinādams apgūt pie profesora Ozoliņa. 

Kā atceras G.Jākobsons, pēc augstākās izglītības iegūšanas viņš savas kordiriģenta prasmes izmantoja daudzviet, tostarp arī mākslinieciskajā pašdarbībā, vadīdams gan korus, gan ansambļus. Salīdzinoši īsus laika sprīžus G.Jākobsons pastrādājis Kultūras ministrijā, Tautas mākslas namā. Daudz iespaidīgāks ir laika posms, kuru viņš pavadīja Latvijas Radio – no 1968. līdz 1996.gadam jeb veselus 28 gadus. Tur viņa darba vieta bija Mūzikas redakcijā, kur Jākobsons ieņēmis dažādus amatus, divus gadus pat būdams komponista Raimonda Paula, kurš ieņēma galvenā redaktora amatu, vietnieks. Pēdējos astoņus gadus [no 1988. līdz 1996.gadam] G.Jākobsons pats bija Mūzikas redakcijas galvenais redaktors. Viņš pats personīgi piedalījies programmu veidošanā un visos citos radio darbos, kā arī rūpējies par to, lai viņa darbiniekiem būtu nodrošināti normāli apstākļi. Jākobsons savu roku pielicis arī savulaik ļoti populārās dziesmu aptaujas "Mikrofons" tapšanā – septiņdesmito gadu sākumā viņš tajā darbojies par noformētāju.

Pēc aiziešanas no Latvijas Radio G.Jākobsons strādājis Valsts jaunatnes iniciatīvu centrā, kas tagad jau reorganizēts un nosaukts par Valsts izglītības satura centru. Tur viņš bija metodiķa amatā, atbildēdams par skolu jaunatnes muzikālo ārpusstundu darbu mazajos kolektīvos, piemēram, popgrupās, vokālajos un instrumentālajos ansambļos. G.Jākobsona vadītais projekts bija konkursa "Ko tu proti?" pēctecis, kam bija dots nosaukums "Do-re-mi". Tajā piedalījās skolēnu mazie mūzikas kolektīvi, kā arī solisti. Konkursa kārtas vispirms notika rajonos, pēc tam Latvijas novados, bet noslēguma koncerts, kurā uzstājās laureāti no visas valsts, vienmēr norisinājās Latvijas Universitātes Aulā. Kā uzskata G.Jākobsons, šis konkurss «Do-re-mi» ļoti daudz izaugsmes iespēju devis gan tā dalībniekiem, gan arī viņam, iegūstot jaunu pieredzi. 

Darbā ar vokālajiem ansambļiem – 60 gadus

Ārpus sava pamatdarba G.Jākobsons daudz strādājis ar dažādiem amatierkolektīviem. Pēc izglītības būdams kordiriģents, G.Jākobsons gan aranžē skaņdarbus, gan gatavo repertuāru, pats arī spēlē pavadījumus. Viņš praktiski visu laiku gan Jūrmalā, gan Rīgā vadījis vokālos ansambļus, piemēram, ļoti labu sieviešu ansambli "Lielupe" Jūrmalā, kā arī vokālo grupu "Evergreen" Rīgā, kas dziedāja angļu valodā – džeza manierē. Ir vadīts arī vīriešu ansamblis Rīgā un sieviešu ansamblis Babītē. Kā lēš pats mākslinieks, darbā ar ansambļiem viņš bez pārtraukuma ir jau savus 60 gadus.

2002.gada augustā G.Jākobsons no Rīgas pārcēlās uz pastāvīgu dzīvi Lielvārdē. Ļoti drīz pēc tam, kad Jākobsons kļuva par lielvārdieti, viņu uzrunāja kordiriģents Pauls Kvelde, aicinādams uzņemties Lielvārdes senioru kora «Kamene» kormeistara pienākumus. 2008.gadā G.Jākobsonu atrada vēl viens ar mūziku saistīts pienākums – viņš kļuva par Ķeguma senioru vokālā ansambļa "Kvēlziedi" māksliniecisko vadītāju. Ansambļa vadīšanā G.Jākobsons izlaidis tikai vienu gadu – pagājušo, kad viņam vajadzēja veikt sirds operāciju. "Kvēlziedu" dziedātāji to ļoti pārdzīvojuši, bez viņa nav varējuši atgūties, tāpēc pēc mākslinieka atveseļošanās aicinājuši viņu atpakaļ. G.Jākobsons arī atsācis darbu ar Ķeguma novada dziedātājiem, bet šogad, kā jau gandrīz visās jomās, savas korekcijas viņa sadarbībā gan ar "Kvēlziediem", gan arī ar "Kameni" ieviesusi vīrusa Covid-19 pandēmija, tāpēc tā strādāšana esot tāda nosacīta. Pats kormeistars gan esot pozitīvi noskaņots un kopā ar saviem dziedātājiem gaidot labākus laikus.

Par dzīvi nesūdzas – ir optimists

Tagad G.Jākobsons ir pensionārs, dzīvo Lielvārdē un uz dzīvi skatoties diezgan pozitīvi, jo tomēr iespaidīgs gadu skaits jau ir aiz muguras. Sūdzēties neesot iemesla. Runājot par savu personīgo dzīvi, Jākobsons atklāja, ka viņam bijušas trīs sievas, bet tā sagadījies, ka pēcnācēju gan neesot neviena. Ar pirmo laulāto izšķīrušies diezgan drīz, ar otru sievu kopā nodzīvojuši ilgi, bet viņa sirdskaites dēļ neesot varējusi atļauties kādu bērnu. Pa to laiku labākie gadi jau bija pagājuši, tāpēc šobrīd Jākobsons dzīvojot viens pats, lai gan viņam esot draudzene.

Lielvārdē G.Jākobsons nokļuvis pēc šķiršanās ar sievu. Rīgas dzīvokli viņš atstājis bijušajai laulenei. Meklējot sev jaunu dzīves vietu, Jākobsons avīzē izlasīja sludinājumu par Lielvārdē pārdošanā izliktu dzīvokli, sazinājies ar mākleri, kura viņu aizvedusi uz Avotu ielu un palīdzējusi nokārtot, lai viņš to varētu iegādāties no pašvaldības, maksājot gan ar naudu, gan ar privatizācijas sertifikātiem. Tā Jākobsons nokļuva Lielvārdē, kur tagad dzīvo jau vairāk nekā 18 gadus. 

G.Jākobsons joprojām uztur sakarus ar draugu kolektīviem, piemēram, viņa ļoti labs paziņa ir Alvis Bērziņš – Ogres senioru jauktā kora "ALTERA" vadītājs un diriģents. Jākobsons ar Bērziņu esot jau seni draugi – kopš laikiem, kad Alvis Bērziņš dziedāja Latvijas Radio korī. Tāpat labi draugi ir Jānis Rijnieks – Ikšķiles senioru vokālā ansambļa "Saulgrieži" vadītājs, Liene Gaile – Jelgavas senioru vokālā ansambļa "Vīzija" vadītāja, Pārsla Jēkabsone – Madlienas senioru vokālā ansambļa "Tik un Tā" vadītāja, un citi, ar kuriem Jākobsons uztur regulārus sakarus. Draugus parasti saticis pasākumos, muzicējot gan kultūras un tautas namos, gan pansionātos. Savulaik tādu uzstāšanos bijis ļoti daudz, jācer, ka klusuma brīdis beigsies un atkal atsāksies aktīva kultūras dzīve.

Savā ikdienā G.Jākobsons cenšas būt optimists, uzturēt možu garu un, cik nu atļauj apstākļi, labu fizisko formu. Kopš darba gadiem Latvijas Radio viņam par ieradumu kļuvis klausīties klasisko mūziku, sekot līdzi ar to saistītajiem notikumiem gan Latvijā, gan pasaulē. Kad tādi koncerti notika tuvākajā apkaimē, piemēram, Ogrē, lielvārdietis centies tos vienmēr apmeklēt. Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas direktore Mārīte Puriņa reizēm viņu uzaicinājusi uz koncertiem, kas notika viņas skolā, arī šos ielūgumus Jākobsons vienmēr izmantojis. 

Pēc pārciestās operācijas G.Jākobsonam iedota līdzi brošūriņa ar ieteikumiem, kādas fiziskās slodzes viņš var atļauties, ko drīkst celt, bet ko labāk necelt. Šos padomus viņš arī cenšoties ievērot. Lai uzturētu sevi formā, staigājot savā ceturtajā stāvā uzkāpjot bez apstāšanās. Jau pāris mēnešus pēc operācijas, ņemot vērā pašsajūtu, atkal sēdās pie stūres savai automašīnai. Reizēm, piemēram, vienkārši sēdies mašīnā un aizbraucis uz Ogri padzert kafiju, jo kaut ko ir jādara, ir jākustas. 

Sakari ar Latvijas Radio nav zuduši

Novembris bija Latvijas Radio 90.jubilejas mēnesis. Bijušie darba kolēģi nav aizmiruši G.Jākobsonu – viņam zvanīts, lūdzot atbraukt un kaut ko pastāstīt no savām atmiņām par darbu radio. Arī bez jubilejas sakari nav pārtrūkuši – ar G.Jākobsonu pa laikam sazinās bijusī kolēģe – Klasiskās mūzikas nodaļas galvenā redaktore Inga Saksone, kura lūdz viņam kādus komentārus par mūziku. Jākobsons savu sakāmo ierunā tāpat telefonā, bet pēc tam to var dzirdēt pārraidē. Izrādās, ka arī Latvijas Radio Klasiskās mūzikas nodaļai pavisam drīz būs vērā ņemama jubileja – janvārī tai apritēs 25 gadi kopš pirmās iziešanas radio ēterā. G.Jākobsons cer, ka tad viņam kā bijušajam nodaļas vadītājam būs lielāks kontakts ar Latvijas Radio. 

Runājot par Latvijas Radio lielo jubileju, G.Jākobsons lēš, ka viņa laikā vien tajā strādājuši ļoti daudzi – kādi 400 cilvēki, ne jau visus var savākt kopā, turklāt atzīmēšanu pamatīgi ietekmēja pandēmija. Saprotams, ne jau tajā labākajā nozīmē... Viss noticis saīsināti un pēc iespējas attālināti. Jākobsons uzskata, ka tie, kuri strādājuši Latvijas Radio, viņu ieskaitot, uzskata to par vienu no labākajiem darba kolektīviem radošuma, draudzīguma un varbūt arī nozīmes ziņā. G.Jākobsons lepojas ar to, ka viņš ir strādājis tieši Latvijas Radio. Varbūt mazāk viņš nodarbojies tieši ar raidījumu veidošanu, vairāk viņš tos «apdarināja» ar mūziku, kā arī veica administratīvos pienākumus, bet arī tie ir vajadzīgi. Pašam runāt pie mikrofona G.Jākobsonam gan iznācis ļoti maz – labi ja pārdesmit reižu, jo mūzikas redakcijā pamatā strādā muzikologi, nevis diktori. Gan Jākobsona paša atmiņas par Latvijas Radio kolektīvu, gan arī bijušo kolēģu paustais liecina, ka tas ir kaut kas vienreizējs – īsta māju sajūta, kad turp aizbrauc ciemos, saglabājusies vēl joprojām. Atmiņas ir tās labākās, G.Jākobsona mūžā tas bijis ļoti nozīmīgs posms. 

"Kvēlziedu" un "Kamenes" sveicieni māksliniekam jubilejā

"...Ir ļoti jāprot

dienu karuselī

sev mirkli notvert,

zeltā gaismoto,

to sirdī paturēt

un vaļā nelaist,

līdz atkal tiekamies

ar nākošo."

Gunārs to prot... Tādā mirklī sēžas pie klavierēm un top jauns, kādas skaistas dziesmas aranžējums korim "Kamene". Gunārs ir mūsu kora dvēsele, bagāta, sirsnīga ar humoru apveltīta. Mēs Tev pateicamies no visas sirds, Gunār, ka Tu mums esi un novēlam veselību, veselību, veselību! Neauklē domas smagas un grūtas – palaid savu balsi un skani! Vienalga, kādas vētras dvēseli plosa – skani!

Lielvārdes novada kultūras centra senioru koris "Kamene"

Pirmām kārtām novēlam Gunāram stipru veselību, lai ar lielu prieku un degsmi viņš atkal varētu ķerties pie darba, ko šobrīd iztraucējis vīruss Covid-19! Šajā sezonā ansamblim bija ieplānots daudz koncertu, ceram, ka pēc Jaunā gada atkal varēsim tikties mēģinājumos un koncertēt. Darbs ar ansambli Gunāram ir vismīļākā nodarbošanās, īsta sirdslieta. Viņš ir cilvēks, kurš visu savu mūžu ziedojis mūzikai un dziesmai. No vokālā ansambļa "Kvēlziedi" Gunāram vislielākais paldies par viņa ieguldīto darbu! Kamēr Gunārs veselības problēmu dēļ vienu gadu nevarēja vadīt Ķeguma senioru vokālo ansambli, tad mēs vislabāk sapratām, ko mums nozīmē Gunārs Jākobsons, jo savā darbā viņš pilnā šī vārda nozīmē ir profesionālis. "Kvēlziediem" ir ļoti liels prieks par to, ka Gunārs ir atnācis atpakaļ, lai vadītu ansambli. Mēs ļoti ceram, ka jau drīz ar Gunāru varēsim tikties arī klātienē, tad arī viņš saņems savu īsto apsveikumu jubilejā. Lai mums visiem drīzāk beidzas šīs problēmas!

Ķeguma senioru jauktais vokālais ansamblis "Kvēlziedi"

Ritvars Raits, "Ogres Vēstis Visiem"

Kintijas Sparānes foto