Atgriezties pie raksta

Brīnuma gaidās

Šajos Ziemassvētkos no vienas puses ir grūti nebūt Grinčam. Tā vien gribas kā ātrāk ieskriet jaunā gada darīšanās. Bet no otras puses – tāpat kā agrāk arī šogad gribas sagaidīt brīnumu.

Gan bērni, gan pieaugušie visvairāk brīnumus gaida Ziemassvētkos vai Vecgada vakarā. Neskatoties uz ierobežojumiem, eglīte var mirdzēt katrās mājās un katrās mājās, čaukstinot papīrus, ir iespēja tīt vaļā dāvanu pakas. Tas viss aizved pie domām par – brīnuma gaidām. Tikai, dažreiz aizmirstas, ka par brīnumiem esam atbildīgi mēs paši. Gribi brīnumu? Tad pats kļūsti par brīnumdari, jo citādi - nekā.   


Gada nogale arī šogad ir ne tikai svētku (kaut savādāku) laiks, bet arī laiks, kad apkopojam to, kas noticis iepriekšējā gadā. Pavadām veco gadu, ar pateicību atceroties visu, kas ir bijis labs. Apkopojam notikušo, un tieši te izjūtam"citādību" starp to, ko bija gribējies, un to, kas piepildījās. Ja par aizvadīto gadu ir prieks, tad arī nākamais gads rādās priecīgās krāsās. Savukārt, ja iepriekšējais gads nav bijis pārāk labs, tad nav prieka arī gadu mijā. Tad plānu kalšana nākamajam gadam kļūst par sāpīgu notikumu. Ko gan es varu solīt sev vai saviem tuvajiem, ja jau pirms gada dotie solījumi ir izkūpējuši vējā?  


Protams, ja to visu uztveram pārāk nopietni, tad tik tiešām jebkura notikumu apkopošana var pārvērsties par nepatīkamu procedūru. Daudzu tipu cilvēkivar tikt pat ieskaitīti  "Jaungada depresijas riska grupā," piemēram:


-Plānotāji. Plānošana tevi bieži pieviļ. Tev ir konkrēts grafiks un darāmo lietu saraksts, tomēr rezultātā tevi vienalga moka bezmiegs, stress un vainassajūta, ja gadījumā no sava grafika esi izkritis. Jo lielāku laika periodu tu centies saplānot un jo lielākas ir lietas, kas šajā sarakstā ir minētas – jo lielāka ir nervu spriedze, kad netiec galā ar visiem saviem pienākumiem.


Šāda tipa cilvēkiem gadumijas notikumu apkopošana un plāni jaunajam gadamir kā īsts pārbaudījums. Ieplānotās, bet nepaveiktās lietas tev mācas virsū no visām pusēm tā, ka pat pašceptie pīrādziņi neiepriecina; pat garneles no salātiem īgni veras pretī. Ko darīt? Atsakies no nākotnes plāniem. Tu tāpat lieliski zini, ko gribi, un nekad nepalaidīsi vējā radušās iespējas.


Neraksti savā plānotājā lielas lietas ar konkrētiem datumiem. Tas rada milzu stresu. Plāno tikai mazās lietas, kuras ir viegli aizmirst. Savlaicīga šo "lietu" attīrīšana palīdz attīrīt teritoriju lielākiem veikumiem. Tieši šogad gadu mijā sāc mainīt savu domāšanu: savus nākamos varoņdarbus neizsludini publiski, bet nesēdi arī klusu un neietamborē savus jaunos milzu solījumus savā apziņā pa kluso. Jau šajos svētkos sāc ierobežot savu nemitīgo domu plūsmu. Vienkārši atslābsti. Neievies svētkos pārāk dzelžainas tradīcijas, jo tās jebkuru priecīgu notikumu var pārvērst nomācošā pieredzē.


Dažiem notikumiem dzīvē ir vienkārši jāļauj notikt, neliekot tiem līdzināties tevis izveidotajam scenārijam. Iespējams, tevi nospiež doma, ka gads nav bijis izdevies un pat vienatnē nav nekā, ko nosvinēt. Tomēr – centies sevi nesodīt par šīm iedomātajām neveiksmēm. Nav iespējams nodzīvot ne ideālu dienu, ne gadu, ne dzīvi. Vienkārši priecājies par to, kas ir.


-Aizvainotie.Aizvainojums ir otra medaļas puse - vēlmei būt īpašam (kas nozīmē tās pašas alkas pēc brīnuma). Jo "īpašāks" esi, jo gadumijā gribas pret sevi īpašāku attieksmi. Un, tieši tādēļ lieli notikumi, piemēram, gadumija vai modināt ne pašas patīkamās atmiņas. Aizvainoti un jūtīgi cilvēki mēdz bojāt svētkus, liekot citiem tieši šajā dienā nožēlot savus grēkus. Jūtīgus un viegli aizvainojamus cilvēkus aizskar pilnīgi viss, it īpaši svētku priekšvakarā. Tādēļ senus aizvainojumus vajadzētu izrunāt līdz Ziemassvētkiem, lai nevilktu tos iekšā svētku reizē. Savukārt, svētkos uzvelc klauna degunu un izsmejies no sirds!  


-Infantilie. Ja vēl līdz galam neesi atvadījies no bērnības, tad tev liksies, ka Ziemassvētki ir tas laiks, kad visiem pasaules cilvēkiem ir pienākums "radīt skaistus svētkus tev." Negaidi – Ziemsvētku vecītis pie balkona loga ar dāvanu maisu neklauvēs. Nekrāj sevī rūgtumu, ja tavi mīļie nestāv rindā aiz durvīm ar mērķi sveikt tevi ar orķestra skaņām un ziedu klēpjiem. Esi iecietīgs. Pacenties kaut reizi dzīvē būt noderīgs – saviem tuvajiem. Un - tā, KĀ viņi to vēlas. 


-Pofigisti. Pofigists ir nekaitīgs cilvēks. Tomēr arī labuma no viņa nav nekāda. Ir svētki – labi, nav – nekāda nelaime. Lai arī cik košā karnevālā viņš nejauši nenokļūst, viņš vienalga īpaši nepriecājas, jo pat pirkstu nepakustinās, lai viņam būtu jautri. Jebkura darba augļi ir vērtīgi tikai tāpēc, ka tajos mēs ieliekam savu darbu. Svētki iegūst vērtību tad, ja prieku radām citiem. Ja plūstam pa straumi, tad arī Ziemassvētki ir tik vien kā iemesls paraustīt plecus, vērojot, kā citi priecājas. Bez tevis. Tādēļ izdomā saviem tuvajiem kaut ko pats un negaidi brīnumus. Pārsteidz viņus. Pats. Tāda īgņam kā tev ir tikai jāuzliek zaļa parūka un jāpiesēžasšādā izskatā pie svētku galda. Tavi tuvie šovakar būs sajūsmā. Un, ne tikai šovakar, bet visu gadu.  


Ja esi ieskaitījis sevišķajā "Jaungada depresijas riska grupā," tad svētku svarīgumu jācenšas samazināt. Šī diena ir tāda pati kā jebkura cita, pirmais marts vai ceturtais jūnijs. Tomēr, ja vēlies, lai kāda diena būt īpaša, tad par šī uzdevuma īstenošanu uzņemies atbildību pats un arī parūpējies pats. Brīnumam ir nepieciešama īpaša sagatavošanās. Varbūt tās būs īpašas dāvanas tuvajiem. Varbūt tie būs īpaši tērpi – tematiskas maskas, krāsainas parūkas, spīdīgi deguni.  


Cilvēki, kuri, gaidot svētkus, nav pieraduši velti tērēt laiku, veido tos paši. Nav svarīgi, KO darīt svētkos, bet gan – KĀ to darīt. Tie var būt paštaisīti eglītes rotājumi, vai egles vietā izrotāta palma, vai dāvanu pasniegšana rūķa tērpā, kas nozīmē, ka dāvana esi – tu pats.


Tātad, atceries pašu galveno: Vislabākais veids, kā uzdāvināt sev īstus svētkus, ir noorganizēt tos - citiem. 


Savas jūtas nedrīkst noglabāt saldētavā ar mērķi tās atsaldēt, ja kādreiz ievajagas. 


Jūtas, tāpat kā jebkurš pārtikas produkts, mēdz būt tikai pirmā svaiguma. 


Un, tas arī ir- brīnums.


Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!


Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet


Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)


Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.


Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā. 


Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/atbildam/48794

2020. gada 26. decembrī, 06:09, Viedokļi un intervijas
Ogrenet

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet