Atgriezties pie raksta

Ko ir derīgi apzināties iemīlēšanās laikā

Iemīlēšanās līdzinās sapnim realitātē, kad savā kaisles objektā ieraugām bērnības sapņa iemiesojumu par ideālām attiecībām.

Jo laimīgāki savā bērnībā mēs bijām, jo pasargātāki un mīlētāki vecāku apskāvienos mēs jutāmies - jo mazāk pretrunīgāku un mazāk brīnumaināku tēlu mēs redzam savā priekšā tad, kad "mīlam". Šim pozitīvajam "sapnim" nav nekādas vainas, izņemot vienu – ka tā nav patiesība. Tādā nozīmē, ka tam nav nekādas saiknes ar mūsu kaisles objektu. Tātad, nav aiz kalniem diena, kad cilvēks atmostas gultā ar svešinieku un par šo tikšanos ir nepatīkami pārsteigts. 


Kā attiecībās atpazīt savu "sapni": 


-Jūtas attīstās ātri. Paiet divas, trīs dienas un ar otru cilvēku, kura pirms trim dienām manā dzīvē vēl nebija, esmu jau pārņemts.


-Parādās idealizācija. Stāstot par savu jauno paziņu, stāsts izklausās kā burvju pasaka. Jaunais paziņa ir skaists, asprātīgs, stiprs, drosīmgs, dāsns un pie tam…. pastāv realitātē (kas ir maz ticams). Bet stāstītāja seja tajā pat laikā burtiski staro. 


-Palielinās dažādi atkarības aspekti. Gribas nepārtraukti redzēt, dzirdēt un tikties ar šo brīnišķo jauno paziņu. Ja attiecības ir jau sākušās, tad notiek pastāvīga fantazēšana par arvien jauniem un jauniem randiņiem. Ja attiecību vēl nav, tad tiek sacerēti dažādi veidi, kā tās izveidot. 


-Parādās trauksmainas, ilgu pilnas un mokošas sajūtas, ja notiek attālināšanās, vai arī pirms attālināšanās notiek, vai - kaut vai tikai iedomājotiespar attālināšanos. Realitātes uztvere pārkārtojas tā, ka cilvēka personiskā laime vairs nepieder pašam cilvēkam. Tā visa ir otra cilvēka rokās.


-Sapņošana. Ikviens brīvs brīdis tiek pavadīts brīnumpilnās fantāzijās par nākotni kopā ar Viņu. 


-Ļoti svarīgs punkts: reālā interese ar Viņu ir maza, salīdzinot ar cilvēka fantāziju apjomu.  Cilvēks iegremdējas nereālā pasaulē un visu laiku domā par Viņu, pie tam, maz par Viņu zinot. Nav jau bijis laika viņu iepazīt, tādēļ nākas izdomāt. Kas tiek izdomāts? – atkal sk.2. puktu:- Parādās idealizācija...


-Izgaist kritiskā domāšana, kas nozīmē spēju skatīties uz sevi un saviem pārdzīvojumiem no malas un, ja nepieciešams, attiekties pret tiem kritiski. Ļoti iemīlējušies cilvēki to spēj reti. “Viņš ir pats labākais, un man ir pilnīga taisnība”, "Es braucu pie viņa uz pasaules malu, un tas nav tālu", "Es atdošu viņam savu nieri, pusi akas, roku, sirdi, un man nav nekādu šaubu par sava nolūka pareizību". Atslēgas vārds ir "šaubas". Nav šaubu – nav kritikas. Nav kritikas, nav saprāta. 


Ja ir vēlme no šī sapņa atmosties, sajust zem kājām pamatu, darīt mazāk muļķību un, neskatoties uz savu iemīlēšanos, pieņemt pareizus lēmumus, tad nāksies paveikt vairākas lietas. 


Pirmkārt, sastādi to personu saraksts, kurās es jebkad esmu bijis iemīlējusies, sākot no Reda Batlera vai Harija Potera,  neaizmirstot Jāni Krūmiņu no 5.b klases un universitātes sporta treneri, līdz pat šīsdienas varonim. Ir gatavs? 


Otrkārt, sastādi galveno īpašību saraksts, kuras viņiem visiem bija raksturīgas. 


Un tad...  atceries savu tēti, kāds viņš bija, kad tev bija 5 gadi. Ja vieglāk ir atcerēties vecāko brāli, mammas draugu vai tēvoci, krusttēvu, derēs arī tie. Sastādi šo "tētu" raksturu īpašību sarakstu. Un, tad šos sarakstus salīdzini.


Abiem šiem vingrinājumiem bija tevi jāuzvedina uz domu par idealizāciju. Ja tu jau aptver, ka savu iemīļoto cilvēku tu esi ... izdomājusi, tad pussolis ir jau veikts. 


Tagad, kad no miglainiem romantiskiem pārdzīvojumiem ir izkristalizējies ideālais (lasi – sapņu) tēls, ir jāsāk ieraudzīt un jāizpēta savas sapņa sajūtas. Iekārtojies kādā klusā vietiņā, kur tevi neviens netraucēs. Atceries visus, kuros tu esi bijusi iemīlējusies, un pievērs uzmanību savām ķermeņa reakcijām. Uzskaiti tās. Vai elpa kļūst biežāka vai virspusējāka; sirdspuksti paātrinās, palēninās; rokas, kājas paliek ļenganas; vai galvā ir migla vai dunoņa; krūtīs smagums; visu ķermeni pārņem tīksme un sajūsma; vai pasaule kļūst krāsaināka? 


Beidzot ir noformulēts tavas sapņa sajūtas. Tām ir it kā divas daļas: tas, kāds tavās acīs izskatās Viņš, un tas, kā tu pati ar to visu jūties. Ir palicis pēdējais – trenēties atpazīt savas sapņu sajūtas. Ir jāorientējas uz savām ķermeņa zīmēm, kuras tika pamanītas un kuras tu pierakstīji. Pamani raksturīgo roku un kāju ļenganumu; aizraujas elpa; aiziet saprāts. Zini – jā, tas ir tas.


Tādā veidā, ievērojot šos vienkāršos punktus, ļoti ātri ir iespējams atdalīt īstenību no sapņa. Vai tā nav laba ziņa? Kamēr tu turpini izdzīvot visus šo sava sapņa stāvokļus, tev blakus atrodas un pa velti tevi cenšas sasniegt gana interesants vīrietis vai sieviete, kuru tu neesi vēl paspējis iepazīt. 


Tādēļ pēdējā punkta vietā būs padoms:


Lai izietu no neprātīgas iemīlēšanās stāvokļa un dotos pretī jaunam cilvēkam, ir jāsāk... par viņu interesēties. Sāc beidzot ar savu iemīļoto cilvēku iepazīties. Jautā. Vēro. Analizē viņa atbildes. Stāsti par sevi. Ieklausies savās reakcijās uz viņu. Smejies, ja viņš stāsta smieklīgus jokus. Nepiekrīti, ja neesi ar mieru. Izsaki savu viedokli. Runā par to, ko tu gribi. Nesteidzies ar secinājumiem. Bet galvenais, atdali savas sapņa sajūtu reakcijas no realitātes. Tagad tu to jau māki. Un, iespējams, tev ar viņu tik tiešām kaut kas izveidosies.



Vēlu visiem veselību un iekšēju stabilitāti!

 

Ilze Pavasare, speciāli Ogrenet

 

Mg.Paed.,Geštaltterapeite (specializācijas: Darbs ar bērniem; Darbs ar ķermeni)

 

Geštaltterapija ir viens no mūsdienu humānistiskās psihoterapijas virzieniem. Geštaltterapijas pamatā ir ideja, ka cilvēks piedzimst ar spēju veidot labvēlīgas attiecības ar citiem cilvēkiem, priecāties un īstenot radošu dzīvi. Tomēr dažreiz dažādu apstākļu ietekmes rezultātā šis process tiek apturētsun cilvēks "iestrēgst" situācijās vai priekšstatos par sevi, tādējādi traucējot savu turpmāko attīstību.

 

Geštaltterapijas uzdevums ir izpētīt un palīdzēt cilvēkam saprast, kā šīs situācijas un priekšstati ietekmē viņa pašreizējo dzīvi, kā rezultātā tas viņam dod iespēju uzlabot saskarsmi ar apkārtējiem cilvēkiem un ārējo pasauli kopumā. 

 

Geštaltterapiju sauc arī par rīcības un kontakta terapiju: šīs terapijas pamatā ir ne tikai problēmas izrunāšana, bet arī tās izjušana un pārdzīvošana. Palielinot izpratni par iekšējiem pārdzīvojumiem, ar terapijas palīdzību cilvēks sāk labāk izprast savas vajadzības un atšķirt to, kas viņam ir nepieciešams un kas nav.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/atbildam/48739

2020. gada 19. decembrī, 09:24, Viedokļi un intervijas
Ogrenet

Jaunākie komentāri

ilze Pavasare • 2020. gada 26. decembrī, 09:57
REF :) Tātad Tu neesi iemīlējies. Apsveicu! :)
:) • 2020. gada 19. decembrī, 22:30
Nu ko var kult tukšus salmus:)

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet