LSUA direktore: citas pašvaldības var mācīties no Ogres

Palielināt attēlu

Šobrīd Latvijā uzplaukst sociālā uzņēmējdarbība, kuras attīstībā liela nozīme ir arī pašvaldībām. Ogres novada pašvaldība ir viena no pirmajām, kas uzsāka darbu sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai savā novadā un Latvijā kopumā. Par sociālās uzņēmējdarbības nozari Latvijā un pašvaldību lomu tās attīstībā stāsta Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas (LSUA) direktore Madara Ūlande.

Kā kopumā var raksturot pašreizējo sociālās uzņēmējdarbības nozari Latvijā?

Latvijā sociālā uzņēmējdarbība vēl joprojām ir diezgan jauna joma. Tā strauji ir attīstījusies tieši pēdējo gadu laikā, jo veiksmīgi darbojas 2018. gadā pieņemtais Sociālā uzņēmuma likums, kas nosaka sociālā uzņēmuma definīciju un darbības tiesisko ietvaru. Sociālā uzņēmējdarbība nozīmē ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai, nevis gūt maksimālu peļņu uzņēmuma īpašniekiem.

Latvijā šobrīd ir reģistrēti vairāk kā 115 sociālie uzņēmumi, to skaits pieaug, tomēr jāatzīmē, ka vairāk nekā puse no Latvijā reģistrētajiem sociālajiem uzņēmējiem darbojas Rīgā. Sociālie uzņēmumi darbojas dažādās nozarēs, tostarp sociālo pakalpojumu sniegšanas, veselības aprūpes, labdarības veikalu, preču ražošanas, vides aizsardzības, kultūras daudzveidības un mantojuma saglabāšanas, izglītības, darba integrācijas, konsultāciju, informācijas aprites un komunikāciju jomās. Sociālie uzņēmumi strādā ar dažādām sociāli neaizsargātām grupām: pensionāriem, bērniem un jauniešiem, vecākiem un skolotājiem, cilvēkiem ar kustību vai redzes traucējumiem, vientuļajām mātēm, cilvēkiem ar funkcionālām grūtībām, bijušajiem ieslodzītajiem un viņu ģimenēm.

Šobrīd Latvijā vispopulārākā ir darba integrācijas joma – uzņēmumi pakalpojumu nodrošināšanai iesaista dažādu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu personas, piemēram, personas ar invaliditāti. Taču sociālās uzņēmējdarbības veidi var būt ļoti dažādi. Sociālie uzņēmumi var būt gan lieli, gan mazi, gan starptautiski, gan lokāli, taču tos visus vieno vēlme un motivācija, izmantojot biznesa metodes, radīt augstu sociālo pievienoto vērtību un risināt kādu sabiedrībai nozīmīgu problēmu.

Latvijā ir vairāki veiksmīgi sociālo uzņēmumu piemēri: SIA “Sonido”, kas sniedz zvanu centra pakalpojumus klientiem – uzņēmumiem; virtuālais produktu tirgus svaigi.lv; “Mans Peldkostīms”, kur peldkostīmu radīšanā tiek izmantoti dabai draudzīgi risinājumi; SIA “Dabas zirgi” – pirmais sociālais uzņēmums Latvijā, kas rūpējas par dzīvnieku labturību: Learn IT, kas piedāvā bērniem mācīties programmēšanu un izmantot tehnoloģijas radošā un izglītojošā veidā; darba un informācijas portāls “YourMove.lv” un daudzi citi. Ir uzņēmumi, kuri nav oficiāli reģistrēti kā sociālie uzņēmumi, bet darbojas pēc sociālās uzņēmējdarbības principiem, piemēram, labdarības veikalu tīkls “Otrā elpa” un “Hopen”, kas peļņu novirza dažādiem sociālās palīdzības projektiem. Ar dažādu sociālo uzņēmēju pieredzes stāstiem var iepazīties LSUA mājas lapā (https://sua.lv/pieredzes-stasti).

Kāda ir pašvaldību loma sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā?

Pašvaldībām nav pienākums atbalstīt sociālos uzņēmumus, taču sociālie uzņēmēji, izmantojot biznesa pieeju, var iesaistīties sociālo problēmu risināšanā, vienlaikus stimulējot ekonomiku, radot inovācijas un kopēju labumu sabiedrībai. Svarīgi ir izveidot sadarbības modeli, kurā pašvaldība un sociālais uzņēmējs ir līdzvērtīgi partneri, kuru sadarbība vērsta uz kopēja, iespējami labāka atrisinājuma meklēšanu atbalsta sniegšanai viens otram un galvenais – sabiedrībai.

Pašvaldības var palīdzēt un atbalstīt sociālo uzņēmumu darbību daudzos veidos – pirkt sociālā uzņēmuma ražotās preces vai sniegtos pakalpojumus, tādējādi ne vien iegūstot nepieciešamo produktu, bet arī pašvaldības budžeta tēriņiem piešķirot papildu pievienoto vērtību. Tāpat var izsludināt iepirkumus, kuros aicina piedalīties tikai sociālos uzņēmumus, bez maksas piedāvāt biroja telpas, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, organizēt izglītojošus un apmācību pasākumus, sniegt konsultācijas personām, kas ir ieinteresētas veidot sociālos uzņēmumus, kā arī radot citus atbalsta instrumentus. Būtisks faktors ir pašvaldības vēlme iesaistīt sociālos uzņēmumus lēmumu pieņemšanā un politikas veidošanā.

 Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir pašvaldības kopējā nostāja pret šo nozari. Pašvaldībai ir jādod zaļā gaisma sociālās uzņēmējdarbības attīstībai. Tiem uzreiz nav jābūt lieliem atbalsta pasākumiem, kuriem jāatvēl lieli budžeta līdzekļi, bet var iet soli pa solītim šai virzienā.

 Kā vērtējat Ogres novada pašvaldības darbu sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā?

 Vēlos atzīmēt, ka Ogre ir viena no pionierpašvaldībām, kas ar savu darbību parādīja, kā pašvaldība var izmantot un pielietot Sociālā uzņēmuma likumā noteiktos atbalsta instrumentus. Tas ir piemērs, no kura var mācīties citas Latvijas pašvaldības. Sociālās uzņēmējdarbības veicināšana Ogrē noteikti nav bijusi viegla, tas bijis garš ceļš, kurā esat ieguldījuši lielu darbu, saskārušies ar dažādām grūtībām, negācijām no sabiedrības un citu uzņēmēju puses. Tomēr ir liels prieks, ka Ogre neapstājas, bet joprojām aktīvi iesaistās šīs nozares attīstībā. Daloties ar savu pieredzi, tā iedvesmo arī citas pašvaldības veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību, jo tieši vietējās pašvaldības vislabāk pārzina situāciju un spēj saprast, kā sniegt labāko atbalstu un kas nepieciešams uzņēmējam, lai izvērstu sociālo uzņēmējdarbību.

 Šobrīd arī citas pašvaldības ir izveidojušas vai izstrādā atbalsta mehānismus šīs nozares attīstībai, piemēram, Gulbene, Cēsis, Rēzekne. Tomēr daudzas pašvaldības ir piesardzīgas, joprojām ir jautājumi, kurus cenšamies skaidrot, rīkojot dažādus seminārus, pieredzes apmaiņas forumus, vebinārus un citus pasākums. Arī šajā gadījumā liels paldies ir jāsaka Ogres novada pašvaldībai, kas vienmēr ir atsaucīga, labprāt piedalās šajos pasākumos, daloties ar savu pieredzi, ieguvumiem un grūtībām, ar ko nācās un joprojām nākas saskarties.

 Jāatzīmē, ka pašlaik nav izstrādātas vienotas vadlīnijas, kas noteiktu, kā pašvaldības var attīstīt sociālo uzņēmējdarbību. Viens no LSUA mērķiem, balstoties uz pašvaldību un sociālo uzņēmēju pieredzi, ir izstrādāt materiālu kopumu, kas palīdzētu pašvaldībām orientēties esošajā situācijā un saprast, kā tās var atbalstīt sociālos uzņēmējus.

 Pašlaik LSUA sadarbībā ar Britu padomi Latvijā un 3 novadu – Ogres, Rēzeknes un Līvānu – pašvaldībām īsteno projektu “Building Resilience and Cooperation: Social Entrepreneurship for Stronger Communities in Latvia” (Izturības un sadarbības veidošana: sociālā uzņēmējdarbība stiprākām kopienām Latvijā).  Projekta ietvaros iecerēts radīt sociālās uzņēmējdarbības sadarbības un atbalsta sistēmu, lai veicinātu sociālo uzņēmumu skaita palielināšanos, padarītu tos spēcīgākus un radītu efektīvus risinājumus novada sociālajām problēmām, iesaistot to īstenošanā arī plašāku sabiedrību. Projekta rezultātā varētu tikt precizēta pašvaldību loma un to rīcība sociālās uzņēmējdarbības attīstībā, kā arī izstrādāts iepriekš minētais materiālu kopums pašvaldībām ar mērķi atvieglot sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmas veidošanu, iedrošinot tās un rosinot atbalstīt sociālo uzņēmumu veidošanos un tālāku attīstību. Mums prieks, ka Ogres novada pašvaldība ir piekritusi iesaistīties šajā projektā, jo ir vieni no pirmajiem, kas publiski pauduši gatavību domāt par sociālo uzņēmējdarbību un attīstīt to sistēmiskā veidā.

 Kāda ir sabiedrības attieksme pret sociālo uzņēmējdarbību?

 Pēdējā laikā sociālā uzņēmējdarbība ir kļuvusi par aktuālu un saistošu tēmu. Uzskatu, ka aktīva informatīvā darba, tikšanos, sociālo uzņēmumu pieredzes un citu komunikācijas veidu rezultātā sabiedrība ir kļuvusi daudz informētāka un izglītotāka. Tomēr joprojām ir daudz jautājumu, neskaidrību, arī pārmetumu, piemēram, par to, kāpēc sociālajiem uzņēmējiem tiek radīti īpaši priekšnosacījumi, tādejādi kropļojot konkurenci uzņēmēju vidū.

 LSUA apzinās, ka sabiedrības izglītošanai ir liela nozīme, tāpēc regulāri rīko informatīvos pasākumus, vebinārus, diskusijas, forumus par sociālo uzņēmumu vērtību un ieguldījumu. Mūsu mērķis ir izglītot sabiedrību, palīdzēt izprast šīs nozares mītus un realitāti.

Uzskatu, ka lielāka loma sabiedrības informēšanā būtu jāuzņemas arī pašiem sociālajiem uzņēmumiem. Arī viņu pienākums ir izglītot sabiedrību, stāstot par savu darbību, tās mērķiem, pieredzi, kopējiem ieguvumiem.

Ar ko būtu jāsāk, ja uzņēmums vai pašvaldība vēlas iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības nozarē?

Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas mājas lapā (https://sua.lv) ir pieejama dažādi materiāli par to, kas ir sociālā uzņēmējdarbība, kā dibināt sociālo uzņēmumu, kādi noteikumi ir jāievēro, kādas ir attīstības iespējas. Līdz ar to uzņēmējus, kuriem ir ideja, aicinu izpētīt pieejamos materiālus, un, ja ir kādas neskaidrības, sazināties ar asociāciju, lai kopīgiem spēkiem saprastu, kā šo ideju veiksmīgi attīstīt. Uzskatu, ka šobrīd ir īstais brīdis, lai attīstītu savu sociālās uzņēmējdarbības ideju. Vēl līdz 2021. gadam sociālajiem uzņēmumiem un sociālās uzņēmējdarbības uzsācējiem ir pieejams ES finanšu atbalsts grantu veidā sociālās uzņēmējdarbības projektu īstenošanai.

Savukārt pašvaldības aicinu nebaidīties, iepazīties ar citu pašvaldību pieredzi, kā arī sazināties ar asociāciju, lai izrunātu pieejamos atbalsta veidus un risinājumus.Uzskatu, ka sociālā uzņēmējdarbība ir nākotnes uzņēmējdarbība. Iespējas ir, un tās noteikti vajag izmantot gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, jo beigās ieguvēji būsim mēs visi.