Autoosta – dāvana Ogres pilsētas un rajona iedzīvotājiem

Palielināt attēlu

Ogres novada iedzīvotāji savās pastkastītēs saņēmuši “Autoostas Avīzi”, un tajā lasāma arī intervija ar Pēteri Dimantu. Intervijas virsraksts ir: "Autoosta - dāvana Ogres pilsētas un rajona iedzīvotājiem". Izpildot Ogrenet  lasītāju lūgumu, publicējam interviju. 

Pateicoties firmas „L.L.K.” attīstības direktoram Pēterim Dimantam, ideja par autoostas celtniecību tika īstenota līdz galam.

Kā jums radās ideja uzcelt autoostu?

Vairāki mani paziņas, ar autobusu ieradušies Ogrē, jautāja, kur ir autoosta, jo to dzelteno būdiņu par tādu nevarot uzskatīt. Kad sāku interesēties, kāpēc autoosta nav uzcelta, lai gan dažs uzņēmējs to gribējis uzbūvēt jau pirms manis, sapratu, ka bijušas problēmas ar dažādu saskaņojumu iegūšanu – tuvumā ir dzelzceļš, bet autoostas teritorijā – pilsētai svarīgas maģistrālās komunikācijas. Sapratu arī, ka autoosta ar vienu stāvu nebūtu rentabls projekts nevienam uzņēmējam, tādēļ jāceļ divi stāvi, telpas iznomājot dažādiem uzņēmumiem. Aprunājos ar savu biznesa partneri – sievu Evitu, kura šo ideju atbalstīja un bija gatava realizēt ar manu padomu un atbalstu.

Sākotnēji jūsu sievas firma „L.L.K.” uzņēmās autoostas celtniecību, bet vēlāk jūs bijāt galvenais projekta virzītājs. Kāpēc?

Līdz ar dēla Ričarda piedzimšanu galvenā prioritāte bija ģimenes rūpes, tādēļ pārņēmu projekta īstenošanu. No SIA „Ogres Autobuss” atpirkām ēku, noslēdzām zemes nomas līgumu un ieguvām visus saskaņojumus, tai skaitā ar „Latvijas Dzelzceļu”.  

Plānojāt autoostu uzcelt ātrākā termiņā – pusgadā, bet no idejas līdz tās īstenošanai pagāja apmēram viens gads.

Daudz laika, vairāk nekā plānots, paņēma dažādu saskaņojumu iegūšana un komunikāciju pārcelšana. Daļa komunikāciju kartē nebija atzīmētas vai arī to atrašanās vieta izrādījās neprecīza, tādēļ darbu gaitā tās tika pārrautas. Tagad komunikācijas ir pārceltas apkārt autoostai – šis darbs prasīja papildus trīs mēnešus. Otrs kavēšanās iemesls bija tehnoloģiskās pauzes, kuras jāievēro, lai ēka būtu droša. Jebkurš uzņēmējs zina, ka ēkas nav iespējams uzcelt īsā laikā, pat privātmājai gads būtu ļoti ātrs laiks, ieskaitot sabiedrisko apspriešanu un dokumentu kārtošanu.

Vai ar paveikto jūs un arhitekts esat apmierināti?

Jā, esam. Līdzās ir „Policijas akadēmijas” ēka – 19.gadsmita kultūrvēsturisks piemineklis, tālāk – policijas pārvaldes ēka, kas celta 20.gadsimtā. Bet šī ir 21.gadsimta ēka un, kas zina, varbūt kādreiz tā arī būs kultūrvēsturisks piemineklis. Cilvēki var salīdzināt šīs dažādos laikos celtās būves. Varējām uzbūvēt plakanu jumtu, tomēr izvēlējos dārgāku projektu – autoostas jumtā ir četri piramīdveida stikloti pacēlumi, kurus var redzēt, skatoties no otrā stāva telpām uz augšu.  

Kas ēku apdzīvos?

Mums ir pieci nomnieki: SIA „Ogres Autobuss”, „Narvesen”, banka “DnBNord”, apģērbu veikals „Šiks” un mobilo tālruņu veikals. Visas telpas ēkā ir aizņemtas.

Cik lielas telpas ir uzņēmumam „Ogres Autobuss”?

„Ogres Autobusa” rīcībā ir 50 kvadrātmetri telpu darbiniekiem, bet pasažieri varēs izmantot apmēram 100 kvadrātmetru lielu uzgaidāmo telpu gaitenī, par kurām “Ogres Autobuss” nomu nemaksās. Firma „L.L.K.” gaitenī pasažieriem izvietoja rindu krēslus.

Cik izmaksāja ēkas būve?

Gandrīz miljonu latu. Bijām rēķinājušies ar mazāku summu, taču gada laikā ievērojami pieauga būvmateriālu cena un darbaspēka izmaksas. Daļa no šīs naudas ir firmas  „L.L.K.” kapitāls, bet lielākā daļa – aizņēmums „Hansabankā”. Paldies „Hansabankai”, kura mums noticēja un finansēja projektu! Ēku esam aprīkojuši ar pašām jaunākajām kondicionēšanas iekārtām, ierīkots lifts, ievērotas  cilvēku ar kustību traucējumiem vajadzības.  

Vai tualetes izmantošana būs maksas pakalpojums?

Pagaidām bezmaksas. Ja apmeklētāji kulturāli uzvedīsies un saudzēs inventāru, būs kārtīgi, tualetes arī turpmāk būs bezmaksas, taču, ja notiks pretējais, būsim spiesti algot dežurantu, kas uzraudzīs kārtību, un viņam būs jāmaksā alga, līdz ar to par tualetes apmeklēšanu pasažieriem nāksies maksāt.

Cik ilgā laikā plānojat atpelnīt izlietoto miljonu?

Ieguldītos līdzekļus ceram atpelnīt apmēram 12 – 14 gados.

Bet katra uzņēmēja mērķis taču ir pelnīt – īsā laikā un daudz!

Laikam neesmu tipisks uzņēmējs, jo man svarīgs ir arī gandarījums par  paveikto – lai būtu skaisti. Ja mēs visu mērītu tikai naudā, tad Latvijā uzņēmēji nodarbotos tikai ar tirdzniecību. Kad biju Arābu Emirātos, nevarēju saprast, kādēļ viņiem ir vajadzīgas tik dārgas būves kā slēgta tipa  slēpošanas trase, kāpēc jāceļ palmveida salas, kāpēc tik daudz naudas jātērē deficītajam ūdenim, lai laistītu apzaļumotās pilsētas? Arābi atbildēja, ka varbūt viņi paši nebaudīs sava darba augļus, varbūt to darīs radinieki pēc daudziem gadiem, bet viņiem vismaz būs prieks par paveikto. Gandarījums par paveikto – tas ir svarīgs arī manā dzīvē.

Ko jūs gribētu novēlēt saviem skauģiem un nelabvēļiem?

Nāk prātā populāras rindas: „Ja ikviens tik zemē sētu vienu graudu veselu”... Novēlu katram iesēt dažus graudus, lai prieks un gandarījums būtu gan pašiem, gan citiem!