Звери - uz atkalredzēšanos...

Vairāk attēlu galerijā

Vakar, netālu no Ogres estrādes dzīvojošie ogrēnieši, kuriem šī vasarā iecienītākā un apmeklētākā izklaides vieta drīzāk ir skabarga pēcpusē, nevis iespēja atpūsties netālu no mājām, visdrīzāk tukšoja aptieku plauktus, iegādājoties ausu aizbāžņus. Un kā nu ne - tāpat kā pērn, arī šogad Ogres estrāde pulcēs tūkstošus. Vakarnakt grupas Звери koncertu apmeklēja vismaz 15 000 cilvēku.

Jā jā, esmu egoiste - dzīvoju gana tālu no estrādes un, liekot roku uz sirds, atzīstu - skaļos tautas "tusiņus" nedzirdu. Par ko ļoti priecājos - ja jau dzirdēt - tad kvalitatīvu izpildījumu, nevis skaļruņu izkropļotu ierakstu. Pirmie šāgada Ogres estrādes viesi - grupa Звери (ienīstu latviskot vārdus, kurus patiesībā nevajadzētu latviskot)  godam apliecināja savu profesionalitāti, atskaņojot savu dziesmu krājumu "dzīvajā". "Mēs dziedam TIKAI dzīvajā," uzsvēra grupas solists  Romāns Biliks (Роман Билык). “Mūzikai jāsagādā prieks, un kā gan tas būtu iespējams, ja dziesmā neieliek dvēseli?”

Cilvēki ir ļoti atšķirīgi un tikpat atšķirīgas ir viņu gaumes. Arī attiecībā uz mūziku. Atzīšos – man nepatīk metāls. Nespēju saklausīt melodiju mežonīgajā skaņu virknējumā, tomēr labi zinu – šai mūzikai ir piekrišana savas auditorijas ietvaros. Lai arī kā - nav tādu izpildītāju, par kuriem es varētu pateikt – nepatīk. Ikviens, kas kāpj uz skatuves (arī Ogres), dara ko prot pēc labākās sirdsapziņas. Kā sacīja kāds gudrs cilvēks: “Neesmu nauda, lai visiem patiktu.” Arī skatuves mākslinieku misija nav patikšanas iekarošana. Viņi vienkārši tā dzīvo. Strādā. Elpo. Tie, kas grupas Звери koncerta atradās pirmajās rindās, redzēja, cik smagi nāk popularitāte. Skatuves gaismas nežēlīgi karsē, fotoaparātu zibspuldzes – apžilbina. Sviedri līst aumaļām, mute kalst no karstuma.  Pamēģiniet mājās pie spoguļa nodziedāt kaut vai “Kur tu teci, gailīt”, nepārtraukti kustoties, spēlējot ģitāru un vēl smaidot. Ja vien neesat profesionālie sportisti ar noslieci uz vokālu – aizdusa garantēta. Pierēķiniet garos ceļojumus, ne vienmēr pilnvērtīgās ēdienreizes, ne vienmēr komfortablas grimētavas. “Звери” raiders (prasību saraksts, ko grupas menedžeris iesniedz koncerta organizētājiem), lielākoties ietver tehniskās prasības – lai koncerta apmeklētāji varētu baudīt mūziku, nevis ar grūtībām tajā ieklausīties. Grupas pieteikuma listē nav nedz ar rožlapiņām pildītu pisuāru, nedz lašu stilbiņu un putna piena. No “sadzīviskā” –  tikai minerālūdens, maizītes, sula un vēl daži visnotaļ pieticīgi lūgumi. Arī saskarsmē puiši ir ļoti vienkārši, atsaucīgi un laipni. Bez “zvaigžņu” slimības un atklāti izpausmēs, kas ir retums ne tikai skatuves mākslinieku, bet arī mazāk „māksliniecisku” cilvēku vidū.

Koncerta laikā ar baudu vēroju Ogres estrādes apmeklētājus. Kā pēc koncerta atzina grupas ģitārists Maksims un  Mihails (sitamie), labāku publiku grūti iedomāties. Un tas nebija dežūrkompliments – puiši palūdza lai atsūtu labākās fanu (nevis viņu pašu!) bildes elektroniskā formātā. Ja godīgi, ar grupas daiļradi biju pazīstama tik daudz, cik parāda 1.Baltijas muzikālais kanāls. Taču vienu brīdi man likās, ka teju vai visa estrāde zina grupas repertuāru no galvas, turklāt pati sevi pieķēru dungojam līdzi. Pats pārsteidzošākais – fanu pirmajās rindās drūzmējās galvenokārt latviski runājošie jaunieši, kuri auroja dziesmu vārdus cik jaudas. Lielisks tautību saliedētības piemērs!
Kāpēc es to visu rakstu? Aiz cieņas. Aiz cieņas pret puišiem, kuru dzīve paiet ceļojot, lai dāvātu cilvēkiem pozitīvas emocijas. Jā, grupas Звери mūzika nav visiem pieņemama, taču mums vienmēr ir izvēle – klausīties, vai arī nē... Nopelt, vai arī nē… Lai arī kā – pieci ar fantastisku enerģētiku apveltīti puiši, kas šonakt lika meiteņu sirsniņām pukstēt straujāk, atstāja Ogrē daļiņu no sevis. Kā paši teica – uz atkalredzēšanos. До скорой встречи....

P.S. Intervija ar grupu sekos tuvākajās dienās. Mēs visi labi saprotam, ka grupas pārstāvji nekad neizlasīs nedz manu viedokli, nedz jūsu komentārus. Tomēr liels sirsnīgs lūgums – aiztaupiet negācijas. Koncerts bija lielisks un kvalitatīvs, puiši spēlēja ar tādu atdevi, it kā tas būtu pēdējais koncerts viņu mūžā (starp citu - mūziķi atzinīgi novērtēja Ogres estrādes sagādāto aparatūru).... Ko tad vēl vajag? :) Protams, alkohola cienītāju netrūka (kā JEBKURĀ līdzīgā publiskā pasākumā), tomēr tas ir  likumsakarīgi – tauta uz estrādi iet atpūsties, bet atpūta latviešu izpratnē bieži vien saistās ar dzeršanu. Tādi nu esam :)