Pašu divkosība?
Palielināt attēluŠodien taču 8. marts, vajadzētu laikam rakstīt kaut ko „labu un skaistu”, vēlēt prieku visām dāmām, sajūsmināties par ielās redzamajiem stiprā dzimuma pārstāvjiem ar rožu/tulpju vai sazin kādām buķetēm rokās. Tad es būtu (kaut arī nedaudz salkanā veidā) kaut daļēji piepildījusi tik bieži izskanējušo publikas vēlmi pēc „pozitīvām” ziņām plašsaziņas līdzekļos.
Žurnālistiem itin bieži nākas uzklausīt lasītāju/skatītāju žēlabas par pārlieku milzīgo negatīvās informācijas gūzmu. Pat portālā draugiem.lv kāds jaunietis pārdomu sadaļā amizanti izteicis savus iebildumus pret „masu mēdiju negatīvismu”, vaicājot – kāpēc Latvijas medijos tiekot tik intensīvi atainots un „sensacionēts” viss negatīvais. Viņš atsaucies arī uz padomju laikiem, kad valdījusi cenzūra, kas nemaz neesot nekas slikts, ja „spēj pasargāt pilsoņus no depresīvas informācijas uzņemšanas”.
Taču loģika ir vienkārša. Kas negrib uzņemt „depresīvu informāciju”, tas nelasa kriminālziņas. Bet to lasītāju/skatītāju ir stipri daudz. Interneta portālos, tostarp arī Ogrenet, statistika liecina, ka vislasītākā ir tieši kriminālziņu sadaļa. Tas nozīmē, ka liela daļa to pašu lasītāju, kas, iespējams, žēlojas par negatīvismu presē, paši ar lielu interesi vai vismaz ziņkāri tomēr pārskata šīs ziņas. Lai pēc tam varētu šausmināties, pārrunāt vai vismaz noskurināties. Vecais stāsts par piedāvājumu un pieprasījumu. Un rezultāts drusku par sliktu tiem kliedzējiem par negatīvismu.
Un vēl - gribētos redzēt kādu saprātīgi domājošu cilvēku, kurš spētu lasīt/klausīties/skatīties tikai un vienīgi „pozitīvās ziņas”. Apniktu līdz nelabumam. Īpaši interesantu un aizraujošu „labo ziņu” nav daudz, bet pārējās ir tikai normālas ikdienas sastāvdaļa. Kurš gan katru dienu gribētu zināt, ka „viss noritējis veiksmīgi”. Tiesa, mani joprojām uzjautrina kriminālziņu sadaļā dažkārt lasāmais virsraksts, kas vēsta – pagājušajā diennaktī Rīgā nav nozagta neviena automašīna. Pat tur atrodamas „pozitīvās ziņas”. :)
Visbeidzot, nevar noliegt, ka „sliktās ziņas” bieži vien ļauj cilvēkam domāt, pārspriest un analizēt lietas. Meklēt risinājumu vai apdomāt iespējamo problēmas cēloni, pašam izdarīt secinājumus. Nevis ieslīgt snaudošā rutīnā un apmierinājumā ar pasauli un sevi kopumā.
2007. gada 8. martā, 00:30, Viedokļi un intervijas
Evija
Jaunākie komentāri
Doma laikam bija tik dziļa, ka nevarēju uztvert :)
Negribējās neko rakstīt par šo rakstu, bet nevarēju nenoturēties. Žēl gan žurnālistus, gan arī cilvēkus, kuri ar savu primitīvo domāšanu, kā raksta autorei, uzskata, ka negatīvās ziņas, to apspriešana un masveida popularizēšana ir kaut kas labs un mums visiem vajadzīgs. Ja Jūs sāktu interesēties par daudz dziļākām lietām, par to, kapēc viss šis negatīvais vispār notiek, un arvien vairāk un vairāk, noteikti mainītu savas domas. Nu jau mūsdienu fiziķi ir pat nonākuši līdz tam (kvantu fizika) ka cilvēku domas un emocijas veido apkārt notiekošo. Ja jau cilvēkiem tiek plaši popularizēts negatīvo notikumu un ziņu kults, lielais kopīgais domu spēks rada arvien lielāku līdzvērtīgu notikumu daudzumu. Bet jūs jau neesat vainīgi, jo nesaprotat ko darāt un kas jūs vada, ka esat tikai verdziņi, kas pilda melno darbu, pie tam vēl paši un vēl domājot, ka esat neatkarīgi un vaat rakstīt par ko vien vēlaties! Be, ja jau jums tas nes prieku un laimi, tad esiet laimīgi!
Ļoti skaista sieviete bildē.