Kilometrs jauna asfalta maksā apmēram miljonu

Ogrenet lasītājs Rūķītis mums jautāja, cik izmaksāja bedrīšu remonts posmā no Ogres līdz Ogresgalam, cik maksā jauna asfalta uzklāšana un vai uzklāt jaunu asfaltu nav izdevīgāk un lētāk nekā labot bedrītes? Izrādās, ka bedrīšu remonts tomēr ir daudz lētāks nekā jauna asfalta klāšana.  

„Latvijas Valsts ceļu” Ogres nodaļas vadītājs Regnārs Baumanis atbild, ka no šā gada 1.aprīļa līdz 7.jūlijam uz valsts II šķiras autoceļa V996 Ogre - Viskāļi posmā no Ogres līdz Ogresgala "Kārļiem" ir veikts asfaltbetona seguma bedrīšu remonts 1738 kvadrātmetru apmērā un šī posma remontdarbu izmaksas ir 15942,27 lati. „Tā kā bedrītēm ir dažāds dziļums, to kvadratūru neuzmēra pēc fakta, bet nosaka pēc izlietoto materiālu daudzuma,” stāsta R.Baumanis.

Pēc viņa teiktā, uz tik sagruvušiem ceļiem kā posmā no Ogres līdz Ogresgalam jaunu asfaltu uz vecās virsmas neklāj, jo tāds klājums ilgi neturētos – labi ja vienu divus gadus, tas būtu nelīdzens, saplaisātu, „lektu laukā” asfalta gabali. Šādos gadījumos būtu jānoņem vecais asfalts, jānomaina pamatne, jāveic jaunas pamatnes sagatavošana un jāklāj jauns asfalts. Pēc pašreizējām cenām, kilometrs jauna asfalta ar visiem pamatnes sagatavošanas darbiem maksātu apmēram miljonu latu.

Rūķītis izteica pārmetumus, ka, remontējot ar emulsiju un šķembām, ceļš palicis nelīdzens. R.Baumanis apgalvo, ka tas nav tiesa – emulsiju un šķembu klājums esot piemērotākais šādiem ceļiem. Grūtāk līdzenu virsmu iegūt, bedrītes aizlāpot ar karsto asfaltbetonu. „Ceļu nelīdzenu padara smagās automašīnas virs 12 tonnām, kuras karstajā laikā sabojā brauktuvi,” stāsta R.Baumanis. Piemēram, Igaunijā, Lietuvā un Polijā karstajā laikā, kāds pie mums bija nesen, pastāv smagā autotransporta kustības ierobežojumi. Smagās automašīnas pa asfaltu dienā nedrīkst braukt, tikai naktī. Savukārt Latvijā tādu ierobežojumu nav un smagās automašīnas pat ar 50 – 70 tonnu kravu karstajā laikā brauca pa Rīgas – Daugavpils šoseju, bojājot brauktuvi.

„Karstajā laikā asfalts paliek kā šokolāde un to ir viegli sabojāt,” saka „Latvijas Valsts ceļu” satiksmes drošības inženieris Edmuns Rullis. Pēc viņa teiktā, braukšanas ierobežojumu noteikšana ir nevis „Latvijas Valsts ceļu”, bet valdības kompetencē.