Viena no ēku energoaudita metodēm - termogrāfija

Palielināt attēlu

20. februārī p/a „Mālkalne” tika organizēts seminārs „Ēku un būvkonstrukciju siltuma zudumu analīzes iespējas”. Semināru vadīja LU Vides un tehnoloģisko procesu matemātiskās modelēšanas laboratorijas speciālisti Staņislavs Gendels un Daiga Cepīte.

Pirms uzsākt mājokļa siltināšanas jautājumu risināšanu, ļoti svarīgi ir veikt rūpīgu analīzi, kas ļauj noteikt ekspluatējamo telpu siltuma zudumu apjomu. Kur vērojami lielākie siltuma zudumi, kā var ietaupīt uz siltuma patēriņa, ko varēs līdzēt nama rekonstruēšana - atbildes uz šiem jautājumiem var palīdzēt rast termogrāfija, par ko ļoti detalizēti tika stāstīts semināra laikā.

Termogrāfija tiek veikta ar speciāliem aparātiem, kuri uztver starojumu (siltumu), veidojot attēlu, kur var redzēt, piemēram, ēkas problemātiskās vietas, caur kurām notiek siltuma zudumi – veidojas termoattēls, kur zilā krāsā ir vietas, kur siltuma zudumi neveidojas, dzeltenā, bet jo īpaši sarkanā krāsā – vietas, kur notiek vislielākie ēkas siltumenerģijas zudumi.

Kā rāda aprēķini: pa ventilāciju izplūst 20%, pa jumtu – 20%, caur logiem –18%, pa sienām – 20%, caur pamatiem – 5% siltumenerģijas.

Semināra dalībnieki tika informēti par ēku kompleksās analīzes shēmu, jo svarīgi ir ne tikai zināt, cik lieli ir siltuma zudumi, bet pa kurieni siltums no ēkas pazūd. Šim nolūkam tiek pielietota matemātiskās modelēšanas programma, ar kuras palīdzību, ievadot attiecīgos ēkas parametrus, var izmodelēt dažādu ēku siltināšanas metožu sagaidāmos rezultātus – proti, vai lielāks efekts būs no tā, ja mājai nomainīs visus logus vai nosiltinās gala sienas.

Staņislavs Gendels un Daiga Cepīte pastāstīja par termogrāfijas kursiem. Tie ir kursi par termogrāfijas pielietojumiem ar dažādiem piemēriem, kā arī par izstrādāto programmu, ar ko var aprēķināt kopējos un atsevišķos zudumus caur logiem, sienām utt., uzdodot ģeometriju un siltuma vadītspējas.

Pēc semināra dalībnieki diskutēja par ēku siltināšanas problēmām Latvijā, kā galveno norādot dzīvokļu īpašnieku zemo aktivitāti. Ogrē katru gadu, izmantojot trīspusējo finansējumu (domes, mājas budžeta un iedzīvotāju) vidēji tiek veikta gala sienu siltināšana 3- 4 mājām, bet pavisam Ogrē ir 145 daudzdzīvokļu mājas, tātad tempiem vajadzētu būt daudz straujākiem, jo pretējā gadījumā Ogres māju siltināšana tiks pabeigta pēc 30 - 40 gadiem.

Atliek tikai atkal aicināt dzīvokļu īpašniekus domāt par savu māju nākotni, īpaši saistībā ar ERAF izsludināto programmu "Daudzdzīvokļu māju siltumizturības uzlabošana", kur ēku siltināšanai ir iespējams piesaistīt Eiropas fonda finanšu līdzekļus.