Janvārī Ogrē iesniegti 548 pieteikumi bezdarbnieku pabalsta saņemšanai

Palielināt attēlu

Šodien pirms Ogres rajona pašvaldības sēdes pagastu un novadu vadītājus ar aktuāliem jautājumiem iepazīstināja Valsts nodarbinātības dienesta Ogres filiāles vadītāja Ilze Arāja un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Ogres filiāles vadītāja Gunta Jeniņa.

Nereti bez darba paliek veselas ģimenes

Ogres rajona pašvaldību vadītāji tika informēti par bezdarba rādītājiem rajonā, kā arī tika aicināti speciālistēm uzdot interesējošus jautājumus. Jāteic gan, ka informācija bija visai dramatiska – pēdējos mēnešos bezdarbs Ogres rajonā esot pieaudzis 2, 5 reizes. I.Arāja zināja stāstīt, ka arvien biežāk nākot novērot situācijas, kas bez darba paliekot veselas ģimenes. Vēl nesen nodarbinātības  dienestā esot ieradusies māte, tēvs un dēls – visi trīs bez darba un nevienam no viņiem nepienākoties arī bezdarbnieka pabalsts, jo nodokļi nav maksāti likumā noteiktos divpadsmit mēnešus.

I.Arājas apkopotā statistika liecinot, ka rajonā visvairāk bezdarbnieku esot Ogres novadā, kam uzreiz sekojot Lielvārdes un Ķeguma novadi. Tieši no šiem novadiem savulaik liela daļa iedzīvotāju braukuši strādāt uz galvaspilsētu.

Vai rajona pašvaldībā strādājošajiem jau vasarā var nākties palikt bez darba?

Arī darba piedāvājumu skaits esot ļoti sarucis. Šobrīd Valsts nodarbinātības dienesta Ogres filiālei esot ap 60 vakanču, taču arī tās lielākoties esot mazkvalificētas. Uz Ogres rajona izpilddirektora Andra Karaseva jautājumu, vai nodarbinātības dienestam būs ko piedāvāt ap 50 augsti kvalificētiem Ogres rajona pašvaldības darbiniekiem, kas jau vasarā paliks bezdarba, I.Arāja, ilgi nedomājot, atbildēja, ka nē.

Bezdarbnieku kursiem visdrīzāk ir psiholoģiska, nevis praktiska nozīme

I.Arāja pēdējā laikā esot novērojusi vēl kādu tendenci – ja iepriekš procentuāli lielākā daļa bezdarbnieku bija sievietes, tad šobrīd jau vienlīdz daudz esot arī vīriešu. Šis fakts visdrīzāk esot saistīts ar krīzi celtniecības nozarē.

Līdzekļu, par ko bezdarbniekus sūtīt uz kursiem un apmācībām, nodarbinātības dienestam esot daudzmaz pietiekoši, diskutējams esot vien jautājums – kāda jēga no kursiem, ja darbu atrast tik un tā nav iespējams. I.Arāja stāsta, ka reizēm gadoties -  kursi noderot vien tam, lai cilvēks tīri psiholoģiski justos komfortablāk, jo rodas sajūta, ka vismaz kaut kas tiek darīts lietas labā.

Pārdevēja pa telefonu ar augstāko izglītību?!

I.Arāja tikšanās laikā nenoliedza, ka vissāpīgākā esot situācija tieši ar augsti kvalificētiem darbiniekiem. Sirds sāpot tajos mirkļos, kad cilvēkam ar augstāko izglītību nākoties piedāvāt pārdevēja pa telefonu darbu. Vienīgā alternatīva, ko šiem cilvēkiem varētu piedāvāt, ir valsts programma, kuras laikā bezdarbnieks var iegūt Ls 4000 savas komercdarbības uzsākšanai. Tiesa, pirms tam gan jāuzraksta akceptējams biznesa plāns. Šogad paredzēts, ka finansējums komercdarbības uzsākšanai Ogres rajonā tiks piešķirts sešiem cilvēkiem (par projektu sīkāku informāciju var iegūt Nodarbinātības valsts aģentūras mājaslapā http://www.nva.gov.lv).

Gunta Jeniņa jau sarunas sākumā atzina, ka tik daudz darba kā tagad sen nav bijis. Lai mazinātu VSAA noslogotību, jau no nākamās ceturdienas iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta saņemšanu varēšot uzrakstīt arī Nodarbinātības valsts aģentūrā. Šis jaunievedums dzīvi krietni atvieglos ne tikai VSAA ierēdņiem, bet arī klientiem, kam vairs nenāksies viena jautājuma nokārtošanai apmeklēt divas dažādas iestādes.

Pabalstu lūdzēju skaits strauji pieaug

Pārējās G.Jeniņas ziņas  bija mazāk iepriecinošas – pabalstu lūdzēju skaits palielinoties katru gadu. Janvārī iesniegumu par bezdarbnieku pabalsta saņemšanu esot uzrakstījuši jau 548 cilvēki. Vēl novembrī šādu iesniegumu uzrakstījuši tikai ap 200 cilvēku, taču G.Jeniņa atzīst, ka patiesībā pabalstu lūdzēju skaits arvien straujāk sācis pieaugt jau vasarā...