Iekšlietu ministrija vēl joprojām nav lūgusi atvainošanos

Palielināt attēlu

Neatkarīgā policistu arodbiedrība (NPA) vērsās ar iesniegumu pie iekšlietu ministra Mareka Segliņa ar neizpratni par negatīvo attieksmi pret tiem Iekšlietu ministrijas sistēmas (robežsardzes, policijas, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta) darbiniekiem, kuriem kopš 2001.gada līdz pat 2005.gada vidum tika nodarīts morālais kaitējums sakarā ar bērna piedzimšanu, atsakot izmaksāt pabalstu sešu amatalgu apmērā.

Daudzi darbinieki bija spiesti savas tiesības aizstāvēt tiesā. Pat tad, kad prasības pieteikumu skaits sasniedza katastrofālo stāvokli, kad Augstākās tiesas Senāta Civillietu departaments ar vairākiem spriedumiem noteica, ka Iekšlietu ministrijas rīcība ir prettiesiska, Iekšlietu ministrijas atbildīgās amatpersonas turpināja ignorēt Augstākās tiesas spriedumus. Līdz kamēr Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments 2005.gada 4.jūlijā pasludināja kārtējo ministrijai nelabvēlīgo spriedumu. Tikai tad ministrija sarosījās un vērsās Ministru kabinetā ar lūgumu piešķirt līdzekļus pabalstu izmaksai.

Darbinieki visu šo laiku tika pazemoti, viņiem un viņu ģimenēm tika nodarīts morālais kaitējums, fiziskas un garīgas ciešanas, radīja neuzticību ne tikai Iekšlietu ministrijas vadībai, bet visai valsts pārvaldei. Civilizētā valstī pie šādiem apstākļiem ministrs pieprasītu noskaidrot vainīgās amatpersonas, kas ilgstoši (5.gadu garumā) nespēja rast problēmas risinājumu, lai izvērtētu šo amatpersonu profesionalitāti. Savukārt par nodarīto morālo kaitējumu ministrs nāktu ar publisko atvainošanos. Diemžēl Iekšlietu ministrija pa šiem 3,5 gadiem neko tamlīdzīgu nav veikusi un publiskā atvainošanas līdz pat šai dienai nesekoja.

Kārtējais tiesas process Administratīvajā apgabaltiesā (4.02.2009.g.) parādīja, ka Iekšlietu ministrija un tās pārstāvji tiesas sēdē nespēj izteikt piedošanas vārdus un ministrijas vārdā atzīt vainu par sagādātām neērtībām un morālo kaitējumu, kaut gan Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa to paredz. Tas kārtējo reizi pierāda Iekšlietu ministrijas un pilnvarotā pārstāvja nespēju pārvarēt aizspriedumus, atrast spēku atzīt vainu  un lūgt atvainošanās, kas civilizētās valstīs ir piekopta tradīcija.

NPA no ministra vēlas zināt, vai vēl joprojām Iekšlietu ministrija nav spējīga, atbilstoši likumam, lūgt publisko atvainošanās un kādēļ tās pārstāvji tiesas sēdē nav pilnvaroti šādu atvainošanos izteikt?

 Armands Augustāns, Neatkarīgās policistu arodbiedrības priekšsēdētājs,

Andrejs Melnalksnis, Neatkarīgās policistu arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks