"Noliec siksnu!" - kampaņa pret bērnu fizisku sodīšanu
Aizvien biežāk sabiedrību šokē vardarbīga attieksme pret bērniem – izmests atkritumu tvertnē, nomiris badā, smagi piekauts vai izmests pa logu. Šie ir skaļākie un šokējošākie virsraksti, kādus aizvien biežāk lasām presē un uzzinām no citiem plašsaziņas līdzekļiem. Taču ik dienas bērni cieš arī no citiem vardarbības veidiem, kuri pirmajā mirklī šķiet nekaitīgi un audzinoši, taču patiesībā bērna apziņai nodara neatgriezenisku kaitējumu.
"Jebkāda veida sods bērnā izraisa vainas apziņu, bailes un kaunu," zina stāstīt centra Dardedze vadītāja Agnese Megne. "Mūsu pieredze rāda, ka bērni ļoti detalizēti atceras, kādā veidā saņēmuši sodu, kurā vietā tas noticis, kāda bijusi siksna, cik ļoti tas sāpējis, taču gandrīz nekad tie neatceras iemeslus, par ko šis sods bijis."
2008. gada izskaņā centrs Dardedze sadarbībā ar pētījumu centru Data Serviss aptaujāja vairāk nekā 1000 Latvijas iedzīvotāju, lai noskaidrotu cilvēku attieksmi pret bērnu fizisku sodīšanu.
Pētījumā respondenti tika aicināti izteikt savu viedokli par pieciem apgalvojumiem. Rezultātā gandrīz puse aptaujāto (49%) piekrīt apgalvojumam, ka bērnībā daudzi ir tikuši pērti, bet ir izauguši par normāliem cilvēkiem. 37% uzskata, ka atsevišķos gadījumos bērna fiziska sodīšana ir attaisnojama. 26% domā, ka pēriens/pļauka bērnam palīdz izskaidrot atšķirību starp pareizu un nepareizu rīcību. 26% ir pārliecināti, ka bērna fiziska sodīšana neietekmē bērnu un vecāku attiecības ilgtermiņā, savukārt, 20% domā, ka bērna fiziska sodīšana ir efektīvs audzināšanas veids.
"Diemžēl statistika ar katru gadu pieaug un vardarbībā cietušu bērnu skaits kļūst aizvien lielāks. Jāatzīst, ka savu lomu šeit spēlē arī šībrīža ekonomiskie apstākļi – bezdarba, kredītu sloga un finansiālo problēmu ietekmē vecāki kļūst nervozāki un daudz biežāk stresa ietekmē paceļ roku pret saviem bērniem," piebilst A. Megne.
Lai vērstu uzmanību un izglītotu sabiedrību, vakar, 28. janvārī, plkst. 12.00 Galerijas Centrs pirmajā stāvā notika kampaņas "Noliec siksnu!" atklāšana, kurā piedalījās Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrs Ainars Baštiks, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa, DDB izpilddirektors Andris Rubīns, kampaņas atbalstītājs Valdis Melderis, kā arī centra Dardedze vadītāja Agnese Megne, kuri, izrādot atbalstu kampaņai simboliski nolika siksnas.
"Ar šo kampaņu vēlamies atvērt acis tām Latvijas ģimenēm un tiem vecākiem, kas, atceroties padomju laikus un atsaucoties uz savu bērnību, joprojām uzskata, ka siksna vai kāds cits pēriena instruments ir labākais un efektīvākais audzināšanas līdzeklis. Izvēloties siksnu kā kampaņas centrālo simbolu, vēlamies demonstrēt to, ka pietiek ar vienu pērienu, lai izveidotos neatgriezeniska plaisa starp bērnu un vecākiem. Turklāt ar katru nākamo pērienu šī plaisa attiecībās kļūst arvien dziļāka. Tāpēc es aicinu lietot siksnu tam mērķim, kam tā tika radīta, un audzināt bērnus bez fiziskas ietekmēšanas!" saka kampaņas radošās idejas autors, DDB izpilddirektors Andris Rubīns.
Nākamās četras nedēļas (laikā līdz 28. februārim) iedzīvotāji, kuri atbalsta bērnu audzināšanu bez vardarbības, arī tiek aicināti izrādīt atbalstu kampaņai, simboliski noliekot siksnas Galerijas Centrs pirmajā stāvā speciāli tam paredzētā stendā.
Informāciju par kampaņu un derīgus padomus var uzzināt kampaņas mājas lapā: www.noliecsiksnu.lv
Vecākiem šķiet pašsaprotami turēt savus bērnus pa gabalu no elektrības, suņiem, pirkstu apdedzināšanas un citām lietām un apstākļiem, kas izraisa sāpes, un tas taču ir tikai pašsaprotami, ka bērns turēsies pa gabalu arī no vecākiem, kas audzina, paši radot sāpes.
2009. gada 29. janvārī, 10:58, Aktualitātes
Ogrenet




Jaunākie komentāri
janka : Kādi BĒRNI!! Tie niķīgie pretīgie radijumi taču traucē tasīt karjēru , vai tad pēc fesiem nebij nomanāmas karjēras beibes un "Naivās" :):):)
varu dereet ka tiem kas te briesmiigi ciinaas pret bernu audzinaasanu ar nelielu nopeershanu pashiem nav beernu vai arii tie ir izlutinaati un neaudzinaati, mani beerniibaa arii peera un lika kaktaa bet nejuutos ka man kautkas buutu paari nodariits tieshi preteeji esmu pateiciigs vecaakiem ka esmu izaudzinaats taads kaads esmu..
Tas viss atgādinā naturālu zilzeķu šovu un garlaikotu skanidināvu izklaides pasākumu no sērijas "Iedodiet piķi mēs to APGŪSIM" pat smiekli nenāk VIENKARŠI stulbi un garlaicīgi.