Vecrīgas grautiņos aizturēti 106 huligāni

Palielināt attēlu

13.janvāra vakarā Doma laukumā uz protesta akciju, kuras laikā tika pieprasīta Saeimas atlaišana, bija pulcējušies ap 10 000 cilvēku. Pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi, kuri ilga vairākas stundas un kuru laikā tika izsisti logi vairākām ēkām, stipri cieta Saeimas ēka, tika aplaupīts veikals, kurā tiek tirgota AS "Latvijas Balzams" produkcija.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Dzenis intervijā Latvijas Radio pastāstīja,ka vakardienas grautiņu laikā Vecrīgā aizturēti 106 huligāni. Sākotnēji policija lēsa, ka grautiņu laikā aizturēti 126 cilvēki, taču tagad informācija precizēta. Aizturēto vakar bija ļoti daudz, tāpēc tie vesti uz visiem Rīgas policijas iecirkņiem, kā rezultātā daži aizturētie varētu būt saskaitīti divreiz, informācijas atšķirības skaidroja Dzenis.

Aizturētie tiek turēti aizdomās gan par krimināllikuma, gan par administratīviem pārkāpumiem. Policija strādājusi visu nakti, lai noskaidrotu visu aizturēto vainu grautiņos.

Grautiņu laikā cietuši astoņi policijas darbinieki, taču šis skaitlis varētu pieaugt, jo, iespējams, daži policisti pie mediķiem vēl tikai dosies. Huligāni ļoti nopietni sabojājuši četras Valsts policijas, četras Militārās policijas un sešas Rīgas pašvaldības policijas automašīnas. Materiālie zaudējumi ir ļoti iespaidīgi, uzsvēra Dzenis.

Tāpat lieli materiālie zaudējumi nodarīti vairākām ēkām Vecrīgā. Visi šie zaudējumi tiks aprēķināti, pievienoti krimināllietas materiāliem un aizturētajiem grautiņu dalībniekiem par tiem nāksies atbildēt.

Par laupīšanu "Latvijas Balzama" veikalā uz vietas aizturēti četri cilvēki, lai arī laupītāju bija ievērojami vairāk. Dzenis solīja, ka policija tagad rūpīgi pētīs dažādus video ierakstus - gan masu mediju, gan pašas policijas safilmētos, lai noskaidrotu vainīgos. Tāpat tiks lūgta sabiedrības palīdzība vainīgo identificēšanai.

“Vakar Vecrīgā notikušie grautiņi bija "zināmā mērā gatavoti", kas spontāni pārauga nekontrolētā vardarbībā, kad nostrādāja pūļa efekts - viens sajuta, ka var atļauties huligāniskus izlēcienus, un tam sekoja pūlis,” šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda  Andris Dzenis.

Viņš atzina, ka policijas rīcībā bija informācija par iespējamu vardarbību, taču uz Vecrīgu sākotnēji nosūtīts tik daudz policijas spēku, "cik bija mūsu rīcībā". Sākotnēji Vecrīgā strādājuši vairāki simti policistu, bet pēc trauksmes izsludināšanas iesaistīti visi pieejami Rīgas reģiona policisti.

Jautāts par policijas rīcību grautiņu sākumā, kas pēc daudzu aculiecinieku vērtējuma bija neizteiksmīga, Rīgas policijas vadītājs skaidroja, ka sākumā policija centusies spēku lietot samērīgi, lai neizraisītu plašu vardarbību un neciestu nevainīgi iedzīvotāji.

Savukārt jautāts, kāpēc Saeimas ēka vēl pirms protesta akcijas sākuma nebija norobežota ar pūļa ierobežošanas barjerām, Dzenis atbildēja, ka policija vēl analizēs, kāpēc izvērsās grautiņi, un tikai pēc tam varēšot vērtēt policijas darbu un lēmumus grautiņu laikā. Dzenis atzīmēja, ka Saeimas nama aizsargāšana bija Militārās policijas atbildības sfēra, bet Valsts policija palīgā devusies vien tad, kad situācija vairs netika kontrolēta.

Taujāts, kāpēc vēl miermīlīgā protesta pasākuma laikā netika aizturēts, piemēram, provokators ar Krievijas karogu, kurš pūlī meta olas, Dzenis pauda viedokli, ka tā bija organizatoru - "Sabiedrības citai politikai" - atbildība - viņiem bija jāmēģina nodrošināt kārtību, bet ārkārtas gadījumos jālūdz policijas palīdzību, taču tas nenotika.

Dzenis uzsvēra, ka Vecrīga nav labākā vieta, kur rīkot masu pasākumus, jo, piemēram, bija grūti piebraukt ātrajai palīdzībai, lai sniegtu palīdzību cietušajiem.

Rīgā izsludināto trauksmi policija atcēla īsi pēc pusnakts un pēc tam neviens būtisks pārkāpums Vecrīgā netika fiksēts, piebilda Dzenis, atzīstot, ka šis bijis pirmais gadījums viņa karjeras laikā, kad galvaspilsētā policija izsludinājusi trauksmi.