Ogres novada pašvaldība saviem iedzīvotājiem badā nomirt neļaus

Vairāk attēlu galerijā

Vērojot TV ekrānos rindas pie zupas virtuvēm galvaspilsētā, ne vienam vien ogrēnietim ienāk prātā, ka arī pie mums varētu noorganizēt ko līdzīgu trūcīgu ļaužu atbalstam. Īpaši aktuāli tas ir šobrīd, kad iestājusies ziema ar puteņiem un salu. Ar oficiālu ierosinājumu  Ogres novada pašvaldībai - izveidot pilsētā zupas virtuvi - nācis klajā Ogres novada pensionāru biedrības priekšsēdētājs un Ogres pensionāru biedrības priekšsēdētāja vietnieks Jāzeps Janiševs.

Jāuzsver, ka Jāzeps Janiševs pēc personiskās iniciatīvas un par saviem līdzekļiem  piektdienās pulksten 14 (Ogrē, Brīvības ielā 16 a, pagalmā aiz grāmatnīcas “Auseklis”) trūcīgajiem ogrēniešiem izsniedz 100 paciņas ar dārzeņiem. “Tas ir sīkums salīdzinājumā ar to, kas būtu vajadzīgs,” savas palīdzības apjomu vērtē pensionāru vadītājs. Pēc Janiševa kunga domām, Ogrē ir apmēram 200 – 250 cilvēku, kam būtu vajadzīga šāda veida palīdzība.

Trūcīgo ēdināšanai senas tradīcijas
Kāds viedoklis par izskanējušo ierosinājumu ir Ogres novada pašvaldības atbildīgajām institūcijām un vai Jāzepa Janiševa ideja būtu atbalstāma, devāmies skaidrot uz Ogres novada sociālo dienestu. “No brīža, kad 1993.gadā tika izveidots mūsu dienests, viena no pirmajām aktivitātēm bija maznodrošināto iedzīvotāju ēdināšanas organizēšana,” norāda Ogres novada sociālā dienesta vadītāja Inta Auziņa. Sākotnēji pašvaldība pati algoja darbiniekus, gādāja produktus, bet, ņemot vērā sarežģītās iepirkumu procedūras un augstās prasības sanitāro normu ievērošanai, krietni vieglāk bija iedzīvotāju ēdināšanu uzticēt firmai. Šobrīd ēdināšanas pakalpojumus Ogres novada sociālajā dienestā veic SIA “Anta -1” (vadītāja Anita Lapsa). Vadoties pēc līdzšinējās pieredzes, Inta Auziņa spriež, ka izveidot vēl vienu ēdināšanas punktu par pašvaldības līdzekļiem nebūtu lietderīgi pat tādā gadījumā, ja finansiālās iespējas to atļautu. Trūcīgo ēdināšanai pašvaldība atvēl vidēji sešus un vairāk tūkstošus latu gadā.

Siltas pusdienas par santīmiem
Lai arī vizuāli sociāli neaizsargāto ļaužu ēdināšana Ogrē atšķiras no Rīgā un citviet redzētā, kur ļaudis ar dažādiem traukiem drūzmējas pie zupas katla pēc savas devas, ideja ir tā pati. Atšķirība ir tā, ka Ogres novada sociālajā dienestā cilvēki var paēst siltumā – pusdienošanai atvēlēta speciāla telpa ar krēsliem un galdiņiem. Ēdamistabā ir novietoti 5 galdiņi, pie katra no tiem var apsēsties 4 apmeklētāji. Ēdināšana organizēta tā, lai trīs stundu laikā (no pulksten 11 līdz 14) pakāpeniski varētu ieturēt maltīti visi gribētāji. Arī rindā, lai samaksātu par pusdienām, nav jāstāv. Firmai pusdienas (zupa, otrais ēdiens, dzēriens) izmaksā Ls 1. Maznodrošinātie un invalīdi par pusdienām maksā 45 santīmus, pārējie – 90 santīmu. Starpību (10 santīmu) pašvaldība sedz visiem pusdienotājiem. Pašreiz par maznodrošinātu tiek uzskatīta persona, kuras ikmēneša ienākumi ir 155 lati uz cilvēku (atsevišķi dzīvojošiem), bet, ja dzīvo ģimenē, - 108 lati.

Pirms sēsties pie galda, jāreģistrējas
Iespēju paēst siltas, garšīgas un sātīgas pusdienas sevišķi iecienījuši vientuļie pensionāri, kas dzīvo netālu no dienesta. Tiem, kuri nevar ierasties paši, pusdienas piegādā dzīvesvietā. Šobrīd pusdienas uz mājām ved 15 – 20 cilvēkiem. Uzreiz gan jāpiebilst, ka laipnās pavārītes vis neēdinās jebkuru izsalkušo, kurš iegriezīsies dienesta telpās. Lai iekļūtu laimīgo sarakstā, jāievēro noteikta kārtība. “Vispirms ieienteresētajai personai jāvēršas pie sociālā darbinieka, kurš tad arī izvērtēs, vai konkrētajam cilvēkam nepieciešama šāda palīdzība. Pie tiem iedzīvotājiem, kuri nevar ierasties paši, sociālais aprūpētājs ierodas mājās. Pieņemam arī radinieku un kaimiņu sniegto informāciju par trūkumā nonākušiem, bieži vien vientuļiem, cilvēkiem,” - skaidro I.Auziņa. Nepieciešamība pēc ēdināšanas pakalpojuma jāpierāda ar atbilstīgu dokumentu - bezdarbniekiem tā ir izziņa no Nodarbinātības valsts aģentūras, pensionāriem un invalīdiem – pensijas vai invalīda apliecība. Šā pakalpojuma izmantotāju vidū ir arī dienas centra “Saime” klienti, kā arī bezpajumtnieki un bijušie ieslodzītie, kam grūtības atrast darbu un nav iztikas līdzekļu. “Protams, nevar ar to spekulēt mūžīgi, un darbspējīgs cilvēks agrāk vai vēlāk darbu var sameklēt,” pārliecināta I.Auziņa.

Ēdienu izbaro suņiem
Var šķist, kāpēc izdomāta tik stingra kārtība, lai cilvēku vienkārši pabarotu? Pirmkārt, bez uzskaites un kontroles nevar notikt neviena darbība, īpaši, ja tā tiek finansēta no pašvaldības līdzekļiem. Ne mazāk svarīgs ir faktors, ka atrodas negodprātīgi cilvēki, kuri izmanto pašvaldības sniegto palīdzību ne tam nolūkam, kam tas domāta. Dzirdētos stāstus par sociālā dienesta piegādāto pusdienu izbarošanu suņiem apstiprina arī I.Auziņa. Gadās arī, ka pusdienu piegādātājus sagaida jautras kompānijas, kuras to vien tik gaida, kad atvedīs uzkodas, jo visa nauda atstāta alkohola tirdzniecības vietā. Reizē ar netīriem traukiem dažreiz tiek saņemtas arī lamas. Tādās reizēs sociālos darbiniekus pārņem aizvainojums, taču uzticētie pienākumi ir jāpilda. Cerība, ka palīdzība sasniegs vajadzīgo adresātu, palīdz veikt šo nebūt ne vieglo un patīkamo darbu. Ogrenet sastaptie pusdienotāji, kuri gan vēlējās palikt anonīmi, bija ļoti apmierināti ar pašvaldības doto iespēju ieturēt siltas, sātīgas un garšīgas pusdienas.