Ekonomiskā krīze ienāk arī Tomes baznīcā

Palielināt attēlu

Ogrenet lasītājus satraukusi plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija, ka finansiālo grūtību iespaidā Tomes luterticīgajiem var zust iespēja apmeklēt dievkalpojumus savā baznīcā.

Tomes evaņgēliski luteriskā baznīcas draudzes sekretāre Ginta Zālīte portālam Ogrenet pastāstīja, ka baznīca pašlaik vēl atvērta un dievkalpojumi tajā notiek Taču ekonomiskā situācija valstī atstāj savu iespaidu absolūti uz visām sfērām - ne tikai uz ražojošo, bet arī uz garīgo. Uz baznīcu iet tie paši cilvēki, kuri cīnās ar izdzīvošanas problēmām paši savās ģimenēs. Ja ir ierobežoti finansiālie līdzekļi, grūtāk arī ziedot baznīcai. Tomes draudze ir neliela – tajā ir tikai 34 draudzes locekļi. “Uz papīra,” precizē G.Zālīte. Reāli dievkalpojumus apmeklē 8 – 10 cilvēki, kuru ziedojumi nespēj nodrošināt dievnama uzturēšanu un tā funkciju nodrošināšanu.

Lai ekonomētu līdzekļus, dievkalpojumi notiek tikai divas reizes mēnesī – pirmajā un ceturtajā svētdienā. Sevišķi lielā salā, kad ir problēmas ar apkuri (baznīcas ēku apsilda ar elektrību), dievkalpojumi nenotiek vispār. Lieki piebilst, ka izmaksām ir tendence strauji pieaugt. Arī līdzšinējie sponsori un baznīcas atbalstītāji lēnām noveco un nevar vairs palīdzēt. Piemēram, Hermīne Briede no ASV, kuras tēvs bijis Latvijas pirmās brīvvalsts laika Tomes luterāņu draudzes priekšnieks un kura palīdzējusi uzcelt pieminekli savam tēvam baznīcas veidolā, ir jau sasniegusi 87 gadu vecumu. Februārī plānots sasaukt sapulci, kurā tad kopīgiem spēkiem tiks meklēti risinājumi, lai baznīca nepātrauktu savu darbību.

“Problēmas būtība neslēpjas vis baznīcas, bet gan pašas draudzes pastāvēšanā. Baznīcas ēka, kurai ir kultūrvēsturiska vērtība un kuras celtniecībā ieguldīts arī manas ģimenes darbs un līdzekļi, saglabāsies tk ilgi, cik vien mums būs spēka un varēšanas,” skaidro draudzes locekle un draudzes priekšnieka Kārļa Veckaktiņa dzīvesbiedre Lilita Šlomaka – Veckaktiņa.

Draudzes locekļu nepietiekamā skaita dēļ aizvien nopietnāk tiek apsvērts jautājums par tomēniešu pievienošanos Ķeguma draudzei, kura ceļ savu dievnamu Ķeguma centrā. Šis jautājums vēl jāapspriež draudzes pilnsapulcē. Neoficiālās sarunās izkristalizējies viedoklis, ka tas īpaši neizmainītu draudzes dzīvi. Piemēram, tām divām kundzēm, kuras pašas nespēj nokļūt līdz dievnamam un ko uz baznīcu ved ar mašīnu, lieki pieci kilometri līdz Ķegumam nav izšķirīgi. Apvienošanās, iespējams, varētu kaut nedaudz uzlabot arī finansiālo stāvokli. Jāpiezīmē, ka abās draudzēs kalpo viens un tas pats mācītājs – Igors Safins.

“Draudžu apvienošanās gadījumā Tomes dievnams tomēr netiktu slēgts. Tajā varētu rīkot kristību, laulību un mirušo izvadīšanas ceremonijas,” uzskata L.Šlomaka – Veckaktiņa. Par ēkas uzturēšanu un kārtību tajā tad rūpētos Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas konsistorijas iecelts pārvaldnieks.

Tomē luterāņu draudze darbojusies jau no 17.gadsimta, un pirmā zināmā baznīca te uzcelta 1644.gadā. Vairākas reizes nopostīta, tā reguāri atjaunota, pēdējoreiz to nolemts darīt 1988.gadā. Darbi uzsākti 1999.gadā un 2003.gada 8.jūnijā Rīgas lauku iecirkņa prāvests Aivars Beimanis iesvētīja jaunuzcelto baznīcu.

Tomes draudzes dievnams uzcelts uz vecās baznīcas pamatiem. Pirmo zināmo altārgleznu Tomes baznīcai 1932.gadā gleznojis baldonietis Atis Grunde. Tagadējo altārgleznu gleznojis ķegumietis, mākslinieks Sandijs Greiškāns, par pamatu ņemot vecās altārgleznas fotogrāfiju, bet vitrāžas dievnamā veidojusi māksliniece Ilona Dombrovska.