Pētījums: Iedzīvotāji neizprot valdības rīcību, aizņemoties naudu

Palielināt attēlu

Sabiedrībā valda ne tikai neizpratne par Latvijas valsts finansiālajām aktivitātēm, aizņemoties lielas summas no starptautiskajām organizācijām, bet arī neticība Baltijas vienotībai. To parāda socioloģiskais pētījums, kura ietvaros decembra otrajā pusē pēc "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" pasūtījuma tika aptaujāti 536 interneta lietotāji.

Pētījumā atklājies, ka 41% iedzīvotāju no politiķu runām joprojām nav kļuvis skaidrs, vai Latvijas valsts no starptautiskajām organizācijām un citu valstu valdībām aizņemas pārāk daudz vai tieši pretēji - nepietiekami daudz finanšu resursu. Salīdzinoši daudz mazāk aptaujāto ir radies skaidrs viedoklis par šo jautājumu - 16% respondentu ir pārliecināti, ka Latvija plāno aizņemties pārāk daudz, savukārt 21% uzskata, ka mums būtu jāaizņemas vēl vairāk.

"Cilvēkiem patiešām nav skaidrs, cik dziļa ir krīze, cik lieli līdzekļi nepieciešami situācijas stabilizēšanai un kādiem mērķiem paredzēts aizņēmumu izlietot. Aptaujas rezultāti apliecina, ka pārmetumi valdībai par neprasmi saprotami runāt ar iedzīvotājiem diemžēl ir pamatoti un nekavējoties nepieciešams mainīt komunikācijas saturu un stilu", uzskata "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" projektu direktors Arnis Lapiņš.

Tikpat liela izrādījusies neskaidrība par Igaunijas piedāvājumu izpalīdzēt grūtībās nonākušajai Latvijai ar, iespējams, 100 miljonu eiro aizdevumu: 40% respondentu šāds solis ir pilnīgi neizprotams, kamēr 18% aptaujāto pieļauj, ka Igaunija šādā veidā cenšas uzsvērt, ka attīstās veiksmīgāk nekā mūsu valsts, vēlas izrādīt savu pārākumu un pazemot Latviju.

Savukārt 36% respondentu šādu Igaunijas soli uzskata par veiksmīgu biznesa plānu jeb ilgtermiņa investīciju projektu. Tikai 6% aptaujāto norādījuši, ka, viņuprāt, šis Igaunijas solis ir Baltijas brāļu tautu solidaritātes apliecinājums.

Kamēr liela daļa pētījuma dalībnieku skeptiski vērtē Igaunijas piedāvājumu, teju katrs piektais aptaujātais gadījumā, ja pašai Latvijai būtu kādi uzkrājumi, naudu piekristu aizdot tieši Igaunijai. Interesanti, ka Lietuvai sniegt aizdevumu būtu gatavi vien 4% respondentu, bet Krievijas Federācijai - 15% aptaujāto, savukārt Īslandei aizdot neminstinātos 19% pētījuma dalībnieku.