Ogres rajona politiski represēto klubs svin 20 gadu jubileju

Vairāk attēlu galerijā

Sestdien, 27.decembrī, Ogres kultūras centrā uz gadskārtējo konferenci pulcējās Ogres rajona represētie, lai pārrunātu ne tikai darāmos un vēl iecerētos darbus, bet arī kavētos atmiņās par tuvāku un tālāku pagātni. Uz konferenci bija ieradušies 94 delegāti, no kuriem viskuplāk bija pārstāvēta Ogre – 70 represēto.

Šis Ogres rajona politiski represēto klubam ir jubilejas gads. Ne viens vien runātājs atminējās 1988.gada  8.decembri, kad notika pirmā konference un likti pamati represēto kluba izveidei.

Ļeniņa galvu aizklāj ar palagu

Pirmā represēto un domubiedru sanākšana nebūt nenorisinājās tik mierīgā un nepiespiestā atmosfērā, kā tas iespējams patlaban. Jau pati kluba veidošanas iniciatoru pulcēšanās vietas izvēle bija visai odioza – konference tika sasaukta Ogres rajona partijas komitejas zālē, ar palagu pie sēžu zāles aizklājot revolūcijas vadoņa Ļeņina tēlu. Kaut arī, dodoties mājup, ne vienam (īpaši  daiļajam dzimumam) vieglus drebuļus uzdzinušas aizdomīgas ēnas, kas atdalījušās no kokiem ceļa malā, no konferences visi tās 154 dalībnieki atgriezās ar cerību un pārliecību par izdarīto izvēli. Pulcēties ienaidnieka midzenī varēja, gan pateicoties tikai tur strādājošiem šai kustībai lojāliem darbiniekiem, kā, piemēram, Ārijai Rezgoriņai, Nikolajam Sapožņikovam – tolaik rajona partijas komitejas III sekretāram (tagad visiem ogrēniešiem pazīstamais novada domes preses dienesta vadītājs). Lielu atbalstu Ogres rajona represēto kluba dibināšanā sniedza Tautas frontes Ogres nodaļas aktīvisti – Kārlis Liepiņš, Olga Treznovska un citi. Uzmanības vērts ir fakts, ka pirmās konferences vadītājs Konrāds Tiltiņš pats nekad nav bijis represēts, bet tieši viņš pirms 20 gadiem spēja pārliecināt vēlāko ilggadējo kluba vadītāju Augustu Meijeru, ka “nav ceļa atpakaļ”. Arī sarunā ar Ogrenet Konrāds Tiltiņš atzinās, ka viņam nekad nav bijis ne no viena bail. Strādājot komunistiskā režīma izveidotajā prokuratūrā par izmeklētāju, ar dažādu profesionālu viltību palīdzību Tiltiņa kungs ne reizi vien palīdzējis izvairīties no soda tiem cilvēkiem, kas apsūdzēti par politisko pārliecību. Arī pats izmeklētājs bija visai neērts padomju varai, taču Latvijas vēstures falsificētāja Jāņa Dzintara rokas viņu tā arī nesasniedza.

“Pirms 20 gadiem mēs, politiski represētie, kuri bijām cietuši par Latvijas valsts neatkarību un ideāliem, iznesuši cauri Sibīrijas sniegiem alkas pēc brīvas dzimtenes, kļuvām par Latvijas neatkarības atjaunošanas tiešiem dalībniekiem,” kluba dibināšanas nozīmi savā uzrunā konferences dalībniekiem uzsvēra tā pašreizējais priekšsēdētājs Ivars Kaļķis.

Atbalsts vajadzīgs gan svētkos, gan ikdienā

Kluba darbības sākumā viens no galvenajiem uzdevumiem bija apzināt Ogres rajona teritorijā dzīvojošās represētās personas, noskaidrot, kad un no kuras apdzīvotās vietas tās izsūtītas vai apcietinātas, kā arī noteikt izsūtījuma un ieslodzījuma vietas un nebrīvē pavadīto laiku. Kopumā Ogres rajonā politiski represētās personas statuss tika piešķirts 1400 iedzīvotājiem, šobrīd uzskaitē ir 815 represēto personu. Ne visi svešas varas mocītie, badā mērdētie, apsaukātie un saldētie, slimie un vārgie darbā dzītie spēja atgriezties dzimtenē, taču arī mājās pārnākušie cits pēc cita diemžēl dodas aizsaulē. Konferences dalībnieki ar klusuma brīdi pieminēja tos 35 līdzgaitniekus, kuri pēdējā gada laikā atstājuši kluba biedru rindas. Viņu vidū arī bijušie  valdes locekļi Tālrīts Krastiņš un Arvīds Bergmanis.

Dzīviem palikušajiem savas rūpes. Konferences dalībnieki apsprieda valdības lēmumu, ka no 2008.gada janvāra politiski represētajām personām ir tiesības bez maksas izmantot vietējās nozīmes vilcienu un starppilsētu autobusu satiksmi. I.Kaļķis rosināja līdzīgas iespējas rast arī tajos maršrutos, ko rajona robežās apkalpo SIA “Ogres Autobuss”. Sevišķi svarīgi tas ir tiem represētajiem, kuri dzīvo tālu no vilcienu un starppilsētu autobusu maģistrālēm. Pēc konsultācijām rasta atbilde, ka šis jautājums jārisina katrā pašvaldībā atsevišķi, tāpēc I.Kaļķis aicināja represēto kluba pārstāvjus novados un pagastos runāt ar savu pašvaldību vadītājiem. I.Kaļķis arī atgādināja, ka Ogrē jau pirms pāris gadiem rasta iespēja personām, kas vecākas par 75 gadiem, pilsētas autobusos braukt par brīvu.

Aizvadītais gads politiski represēto dzīvē nācis vēl ar kādu patīkamu ziņu – no 2008.gada 1.jūnija politiski represētās personas var pensionēties no 57 gadu vecuma. Mūsu rajonā tāda laime uzsmaidījusi 68 cilvēkiem. Divi cilvēki šajā sakarībā pat lūguši piešķirt politiski represētās personas statusu, jo līdz šim uzskatījuši, ka var bez pelnītā statusa iztikt.

Tiesa, nepiepildījās valdības solījums uz valsts svētkiem – Latvijas dibināšanas 90.gadadienas svinībām – piešķirt materiālu atbalstu represētajiem visas valsts mērogā. Kas neizdevās valstij, to paveica pašvaldības. I.Kaļķis uzteica Jumpravas, Ikšķiles un Ķeguma pašvaldības, kas saviem represētajiem piešķīra 50 latu lielu pabalstu, Birzgales un Lielvārdes – 30 latu. Savukārt Ogres novada dome atvēlēja 10 latu, bet 20 latu tām represētajām personām, kuras vecākas par 80 gadiem. Ogres novadā iedibināta jauka tradīcija – godināt vecāka gadagājuma kundzes Mātes dienā, netiek aizmirsti arī jubilāri. Ziemassvētkos čaklie rūķi ar Ogres rajona padomes atbalstu bija sarūpējuši dāvaniņas.

Visgaršīgākā baltmaize Sibīrijas ziemeļos

Par godu Ogres rajona politiski represēto kluba 20.gadadienai bija iekārtota izstāde (par to paldies Edmundam Būmanim, Silvijai Dukātei un māksliniecei Olgai Šņorei), kurā pie sienām izvietotajās planšetēs varēja atrast izsūtīto Ogres rajona iedzīvotāju uzvārdus. Konferences dalībnieki varēja ieskatīties arī Tomskas apgabala Teguldetas, Kolpačevas un Puškino – Troickas rajonu kartēs, lai, kā ironiski izteicās izsūtītais Jānis Onckulis, atrastu savu otro dzimteni un izstaigātu atmiņu takas. Pie šīs pašas kartes sastapām arī ogrēnieti Voldemāru Sergejevu, kura patīkamākie mirkļi 700 km uz ziemeļiem tālajā ciemā no Tomskas saistās ar bēniņos atrastu kaltēties izliktu sapelējuši baltmaizi. Vietējais brigadieris necerēto dārgumu bija izzvejojis no ūdens, kur nogrimusi barža ar baltmaizes sausiņu kravu. Puikas baltmaizi atraduši, ar ķieģeļa gabaliņu nokasījuši pelējuma kārtu un locījuši iekšā. “Tik garšīgu baltmaizi es dzīvē vairs nekad neesmu ēdis,” atklāja Voldemārs Sergejevs. Konferences noslēgumā kopā ar viesiem no Ogres novada domes, Latvijas Politiski represēto apvienības, fonda “Sibīrijas bērni”, politiski represēto klubiem citās Latvijas pilsētās atmiņas vēl ilgi vērpās pie kafijas tases, ar nelielu koncertiņu represētos priecēja Ogres kultūras centra dziedošās “Svilpastes”.