Dzīvokli novēl nevis brālim, bet domei

Palielināt attēlu

Viņsaulē aizgājis kāds 83 gadus vecs vientuļais pensionārs, kurš dzīvoja Ogrē, Loka ielā. Ogres novada domei viņš bija uzdāvinājis savu divistabu dzīvokli, par to saņemot domes garantētu palīdzību komunālo pakalpojumu apmaksā līdz mūža galam. Dome pensionāru apbērēja, bet dzīvokli sakārtos un piešķirs cilvēkiem, kuri ir pirmie dzīvokļu rindā. 

Ogres novada domes priekšsēdētāja padomnieks un sociālo, izglītības un kultūras jautājumu priekšsēdētājs Raimonds Javoišs stāsta, ka pensionārs savu dzīvokli nav novēlējis brālim, kurš dzīvo citā rajonā, bet gan domei, kura viņam apņēmās palīdzēt līdz mūža galam, ik mēnesi samaksājot 80 procentus no siltumenerģijas, karstā un aukstā ūdens, kanalizācijas un apsaimniekošanas maksas. Līgumu par pensionāra aprūpi noslēdza 2000.gadā, un toreiz dzīvoklis (56,77 m2) tika novērtēts par 2618 latiem – tieši par tādu summu pensionārs dzīvokli bija privatizējis. 2000.gadā ar pensionāru noslēdza uztura līgumu, bet 2001.gadā – dāvinājuma līgumu ar uzlikumu. Tas nozīmē – pēc pensionāra nāves dzīvokli iegūst pašvaldība.

Ogres Sociālā dienesta vadītāja Inta Auziņa stāsta, ka dienesta darbinieki ledusskapi un dažas mēbeles aizveduši uz sociālo māju cilvēkiem, kuriem tā visa pietrūka. Tomēr no pensionāra iedzīves ir maz  lietu, ko varētu izmantot citi, jo viņš dzīvoja trūcīgi. Un kādas gan var būt mēbeles, kuras nokalpojušas cilvēka dzīvi! Dzīvoklis nav remontēts gadiem ilgi, istabas durvīm izsisti stikli. Pašvaldības aģentūras „Mālkalne” darbinieki nevajadzīgās lietas aizvedīs uz izgāztuvi, bet dome lems par dzīvokļa piešķiršanu rindas kārtībā.

Ogres novada domei savu dzīvokli ir uzdāvinājis vēl kāds pensionārs, par to saņemot garantētu komunālo rēķinu apmaksu 80 procentu apmērā. Viņš arī vēlas tajā dzīvot līdz mūža galam. Savukārt kāds cits pensionārs savu dzīvokli domei uzdāvināja, par to iegūstot apmaksātu dzīvi pansionātā. Par uzturēšanos pansionātā var norēķināties ar pensiju – 15 procentus no tās atstāj katra brīvai lietošanai. Taču parasti pensijas nepietiek, tādēļ cilvēki lūdz palīdzība domei.

R.Javoišs stāsta, ka pensionāriem pašvaldības palīdzība bieži vien šķiet drošāka nekā nokļūšana radu vai svešu cilvēku aprūpē. Domē sūdzējušies pensionāri, kurus apkrāpuši negodīgi cilvēki – solījuši rūpēties līdz mūža galam pret dzīvokļa dāvinājumu, taču pēc īpašuma iegūšanas vairs neliekas ne zinis vai arī vēl sliktāk – pensionāru cenšas izlikt uz ielas.