Veselības ministrs: Stacionāru pārprofilēšana ir neizbēgama

Palielināt attēlu

Komentējot patlaban Ogrē notiekošo slimnīcas un poliklīnikas apvienošanos, veselības ministrs teica: "Karos nosmaksiet un varēsiet sēdēt pie drupām, meklējot vainīgos." Savukārt Beļskis uzsvēra, ka, neapvienojot abas iestādes, tās savā starpā konkurēs un zaudētāji būs pacienti, kas palīdzību meklēs Rīgā.

Nelielo stacionāru koncentrēšana, to pārprofilēšana, kā arī stacionāro un ambulatoro veselības aprūpes iestāžu apvienošana ir neizbēgama, uzskata veselības ministrs Gundars Bērziņš. Pēc viņa domām, būs nepieciešams precizēt valdībā pieņemto struktūrplānu jeb ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programmu 2005. - 2010.gadam.

Līdzīgi noticis arī Igaunijā, kur plāns tika pieņemts 1998.gadā, bet precizēts 2002.gadā.

Pēc Bērziņa domām, Latvijā patlaban ir pārāk daudz slimnīcu un gultasvietu tajās, turklāt pacients vidēji slimnīcā pavada pārāk daudz laika - astoņas līdz desmit dienas, taču, ja ir intensīva ārstniecība, slimnīcā būtu jāpaliek no četrām līdz piecām dienām, kā tas ir Igaunijā.

Lai situāciju risinātu, hroniski slimie ir jākoncentrē rehabilitācijas un sociālās aprūpes iestādēs un tiem jāsniedz kvalitatīva primārā ambulatorā aprūpe.

"Daudzviet slimnīcas ir spiestas turēt pacientus ilgāk nekā paredzēts, jo nav vietas, kur viņus novietot. Rehabilitācijas un sociālās aprūpes jomā nepieciešama aktīva sadarbība ar pašvaldībām," aģentūrai LETA teica veselības ministra padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Normunds Beļskis. Tāpat būtu jāveicina primārās palīdzības pieejamība mājās.

Pēc veselības ministra teiktā, labākie speciālisti būtu jākoncentrē reģionālajās daudzprofilu un lokālajās slimnīcās, bet mazās ārstniecības iestādes būtu jāpārveido par veselības centriem. Beļskis minēja, ka šis process patlaban daudzviet notiek, piemēram, Gulbenē ir izveidota veiksmīga daudzprofilu lokālā slimnīca, kas var sniegt palīdzību arī blakus rajonu iedzīvotājiem. Līdzīgas pārmaiņas notiek arī citur.

Veselības ministrs norādīja, ka uzlabojumi būtu nepieciešami arī garīgās veselības jomā.

Psihiatrijas nozares ārstiem būtu efektīvāk jāsadarbojas ar psihoterapeitiem un valstī jāsamazina psihoneiroloģiskajā stacionārā pavadītais laiks, kas patlaban ir vidēji 37,5 dienas. Liela daļa psihoneiroloģisko stacionāru pacientu ārstniecības iestādē pavada no sešiem mēnešiem līdz gadam, atzina Bērziņš.

Pēc veselības ministra teiktā, jāattīsta ambulatorie psihiatriskās palīdzības centri - trīs tādi atrodas Rīgā. Otrs solis būtu intensīvās ārstēšanas nodalīšana no sociālās aprūpes un rehabilitācijas, kā tas tiek darīts Daugavpilī, informēja Beļskis.

Ministrs uzsvēra, ka stacionāro un ambulatoro veselības iestāžu apvienošana ir neizbēgama un apvienotās iestādes Igaunijā strādā efektīvi.

Latvijā nepieciešams optimizēt arī neatliekamās medicīniskās palīdzības staciju darbu, jo pašlaik valstī to ir par daudz - 52 stacijas, norādīja ministrs.

Plānots izveidot vienotu neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kurā tiks iekļauts arī Katastrofu medicīnas centrs, kas būs atbildīgs par dienesta darbību. Plānots izveidot piecus reģionālos dispečeru dienestus, kā arī aprīkot visas neatliekamās palīdzības automašīnas ar globālās pozicionēšanas sistēmu, kas ļautu noteikt spēkratu atrašanās vietu un ātrāk reaģēt uz izsaukumiem, uzsvēra Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Zaiga Barvida.

Runājot par gaidāmajiem veselības aprūpes iestāžu koncentrēšanas, optimizācijas un apvienošanas pasākumiem, veselības ministra padomnieks ieteica mediķiem nesatraukties, jo lieli līdzekļi ir atvēlēti medicīnas speciālistu pārkvalifikācijai. "Darba pietiks visiem," sacīja Beļskis.