Nodarbinātie ir neaizsargāti laupīšanas gadījumā

Palielināt attēlu

2008.gada 1.novembrī plkst.11.15 Jūrmalā, Lielupē, Rimi veikala telpās, kurā atrodas SIA "T.N.Rozalinde" pulksteņu veikals "Pus12", iegāja kāds vīrietis un pārdevējas acu priekšā atklāti nozaga pulksteni. Pārdevēja T. ar signalizācijas pogu izsauca apsardzi un mēģināja laupītāju aizturēt. Pārdevēja, būdama viena veikalā, bez palīgiem un apsardzes, nespēja tālu aizskriet, jo nevarēja pamest veikalu bez uzraudzības.

Tika izsaukta policija. Aculiecinieki redzēja, ka noziedznieks iesēdās automašīnā uz aizbrauca. Jācer, ka laupītājs vai laupītāju grupa tuvākā laikā tiks notverti.

Rodas jautājums, cik tiesiski aizsargāta ir pārdevēja. Vai notikušais laupīšanas gadījums ir vērtējams, kā nelaimes gadījums darbā? Pārdevēja T. pārdzīvoja iespaidīgu stresu, pat šoku. Visā darba dienas garumā viņa vairs nespēja normāli strādāt. Iespējams, ka turpmāk viņai var rasties miega traucējumi, galvas sāpēs, citi psiholoģiski vai psihiski pārdzīvojumi, bailes izjūtas un cita veida emocionāli pārdzīvojumi. Kaut arī pārdevēja informēja augstāk stāvošo vadību, tomēr neviens šo gadījumu ar pārdevēju nevērtēja kā nelaimes gadījumu darbā un nesteidzās veikt nelaimes gadījuma izmeklēšanu.

Iespējams, ka darba devējs SIA "T.N.Rozalinde" novērtēs pārdevējas T. gūto psiholoģisko stresu vai pat šoku, nervu satricinājumu un kaut daļēji to kompensēs, izmaksājot atbilstošu atlīdzinājumu. Tomēr paliek neskaidrs jautājums, kāpēc Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumos Nr.585 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība" nav paredzētas šādas situācijas, kad darbinieks kādas personas noziedzīgas rīcības dēļ gūst psihisku satricinājumu. Kam šādos gadījumos būtu jāsedz darbiniekam zaudējumus. Arī morāla rakstura zaudējumus. Kā šajā un līdzīgos gadījumos būtu jārīkojas darba devējam? Kā to vērtē Valsts darba inspekcija, kas ir viena no atbildīgām institūcijām darbā nelaimes gadījumu izmeklēšanā un kura iesniedz valdībai attiecīgus normatīvos aktus.