Cenšoties iegūt zemi, tiesājas ar domi un pieprasa tūkstošiem latu lielu morālā kaitējuma kompensāciju

Palielināt attēlu

Iespēju pašvaldības lēmumus pārsūdzēt tiesā dažkārt izmanto arī domes darbā iesaistītas personas.  Tā Ogres novada domes deputāta Jāņa Latiša pārstāvētā firma „Impero Investments” ar tiesas palīdzību no Ogres novada domes vēlējās saņemt 5000 latu morālo kompensāciju par to, ka dome liedza privatizēt zemi, un panākt domes lēmuma atcelšanu, savukārt uzņēmējs un domes sporta komisijas vadītājs Uģis Rengards par zemes privatizācijas atteikumu vēlējās 7000 latu lielu personiskā kaitējuma atlīdzinājumu un 3000 latus lielu morālā kaitējuma kompensāciju.

Ogrenet 2007.gada pavasarī jau rakstīja, ka SIA “Impero Investments” vēlējās privatizēt zemes gabalus Ogrē, Sūnu ielā 2 (platība ir 13 715m2) un Klusā ielā 28a (18 589 m2). Pēc „Lursoft” datiem, firma “Impero Investments” pieder Jānim Latišam – 50%, viņa brālim Laurim Latišam – 25% un Mārim Smiltam – 25%, turklāt J.Latišs un Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs ir vienas partijas – „Ogres novadam” – biedri.  

Dome toreiz pamatoja, ka zemes Sūnu ielā 2 lietošanas mērķis ir parku, skvēru uz zaļo zonu teritorija, kura vajadzīga iedzīvotāju pastaigām un sporta aktivitātēm. Savukārt nekustamā īpašuma Klusā iela 28a lietošanas mērķis novada teritoriālajā plānojumā ir vienģimenes un divģimeņu dzīvojamo māju apbūve, bet, ja objekts kļūtu par privātīpašumu, Ogres pilsētas iedzīvotāju tiesības un intereses tiktu ierobežotas. SIA “Impero Investments” iesniegumā gan norādīja, ka abus zemes gabalus vēlas privatizēt un izmantot saskaņā ar Ogres novada teritorijas plānojumu. Par šiem jautājumiem deputāts Jānis Latišs toreiz nebalsoja saskaņā ar likumu par interešu konfliktu.

Domes deputāti balsojot firmas lūgumu noraidīja, taču SIA “Impero Investments”, vēršoties Administratīvajā rajona tiesā, vēlējās panākt, lai domes lēmums tiktu atcelts un zemes gabalu Klusā ielā nodotu privatizācijai. Firmas “Impero Investments” pilnvarotā persona Jānis Latišs, kas firmu pārstāvēja tiesā, prasības pieteikumā uzsvēra, ka dome zemes privatizāciju atteikusi bez likumīga pamatojuma, ka atteikuma iemesls ir nevēlēšanās un ka līdz ar to zudusi ticība gan pašvaldībai, gan valsts pārvaldei, un lūdza tiesu no domes piedzīt 5000 latus par nodarīto smago morālo kaitējumu. Tiesa šāgada jūlijā nolēma pieteikumu noraidīt.

Uz jautājumu, vai partijā „Ogres novadam” nepastāv stingra partijas disciplīna, kas nepieļauj tiesāšanos ar domi, J.Latišs atbildēja, ka dome jau nav partija un partijā par šo jautājumu nekad neesot lemts – viņš esot izmantojis Latvijas likumdošanā noteiktās tiesības ierosināt zemes privatizāciju, bet tas nenozīmē, ka viņa pārstāvētā firma zemi būtu ieguvusi – tiktu rīkota izsole, un dome iegūtu vislielāko labumu. Teritorijas plānojumā dome zemes gabalā bija paredzējusi māju apbūvi, bet tiesā domes pārstāvis esot teicis ko citu – ka zemes gabalā paredzēts celt skolu. „Ja mēs lēmumu būtu pārsūdzējuši Administratīvajā apgabaltiesā, būtu uzvarējuši, jo pašvaldībai jāīsteno tas, kas noteikts teritorijas plānojumā, nevar tā pārdomāt, tomēr tiesāšanos neturpinājām – ja jau pašvaldība vēlas celt skolu, mēs ceļā nestāsimies,” sacīja J.Latišs. „Mana firma ierosinājusi arī citu zemes gabalu privatizāciju, bet atteikums bijis pamatots, tādēļ neesam tiesājušies. Reiz pēc domes priekšsēdētāja lūguma pilsētas interesēs atteicāmies ierosināt kāda zemes gabala privatizāciju.”

Jautāts par kompensāciju, J.Latišs atbildēja, ka: „Mēs sākumā kompensāciju nemaz nevēlējāmies prasīt, bet tāda doma radās - demonstratīvi, lai gan iegūt to necerējām, bet, ja arī būtu ieguvuši, izlietotu bērnu un jauniešu vajadzībām.”


Savukārt Uģis Rengards 2007.gadā ierosināja privatizēt zemes gabalu Ogrē, Zaķu ielā (48 367 m2). Zeme Ogres novada teritorijas plānojumā paredzēta savrupmāju apbūvei meža parkā, taču tās nodošana privatizācijai neatbilstu sabiedrības interesēm un nebūtu lietderīga, jo minētais objekts kļūtu par privātīpašumu un Ogres pilsētas iedzīvotāju tiesības un intereses tiktu ierobežotas, tā pirms gada pamatoja domes juriste. Deputāti balsojot lūgumu toreiz noraidīja.

U.Rengards Administratīvajā rajona tiesā vēlējās panākt sev labvēlīgu lēmumu zemes privatizācijas jautājumā un no domes piedzīt 7000 latus lielu personiskā kaitējuma atlīdzinājumu un 3000 latus lielu morālā kaitējuma kompensāciju, taču tiesa viņa prasību noraidīja. Notika pārsūdzēšana Administratīvajā apgabaltiesā, taču, pēc U.Rengarda teiktā, viņš tiesāšanos pārtraucis, jo nav vēlējies vairs tērēt ne laiku, ne līdzekļus. Uz jautājumu, kādēļ viņš, būdams partijas „Ogres novadam” biedrs, sūdzējis tiesā domi, kuru vada partijas „Ogres novadam” priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, skanēja atbilde, ka viņš izmantojis savas tiesības pārsūdzēt lēmumu, kā to varot darīt jebkurš Latvijas pilsonis.