Atklāta vēstule par Ikšķiles novada kultūras centra projekta attīstību 

Vairāk attēlu galerijā

Skatīties video: 07_08_rudzits.mpg

Ogrenet saņēma Atklātu vēstuli par Ikšķiles novada kultūras centra projekta attīstību. Tā adresēta Latvijas Valsts prezidentam, Latvijas Republikas Ministru prezidentam, Ikšķiles novada domei, Latvijas Arhitektu savienībai, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Kultūras ministrijai, Vides ministrijai un plašsaziņas līdzekļiem. Publicējam vēstules tekstu.

Ikšķiles novada kultūras centra būvniecības iecere līdzīgi kā daudzas citas sabiedriskas būves Latvijā, kas tiek realizētas par valsts un pašvaldības līdzekļiem, ir ieguvusi neviennozīmīgu sabiedrības – Ikšķiles iedzīvotāju vērtējumu. Kaut gan sabiedriskajā apspriešanā un iedzīvotāju domei rakstītajās vēstulēs būvniecības iecere tika novērtēta  pozitīvi, pēc līguma par projekta izstrādi parakstīšanas, ilgu laiku pēc projekta sabiedriskās apspriešanas, Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika publicētas vairākas atklātas vēstules, kurās daži Ikšķiles iedzīvotāji un domes deputāti pauda protestu pret Ikšķiles novada vadības plāniem esošās Ikšķiles brīvdabas estrādes vietā būvēt jaunu kultūras nama ēku un estrādi. Viņi kritizēja arī izvēlēto novietni, konkursa norisi un arhitektūras risinājumus, iestājoties pret esošās brīvdabas estrādes nojaukšanu. Atklātās vēstules tika adresētas dažādu valsts institūciju vadītājiem,  presei un arī Ikšķiles novada domei. Tā kā lielākā daļa no vēstulēs paustās informācijas ir nepatiesa un uz vietējām, novadā notiekošajām politiskajām nesaskaņām balstīta, un nelikumības konkursa organizācijā un norisē līdz šim nav konstatētas, darbs kultūras centra projekta realizācijā turpinājās.

Reaģējot uz 2008. gada jūnijā un jūlijā plašsaziņas līdzekļos publicētajām atklātajām vēstulēm valsts vadītājiem un dažādām varas pārvaldes institūcijām, mēs, projekta autori un arhitekti, uzskatām par nepieciešamu izskaidrot situāciju no arhitektūras un pilsētbūvniecības viedokļa, jo situācija saistībā ar Ikšķiles novada kultūras centru masu medijos tiek atspuguļota ļoti tendenciozi, virspusēji, neiedziļinoties apstākļos un kultūras centra projektā, turklāt lielākā daļa no izplatītās informācijas ir nepatiesa.

Ikšķilē ir vairāki mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi: jauktais koris "Ikšķile", jauktais vokālais ansamblis "Grams", deju kolektīvs "Pavards", sieviešu vokālais ansamblis "Nona", amatierteātris, jauniešu koris "Soare", citi ansambļi un grupas, bērnu deju kolektīvi. Ikšķilē ir arī novada centrālā bibliotēka, kurai arī ir nepieciešamas jaunas telpas. Esošā estrāde ir fiziski novecojusi. Pašreizējā Kultūras biedrības ēka ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī, tajā nav vietas lielu pasākumu rīkošanai, tā nespēj nodrošināt telpas visu pulciņu un pašdarbības kolektīvu vajadzībām, turklāt tā nav pašvaldības īpašums. Tāpēc pilsētas vadība un kultūras komiteja pieņēma lēmumu sākt jaunā kultūras centra projekta realizāciju. Kultūras centra būvniecības iecere Ikšķiles domes attīstāmo projektu sarakstā ir jau kopš 2001. gada pašvaldību vēlēšanām.

Metu konkurss un sabiedriskā apspriešana

2006. gadā, no 7. jūnija līdz 28. jūlijam, norisinājās Ikšķiles novada domes izsludinātais arhitektūras metu konkurss par jaunas kultūras centra ēkas un brīvdabas estrādes vīziju Lībiešu ielā 2 (esošās Ikšķiles kultūras biedrības ēkas novietne un tās īpašums) un Lībiešu ielā 4 (Ikšķiles brīvdabas estrādes novietne, pašvaldības īpašums). Apgalvojumiem par saīsinātu konkursa piedāvājuma izstrādes laiku nav pamata. [Skiču un tehniskais projekts tika izstrādāts novietnei Lībiešu ielā 4, nedaudz saīsinot konkursā piedāvāto ēkas apjomu, jo Ikšķiles kultūras biedrība pēc konkursa atteicās no īpašuma nomas līguma ar Ikšķiles novada domi. Arhitektūras metu konkursā tika iesniegti divi priekšlikumi, informācija par to, ka konkursā tikai iesniegts tikai viens priekšlikums, ir maldinoša. Konkursa žūrija un Ikšķiles novada dome pieņēma lēmumu realizācijai izvirzīt vienu no diviem iesniegtajiem projektiem, kas likās atbilstošs paredzētajai novietnei un iecerei par mūsdienīga kultūras centra būvniecību pilsētā.

Konkurss tika izsludināts laikā, kad būvniecības nozare piedzīvoja ievērojamu kāpumu, pārslogojot arī nelielo Latvijas arhitektu sabiedrību, tāpēc konkursa izsludināšana tikai dažos likumā noteiktajos plašsaziņas līdzekļos, nevis papildu arī populārajos profesionālajos medijos, izrādījās nepietiekoša, lai panāktu lielāku pretendentu atsaucību. Iespējams, ka, izsludinot konkursu populāros, arhitektu iecienītos medijos, tādos kā arhitektūras interaktīvā platforma A4D vai Latvijas Arhitektu Savienības (LAS) mājas lapās, būtu vairāk priekšlikumu un, iespējams, citi uzvarētāji. Daudzas pašvaldības Latvijā nav informētas par šādiem medijiem, tāpēc arī vairums konkursu tiek sludināti likumā noteiktos plašsaziņas līdzekļos. Informācija par konkursu bija pieejama arī būvniecības aktualitāšu mājas lapā www.building.lv un Ikšķiles novada mājas lapā www.ikskile.lv.

LAS diskusiju kluba ietvaros pagājušā gada pavasarī norisinājās diskusija par konkursu situāciju Latvijā. Izlasot diskusijas piezīmes, var secināt, ka Ikšķiles situācija neatšķiras no vispārējās situācijas Latvijā, konkursu vide nav sakārtota, nav vienota sistēma, principi to rīkošanā, izsludināšanā un vērtēšanā. Atliek vien cerēt, ka drīz tomēr tiks apstiprināts Latvijas arhitektūras kvalitātes likums, ko LAS sadarbībā ar LR Kultūras ministriju un LR Saeimu izstrādā kopš 2005. gada. Tas ir nepieciešams, lai reglamentētu kvalitatīvas cilvēka dzīves telpas veidošanu un sakārtotu arhitektūras nozari, tai skaitā arī regulētu un uzlabotu konkursu norisi Latvijā. Pašlaik tiek strādāts arī pie dokumenta Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2008.—2015. gadam. Tā mērķis ir precizēt arhitektūras lomu un nozīmi ilgtspējīgas valsts attīstībā, izstrādāt valsts politiku arhitektūras kvalitātes celšanā un kopējās dzīves telpas uzlabošanā. Lielākā daļa Eiropas savienības dalībvalstu, piemēram, Dānija, Nīderlande, Francija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Somija un citas jau ir izstrādājušas savu valstu arhitektūras politikas pamatnostādnes, kas ir viena no Eiropas Arhitektu padomes prioritātēm, un  tās veiksmīgi  tiek realizētas dzīvē.  Piemēram, Nīderlande šādu dokumentu bija izstrādājusi jau deviņdesmito gadu sākumā, to realizēšanai tika pievērsta īpaša uzmanība, tāpēc šodien dzīves telpas un arhitektūras kvalitāte šajā valstī ir augstā līmenī.

Daudzkārt izskanējušais apgalvojums, ka Ikšķiles izpilddirektors Jānis Karpovs, arhitektes Zanes Karpovas tēvs, ir bijis konkursa priekšlikumu vērtēšanas un iepirkuma komisijas loceklis, ir nepatiess, jo Karpova kungs ar konkursu saistītajās aktivitātēs nepiedalījās, komisijā nebija un darbus nevērtēja. Ikšķile ir maza pilsēta un Latvija ir maza valsts, tāpēc bieži sastopamies ar situācijām, kas no malas varētu izskatīties pēc interešu konflikta. Tiesībsargājošās iestādes ir pārbaudījušas iespējamā interešu konflikta apstākļus un nekādus pārkāpumus konkursa organizēšanā nav konstatējušas. Zane Karpova kopā ar kolēģiem konkursam iesniedza savu redzējumu pilsētas kultūras centra ēkai un estrādei, rīkojoties kā ar atbildību apveltīts savas pilsētas iedzīvotājs. Jājautā, kāpēc Ikšķilē dzīvojošie arhitekti un mākslinieki, kas masu medijos asi kritizē projektu, neiesniedza konkursā savus priekšlikumus kultūras centra vīzijai?

2006. gada rudenī no 21. septembra līdz 20. oktobrim Latvijas likumdošanā noteiktajā kārtībā norisinājās šī projekta sabiedriskā apspriešana, kurā Ikšķiles iedzīvotājiem bija iespēja izteikt savas domas par kultūras centra projektu. Informācija par sabiedrisko apspriešanu bija pieejama arī pilsētas mājas lapā www.ikskile.lv Galvenokārt tika saņemtas pozitīvas atsauksmes, arī dažas negatīvas, tai skaitā dažādas rekomendācijas projekta uzlabojumiem un papildinājumiem. Daudzi Ikšķiles iedzīvotāji, kā arī pašdarbības kolektīvi atbalsta kultūras centra būvniecību, novietnes izvēli, dažiem ir iebildumi.

Mūs kā projektētājus pārsteidz fakts, ka pirmās ar kultūras nama projekta izstrādi un būvniecību saistītās negācijas un protesti uzsākās tikai pēc Ikšķiles domes un SIA „INDIA” līguma par tehniskā projekta izstrādi parakstīšanas. Minētā projekta līguma sagatavošana un tā parakstīšanas procedūra ilga 3 mēnešus. Jebkuram Ikšķiles domes deputātam bija pieejama informācija gan par Ikšķiles jaunā kultūras nama sabiedriskās apspriešanas norisi, gan arī par projektēšanas līguma parakstīšanas faktu. Nekādas aktivitātes, lai apstādinātu būvprojektēšanu vēl pirms līguma noslēgšanas, nebija.

Visā projektēšanas laikā autori nesaņēma nevienu oponentu iebildi vai papildu ieteikumu par risinājumiem, kurus būtu lietderīgi izstrādāt projektā, apmierinot dažādās nākamo kultūras centra lietotāju vajadzības. Tā vietā masu saziņas līdzekļos regulāri parādījās neprecīza, sagrozīta un brīžiem pat klaji apmelojoša informācija par projekta autoru, projektēšanas gaitu un arhitekta un pasūtītāja līguma niansēm.

Konstruktīva dialoga trūkums ir ne tikai Ikšķiles, bet visas valsts problēma, par to liecina gan rīkotās informatīvās aptaujas, gan iedzīvotāju sūdzības, gan sabiedrisko aptauju rezultāti. Īpaši sarežģītā situācijā ir teritorijas plānošanas jautājumi, likumdošana ir mainījusies vairākas reizes, pašvaldībās trūkst izglītotu speciālistu darbam pie pilsētas attīstības, sabiedrības interese un izpratne par liela mēroga plānošanas jautājumiem ir minimāla, tādēļ, piemēram, Reģionālās attīstības un pašvaldību ministrija 2008. gadā kā vienu metodiskiem materiāliem telpiskās plānošanas politikas sadaļā ir publicējusi izglītojošu materiālu pašvaldību vadītajiem un sabiedrībai Sabiedrības iesaistīšana pašvaldību teritorijas plānošanas procesā.

Tehniskais projekts

2008. gada februārī un martā Ikšķiles domē ekspertīzei tika iesniegts kultūras centra un teritorijas labiekārtojuma tehniskais projekts atbilstoši noslēgtajam līgumam. Ikšķiles novada kultūras nama, estrādes un skatuves jaunbūves, kā arī teritorijas labiekārtojuma tehniskais projekts Ikšķilē, Lībiešu ielā 4, ir izstrādāts, pamatojoties uz zemes īpašnieka un pasūtītāja, Ikšķiles novada domes, prasībām (līguma Nr.358 pielikums nr.1), izsniegtā plānošanas un arhitektūras uzdevuma Nr.39i. prasībām, kā arī atbilstoši izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem un Latvijas Būvnormatīviem. Tehniskais projekts izstrādāts saskaņā ar valstī spēkā esošajiem būvniecības nozares likumdošanas aktiem. Medijos izskanējušie apgalvojumi, ka, „lai izvairītos no objektīva vērtējuma, dome ir iesniegusi ekspertīzei nepilna apjoma būvprojektu — tikai būvprojekta inženiertehniskā risinājuma daļu. Ir pamats uzskatīt, ka tiek sagatavota formāla būvprojekta ekspertīze, lai formāli būtu izpildītas Vispārējo būvnoteikumu sadaļas 4.8. Būvprojekta ekspertīze 99.punkta prasības” ir nekorekti un sabiedrību maldinoši. Bez pamatojuma ir arī apgalvojumi, ka skiču projekts neatbilst LBN 202-01 prasībām.

Brīvdabas estrāde
               
Biedrībai „Par sakārtotu un laikmetīgu kultūrvidi Ikšķilē” lielākie iebildumi ir pret esošās brīvdabas estrādes nojaukšanu un Daugavas senā krasta, kurā pašlaik iebūvēta estrāde, izpostīšanu. Šajā sakarā jāmin daži fakti par pilsētu. Ikšķilē galvenokārt ir tradicionālā mazstāvu apbūve ar lielu dārzu un parku īpatsvaru, bet Daugavas upe ar daudzveidīgām atpūtas iespējām nodrošina pievilcīgu vidi dzīvošanai. Pēc II Pasaules kara, īpaši pēc Rīgas-Ogres dzelzceļa elektrifikācijas, Ikšķile turpināja attīstīties kā Pierīgas vasarnīcu rajons. Savrupmāju apbūvē dominējošie apdares materiāli ir dažādos toņos veidots apmetums, nedaudz dolomīts un koks. 1968. gadā Ikšķile ieguva pilsētciema statusu. Pēc Rīgas HES uzbūvēšanas un ūdenskrātuves uzpludināšanas 70. gados tika izbūvēta jauna automaģistrāle, kas funkcionāli un telpiski pārdalīja Ikšķili divās daļās – Daugavas pusē turpinājās savrupmāju celtniecība, bet dzelzceļa pusē kopš 70. gadu beigām tika izvērsta Ikšķilei agrāk neraksturīga daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku būvniecība institūta „Meliorprojekts” darbiniekiem. Tika uzbūvēts arī lielveikala un restorāna komplekss. Daudzstāvu dzīvojamās ēkas un lielveikala, restorāna komplekss tika izbūvēts ar padomju laika arhitektūrai raksturīgo sarkano un balto ķieģeļu  apdari, betona blokiem. Tajā pašā laikā dzelzceļa pretējā pusē ražošanas ēku celtniecību aktīvi veica kolhozs “Juglas zieds”. 80. gados turpinājās individuālo ēku būve Jaunikšķilē un Ādamlaukā. Automaģistrāles Daugavas pusē 1966. gadā uzbūvētā skola un Ikšķiles novada domes ēka, 2 - 3 stāvos ir veidotas ar baltiem apdares ķieģeļiem. 80. gadu sākumā kolhozs «Juglas zieds» uzbūvēja brīvdabas estrādi. Celtniecības talkās piedalījās daudzi Ikšķiles iedzīvotāji. Brīvdabas estrāde nav ne vietējas, ne valsts nozīmes arhitektūras vai kultūras piemineklis, kas pēc būtības būtu jāsaglabā savā pašreizējā izskatā.

Pašlaik estrāde ir morāli un fiziski novecojusi un tās izejmateriālu specifisko īpašību dēļ nav atjaunojama, bet ir jābūvē no jauna. Estrādes sienas ir brīvstāvoša mūra konstrukcija, tās mūrētas no neregulāras formas dolomīta gabaliem nepārdomātā rakstā, mūris nav izšuvots, par saistvielu izmantota cementa java. Dažviet atsevišķi mūru fragmenti ir ar cementa - kaļķu un kaļķu javas sasaisti. Pēc tehniskās apsekošanas atzinuma sienas atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī, sienu mūri segti ar cementa javas nogludinājumu, bez īpašām nosegām, tādēļ sienu augšējas daļas ir piesūkušās ar mitrumu un nomelnējušas. Dažas sienas ir ar būtiskiem bojājumiem – izdrupumiem. Dolomīts ir mīksts, mitruma un temperatūras ietekmē drūpošs materiāls. Estrādes teritoriju norobežojošās mūra konstrukcijas ir ar ievērojamiem bojājumiem – tās ir izgāzušās aizmugurējās nogāzes virzienā. Visi laukumu iesegumi ir nolietoti, klimata iedarbībā saplaisājuši. Skatītāju soliņi ir nolietoti,  daļa no tiem katru gadu vandaļu bojājumu rezultātā tiek mainīta no jauna. Jaunajā kultūras centra projektā esošo estrādes sienu dolomītus ir plānots attīrīt un izmantot jaunās estrādes gabionu sienās, tā būtu piemiņa un emocionāla sasaiste ar esošo estrādi un tajā notikušajiem nozīmīgajiem Ikšķiles vēstures mirkļiem.

Brīvdabas estrādes apkārtne no Lībiešu ielas līdz pat Daugavai ir upes senleja, kam raksturīga ievērojama reljefa augstuma starpība visā pilsētas teritorijā. Lielākā daļa teritorijas ir apbūvēta ar savrupmājām, kuru iemītnieki var izbaudīt Daugavas ainavu visa gada garumā. Esošā estrāde ir izbūvēta Daugavas senkrastā, estrādes aizmugures daļā veidojot nogāzi pret Peldu ielu. Nogāze ir atvērta, tajā ir minimāli apstādījumi, tā nodrošinot iespēju no estrādes aizmugures pārredzēt Daugavu, kas ir neatņemama un unikāla šīs vietas sastāvdaļa. Jaunajā projektā paredzēts saglabāt nogāzes ainavu, atvērto telpu un skatu uz Daugavu, paredzēts izveidot teritorijas labiekārtojumu – parku, kas nodrošinātu atpūtas vietu pilsētas iedzīvotājiem. Jaunās estrādes aizmugures daļa atradīsies tikai  9,6 m tālāk par esošo, minimāli iejaucoties reljefā. Reljefs šajā posmā tiks veidots stāvāks, nodrošinot vietu jaunās estrādes aizmugures atbalsta gabionu sienai, pārvietošanās zonai un sēdvietām estrādē. Esošais kalns netiks pagarināts vai norakts, kā tas apgalvots iepriekš publicētajos rakstos.

(Konkursa projektā kā alternatīva tika sniegts piedāvājums izvietot autostāvvietas zem estrādes sēdvietām, ierokoties kalnā. Tas neguva ne arhitektu, ne Ikšķiles domes atsaucību, tāpēc vieta autostāvvietām tiek meklēta teritorijā ap estrādi. Nemainīga tiks atstāta koku aleja Lībiešu ielas posmā gar ēkas galveno fasādi.) No ēkas otrā stāva telpām, kā arī no estrādes aizmugures daļas, tāpat kā šodien, varēs baudīt Daugavas ainavu, kas iezīmēs vietas izvēles nozīmīgumu un individualitāti – saistību ar Daugavu. Estrādes sēdvietu skaits tiek palielināts, nevis samazināts - no esošajām 2236 uz 2455 (par sēdvietas platumu pieņemot 0,5m).

Pilsētbūvnieciskā situācija

Ikšķiles novads ir viena no vissenāk apdzīvotajām teritorijām Latvijā, tas ir saglabājis savu neatkarību līdz pat šodienai un ir viens no bagātākajiem Latvijā. Pilsētā darbojas ļoti daudz dažādi dziesmu un deju kolektīvi, kuriem pašlaik nav atbilstošas  telpas pilnvērtīgai darbībai vienā kopējā ēkā. Ikškiles pilsēta ir centrs apkārtējām apdzīvotām vietām, tādām kā Tīnūži, Saulkalne, Turkalne utt. Uz pasākumiem pilsētā ierodas viesi gan no Salaspils, gan Ogres, uz lielākiem – arī no Rīgas un visas Latvijas. Katrai aktīvai pilsētai ir nepieciešams mūsdienīgs kultūras nams un brīvdabas estrāde sabiedrisko pasākumu organizēšanai, mājas dziesmu un deju kolektīviem, bibliotēkai. Pasaules pieredze rāda, ka pēc šādu nelielu kultūras centru realizācijas apdzīvoto vietu centros attīstās arī pati pilsēta, tās apkārtne, infrastruktūra, labiekārtojums, un ieguvēji ir visi.
   
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007 – 2013. gadam nosaka policentriska attīstības modeļa ieviešanu Latvijā, kas paredz attīstīt pilsētu tīklu, stimulējot pilsētas kļūt par katra reģiona un visas valsts attīstības virzītājspēku, tādā veidā veicinot līdzsvarotu valsts attīstību. Lai gan Ikšķile nav starp izvēlētajiem 17 attīstības centriem, kam tiks piešķirts valdības finansiālais atbalsts, tomēr pilsētai ir liela nozīme savas teritorijas attīstībā un kultūrvides saglabāšanā, īpaši ņemot vērā lielo dziedātāju, dejotāju un jauno mākslinieku skaitu. Jaunais kultūras centrs un estrāde nodrošinās kultūrvides saglabāšanu un attīstību, tas nodrošinās apkārtējās teritorijas attīstību un būs pievilcīgs visas valsts iedzīvotājiem pasākumu organizēšanai un svētku svinēšanai. Tas būs arī informācijas centrs vienai no vecākajām apdzīvotajām vietām Latvijā.

Skolas iela posmā no Lībiešu ielas līdz dzelzceļa pābrauktuvei ir uzskatāma par Ikšķiles pilsētas centru. Gar Skolas ielu un tās tuvumā ir izvietotas galvenās pilsētas daudzstāvu sabiedriskās un pakalpojumu ēkas. Šajā posmā atrodas vairākas daudzstāvu dzīvojamās ēkas, veikali, kafejnīca, pasts, frizētava, bērnu dārzs, skola, Domes ēka, kurā ir bibliotēka un doktorāts, arī kultūras biedrības nams un brīvdabas estrāde. Viss šis posms ir savstarpēji viegli sasniedzams gājējiem. Jaunajā Ikšķiles centra Skolas ielas kvartāla detālplānojumā, kas pašlaik tiek izstrādāts Ikšķiles novada domes vadībā, tiek plānots satiksmi novadīt pāri pilsētas centrā esošai pļavai, no Birzes un Skolas ielas krustojuma, taisni uz Peldu ielu. Izskatot sabiedriskajā apspriešanā izlikto projektu, mēs vēstulē Ikšķiles domei ierosinājām Lībiešu ielu šajā posmā atstāt kā gājēju ielu un Skolas ielu gar skolu - kā pazeminātas intensitātes satiksmes ielu, kā rezultātā skola un jaunais kultūras nams piekļausies pļavai, to izveidojot par centrālo sabiedrisko pulcēšanās vietu pilsētā, galveno ”laukumu”. Jaunā kultūras nama ēka papildinās jau centrā esošo sabiedrisko ēku kompleksu un kopā veidos jaunu, savā ziņā noslēgtu – pabeigtu ēku telpisko kompozīciju ap pļavu, to padarot par centrālo vietu pilsētā, galveno ”laukumu”. Īpaša nozīme būs jaunā kultūras centra kā galvenās pilsētas pulcēšanās vietas funkcionālai sasaistei ar šo jauno laukumu. Mēs šo laukumu pilsētā redzam kā Ikšķiles iedzīvotāju pulcēšanās vietu svētku svinēšanai un dažādu sabiedrisku pasākumu norisei. Šis jaunais laukums un kultūras centrs būs svarīgākā pilsētas vieta, tāpēc ierosinājām jaunajā detālplānojumā šajā pilsētas daļā, piešķirt īpašu nozīmi kultūras nama sasaistei ar pļavu – jauno laukumu, to uztverot kā vienotu sabiedrisku zonu. Tai vajadzētu būt saistītai gan funkcionāli, gan vizuāli. Autostāvvietām būtu jāmeklē vieta teritorijā līdz pat dzelzceļa pārbrauktuvei, jo šī zona līdz jaunā kultūras centra novietnei ir ērti apgūstama, ejot kājām. Jaunajā detālplānojumā nepieciešams atrast arī vietu divriteņu stāvvietām. Pilsētā šī gada jūlijā sākās ūdensvada un kanalizācijas tīklu atjaunošana un paplašināšana, kas sevī ietver ielu seguma kvalitātes uzlabošanu lielā pilsētas teritorijā, arī pilsētas centrālajā daļā, ietverot Skolas ielas teritoriju.

Jaunais kultūras centrs

Jaunais kultūras nams un estrāde paredzēti kā kultūras un mākslas centrs Ikšķiles pilsētai un tās novadam. Tā būs galvenā pulcēšanās, kultūras baudīšanas un atpūtas vieta pilsētas iedzīvotājiem, tādēļ arī ēka paredzēta kā dinamisks, skulpturāls objekts, nogāzes turpinājums, akcents pilsētvidē. Ēkas apjoms un tā ārējā apdare ir galvenie izteiksmes līdzekļi šī mērķa realizēšanā. Apjomu kompozīcija veidojusies, ņemot vērā projekta koncepciju, novietnes kontekstu un ēkā paredzēto telpu savstarpējo funkcionālo saistību, sasaisti ar estrādi. Ēkas kompakto risinājumu un formu noteica gruntsgabala ģeometrija un telpiskā saistība ar estrādi. Ēkas galvenā fasāde (pret Lībiešu ielu) veidojusies, fasādes plaknei aizliecoties gar ielu un gājēju ietvi ap līkumu – pagriezienu uz Peldu ielu, atstājot vietu esošajiem kokiem, akcentējot bibliotēkas apjomu cokola stāvā un veidojot atvērtu telpu - sasaisti ar ainavas telpisko atvērumu aiz estrādes. Ēkas aizmugures fasādes plakne veidota, lai nodrošinātu skatu uz Daugavu no ēkas augšējiem stāviem, kā arī darbotos kompozīcijā ar estrādes skatuves apjomu un terasi. Ierāvums ēkas apjomā, Peldu ielas fasādē, nodrošina telpu izgaismojumu, atsevišķu ieeju bibliotēkā, kā arī telpiski uzirdina ēkas lielo apjomu 2 mazākos apjomos, turpinoties virsgaismā virs otrā stāva atpūtas un izstāžu telpām. Virsgaisma akcentē arī galveno ieeju kultūras centrā. Galvenā ieeja risināta kā  ieeja gan ēkā, gan estrādē, tā ir atvērta izeja caur ēku uz estrādi, funkcionāli atdalot kultūras nama apjomu no Ikšķiles novada informācijas centra.

Ēkas apjoms – plānojums veidots kompakts, funkcionāli ar transformācijas iespējām, gandrīz visām telpām paredzot vairākas funkcionālās izmantošanas iespējas, kas nodrošina dažādu pulciņu, ansambļu, skolēnu un citu pašdarbības kolektīvu mēģinājumu iespējas un nodarbības visā nedēļas garumā, lietderīgi izmantojot telpas. Novietne atrodas blakus skolai, kas nodrošina skolēnu tiešu nokļuvi uz nodarbībām visā dienas garumā.
     
Ar savu kultūras centra konkursa priekšlikumu, projekta risinājumiem, priekšlikumiem par detālplānojuma projektu „Skolas ielas kvartāls Ikšķiles pilsētā” mēs esam pauduši viedokli par izvēlētās novietnes atbilstību paredzētajiem mērķiem. Kultūras centram ir jāatrodas pilsētas centrā, pie brīvdabas estrādes, tuvu pie skolas un novada domes. Tam jābūt sasniedzamam gājējiem, jābūt novietotam funkcionāli ērti sabiedrisko pasākumu organizēšanai. Ikšķile ir neliela pilsēta, tāpēc novietot galveno kultūras būvi ārpus tās centra, tālu no brīvdabas estrādes, būtu neloģisks risinājums, jo tiktu dalīti kultūras pasākumi un netiktu nodrošināta atbilstoša lietošanas intensitāte ne kultūras namam, ne estrādei.

Projekts ir ieguvis pozitīvas atsauksmes gan Latvijas, gan ārzemju arhitektūras profesionāļu vidū. Pašlaik tas tiek gatavots publicēšanai Latvijas un ārzemju arhitektūras žurnālos. Jaunais kultūras centrs būs ieguldījums arī kvalitatīvas Latvijas mūsdienu arhitektūras attīstībā.

Projekts tika izvirzīts (1 vērtēšanas kārta-atlase) Latvijas arhitektu savienības 2006. gada labāko darbu skatē sadaļā PROJEKTI UN KONKURSA DARBI, TERITORIJU UN PILSĒTU PLĀNOŠANA. Projekts piedalījās arī laikmetīgās arhitektūras izstādē „PROCESS Kā rodas laba arhitektūra?” 2008. gada februārī. Izstāde notika Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē „Arsenāls”. Izstādi rīkoja Arhitektūras veicināšanas fonds, kuratore Ieva Zībārte. Informācija par izstādi publicēta arī www.ikskile.lv

Ikšķiles novada kultūras centra projekta attīstības gaita:

2006. gadā no 7. jūnija – 28. jūlijam norisinājās arhitektūras metu konkurss;
2006. gadā no 21. septembra -  20. oktobrim norisinājās sabiedriskā apspriešana;
2007. gada 8. februārī parakstīts līgums par projekta izstrādi;
2007. gada septembrī Ikšķiles domē izstādē izlikts skiču projekta vizuālais materiāls un  makets, kā arī 12. septembrī tika nopublicēts www.ikskile.lv;
2008. gada 26. februārī tehniskais projekts iesniegts uz ekspertīzi;
2008. gada 15. maijā tehniskais projekts iesniegts Ikšķiles domē skaņošanai;
2008. gadā no 9. jūnija – 21. jūlijam izsludināts konkurss par Ikšķiles novada kultūras nama   būvniecību;
2008. gada jūlijā Ikšķiles domē izstādē izlikts tehniskā projekta vizuālais materiāls, apjomu  makets skiču projekta stadijā.


Projekta makets un vizuālā informācija – vizualizācijas, plāni, griezums un fasādes apskatāmas Ikšķiles novada domē. Domē pieejams ir arī izvērsts projekta paskaidrojuma raksts un izstrādātais tehniskais projekts, ieskaitot esošās estrādes tehniskās apsekošanas atzinumu.

Ar cieņu,

Ikšķiles kultūras centra projekta arhitekti:

Zane Karpova
sertificēta arhitekte, projekta autore
arhitekta prakses sertifikāts 10-0949
diplomēta arhitekte - Rīgas Tehniskā Universitāte, Arhitektūras fakultāte, 1998. gadā;
-Arhitektūras Maģistre Rīgas Tehniskā universitāte Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, Latvija. Maģistra darbs „Mūsdienu arhitektūra vēsturiskā vidē”, 2001. gadā;
-ASV valsts departamenta Fulbright Programmas stipendiāte, 2001. gadā;
-arhitektūras Maģistre Illinoisas Universitāte Čikāgā, Mākslas un arhitektūras koledža, ASV, 2002. gadā;
-doktorantūras studijas Rīgas Tehniskā Universitāte Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, Latvija. Disertācijas tēma „Kvalitatīvas dzīves telpas nodrošināšanas stratēģija Latvijā“;
-Ikšķiles novada iedzīvotāja;
zane_karpova@yahoo.com


SIA „INDIA” arhitekti:
Alsknāja iela 7-1, Rīga, LV-1050, Latvija
www.india.lv

Inga Stakione-Līdaka
sertificēta arhitekte, projekta vadītāja
arhitekta prakses sertifikāts 10-0947
diplomēta arhitekte - Rīgas Tehniskā Universitāte, Arhitektūras fakultāte, 1998. gadā
7224663, 29140630
inga@india.lv

Ieva Baumane
diplomēta arhitekte - Rīgas Tehniskā Universitāte, Arhitektūras fakultāte, 2008. gadā

SIA „1.618” arhitekti:
Lienes iela 1, Rīga, LV-1009, Latvija

Arona Tomariņa
sertificēta arhitekte
arhitekta prakses sertifikāts 10-0964
diplomēta arhitekte - Rīgas Tehniskā Universitāte, Arhitektūras fakultāte, 2000. gadā

Ilze Didrihsone
diplomēta arhitekte - Rīgas Tehniskā Universitāte, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, 2004. gadā;
- Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte PPPF, Bakalaura grāds pedagoģijā, vizuālās mākslas skolotāja diploms, 1997. gadā;
- Rēzeknes Lietišķā Mākslas vidusskola, mākslinieka noformētāja diploms, 1991. gadā

Vents Vīnbergs
diplomēts arhitekts - Rīgas Tehniskā Universitāte, Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, 2004. gadā