Eksperti iepazīstina ar priekšlikumiem sekmīgai NAP ieviešanai

Palielināt attēlu

16.jūlijā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma atklāja Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013.gadam (NAP) ekspertu forumu, kurā diskutēja par plānā izvirzīto prioritāšu īstenošanu.

NAP ekspertu darba grupas klātesošos iepazīstināja ar šā pusgada veiktajiem pētījumiem un konkrētiem priekšlikumiem nozaru ministrijām rīcībpolitikas izstrādē, kas sekmētu NAP noteikto rīcības virzienu īstenošanu.

Atbilstoši NAP uzstādītajām prioritātēm darba grupas pētīja mūžizglītības sistēmas izveidi, eksporta veicināšanas efektivitāti, zinātnieku iesaisti inovatīvā uzņēmējdarbībā, publiskā, nevalstiskā un privātā sektora sadarbības veicināšanu, energoefektivitāti, kā arī veselības aprūpes pakalpojumus.

Izvērtējot efektīvi funkcionējošas mūžizglītības sistēmas izveidi Latvijā, darba grupas „Izglītots un radošs cilvēks” vadītāja, Banku augstskolas rektore Tatjana Volkova uzsvēra, ka nepieciešams izveidot normatīvo bāzi, kas paredz ārpus formālās izglītības iegūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Būtiski ir paredzēt augstskolām vadošo lomu mūžizglītības politikas īstenošanā, kas nodrošinātu pasniedzēju un mācību programmu kvalitāti.

Darba grupas „Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība” eksperti, izvērtējot eksporta veicināšanas sistēmas darbības efektivitāti valstī, piedāvā veikt apmācības uzņēmumiem vai privātā sektora praktiķiem eksporta jomā, nevis kā līdz šim – publiskajam sektoram. Darba grupas vadītājs, Latvijas Universitātes Inovāciju centra vadītājs Māris Ēlerts kā būtisku risinājumu piedāvāja eksporta studiju programmas izveidi, lai apmācītu eksporta asistentus, vadītājus, kā arī tirdzniecības pārstāvju vadītājus.

Lai veicinātu konkurētspējīgas zinātnes priekšnosacījumus, darba grupa „Zinātnes un pētniecības attīstība” šajā pusgadā pētīja zinātnes un inovatīvās darbības veicināšanu. Darba grupas eksperts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais direktors Elmās Grēns, iepazīstinot ar darba grupas priekšlikumiem uzsvēra valsts finansējuma nepieciešamību, papildus līdzekļu piesaisti, kas veicinātu inovācijas un ārvalstu investīcijas pētniecības nozarē.
Publiskā, nevalstiskā un privātā sektora sadarbības pilnveidošanu pētīja NAP darba grupa „Valsts un sadarbības attīstība” Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidentes Žanetas Jaunzemes vadībā. Eksperti uzskata, ka NAP ir jākļūst par valsts un sabiedrības dokumentu ar vienotu mērķi uz valsts attīstību. Pētot publiskā sektora un nevalstisko organizāciju sadarbību, darba grupa aicina veidot nevalstisko organizāciju sektora klasifikatoru, kas sekmētu uzraudzības, analīzes un novērtēšanas iespējas un līdz ar to arī pilnvērtīgas un iedzīvotāju vajadzībām atbilstošas attiecīgā sektora attīstības iespējas.

„Sakārtota uzņēmējdarbības un dzīves telpa” darba grupas vadītājs Uldis Osis klātesošos iepazīstināja ar nergoefektivitātes rīcības plānu un ar to saistītajām problēmām enerģijas taupīšanā. U.Osis uzsvēra, ka energoefektivitātes paaugstināšana veicama kompleksi, nepieciešams veikt ēku energosertificēšanu, energoauditu un patērētāju informēšanu par taupīšanas priekšrocībām. Pētot citu valstu pieredzi darba grupa secināja, ka vairāku autonomu pašvaldības vai privāto siltumapgādes uzņēmumu darbība vienā pilsētā ir neefektīva, tāpēc nepieciešams veidot siltumapgādes vienotu ķēdi.
Savukārt darba grupa „Cilvēka labklājības kāpums” Daugavpils pilsētas domes izpilddirektora vietnieces Ingas Goldbergas vadībā iepazīstināja ar pētījumu, kā veicināt cilvēka dzīves kvalitāti un dzīves ilguma ietekmējošajiem faktoriem. Eksperti, izvērtējot esošo situāciju valstī uzsver, ka paredzamā dzīves ilguma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Latvijā ir viena no augstākajām pasaulē.

Kā vienu no risinājumiem eksperti piedāvā veicināt veselīga dzīvesveida apgūšanu jau skolās, nodrošinot skolas ar sporta nodarbībām atbilstošām telpām un inventāru, brīvpusdienu nodrošināšanu skolēniem līdz 4.klasei, sasaistot to ar veselīga dzīvesveida apgūšanu mācību procesā. Būtiski ir turpināt atbalstīt interešu izglītību, veicinot pulciņu attīstību, kur bērni un jaunieši nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.

NAP darba grupu izstrādātie priekšlikumi nozaru ministrijām un diskusijās izteiktie priekšlikumi līdz jūlija beigām tiks precizēti un iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā, kā arī nosūtīti visām atbildīgajām institūcijām rīcībai.