Purviņš: Deju svētki ir izdevušies

Palielināt attēlu

XIV Deju svētki, kuros dejotāji šogad bija sagatavojuši trīs dažādas programmas un kuras izdejoja pēc sirds un no vislielākās patikas, ir izdevušies, sacīja horeogrāfs un Deju svētku lieluzvedumu mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš. "To, ka dejotāji no sirds izdejo katru programmu, varēja redzēt pēc viņu acīm un sajūtām tieši dejojot," sacīja Purviņš. "To, ka dejotāju emocijas nokļuva līdz skatītājiem varēja pamanīt skatītāju pozitīvajās emocijās pēc koncerta, kas arī parāda to, ka Deju svētki ir izdevušies."

Pēc viņa teiktā svarīgs ir fakts, ka šogad bija trīs dažādas deju programmas - trīs lielas programmas ar ļoti bagātīgu repertuāru, kas tika izdejots kvalitatīvi, parādot visplašāko deju spektru, kāds patlaban iespējams Latvijā amatieru dejotājiem.

"Deju svētku lieluzvedumā tika izdejoti latviešu deju pamatelementi, kur bija gan kopā dejošanas, gan dažādi ornamenti. Savukārt programmā "Deju svētkiem - 60" bija dejas, sākot no pirmās latviešu oriģinālhoreogrāfijas līdz pēdējo gadu populārākajai dejai. Arī ļoti liels un plašs deju spektrs bija skatāms Ķīpsalas hallē, kas bija tomēr tāda izklaides programma, kur varēja atļauties arī padejot kaut ko nedaudz savādāku nekā ir ierasts latviskā skatījumā uz skatuves," sacīja Purviņš.

Horeogrāfs pauda gandarījumu par to, ka dejotāji jau mājās bija labi gatavojušies visiem deju uzvedumiem. "Ja runā par deju uzvedumu "Deju svētkiem - 60", šis repertuārs bija ļoti precīzi un ļoti godprātīgi mājās sagatavots, jo, mēģinot Rīgā, mēs pat gājām nedaudz pa priekšu laika grafikam, līdz ar to varējām izdarīt ļoti daudzas lietas. Arī Deju svētku lieluzvedumu "Izdejot laiku" dejotāji bija labi sagatavojuši, jo tas, kas bija jāizdara laukumā paredzētajā laikā un vietā tika izdarīts," dejotājus slavēja Purviņš.

"Vislielākais paldies jāsaka pašiem dejotājiem, jo dejošana viņiem tomēr ir hobijs un brīvā laika pavadīšana ārpus darba, mācībām un ģimenes," sacīja Purviņš, uzsverot, ka spēja dažu dienu laikā izveidot šādus svētkus ir apbrīna vērta. "Prieks vērot gan viņus dejojam, gan viņu emocijas pēc koncerta, jo tās ir lielākais ieguvums pēc Deju svētkiem, kas atmiņās paliks ne tikai dejotājiem, bet arī skatītājiem, kas to visu vēroja."

Purviņš pauda cerību, ka tomēr pēc šiem svētkiem Latvijā domās arī par nākamajiem svētkiem, īpaši par norises vietu kā tādu.

"Daugavas stadions mums patlaban ir vienīgā vieta Latvijā kur var visi, gandrīz 14 000 dejotāji dejot," sacīja Purviņš. "Man šķiet, ka situācija Daugavas stadionā, kur skatītāju tribīnes pēc ietilpības ir par trešdaļu mazākas nekā dalībnieki, tomēr ir dīvaina, īpaši, ņemot vērā to, ka Latvijā ir spēcīga un plaša dejošanas tradīcija. Daugavas stadions pašreizējā stāvoklī ir kārtībā un dejot tur var, taču Latvijā būtu jādomā par to, kur un kā notiek deju svētki, lai pēc iespējas vairāk šos svētkus varētu redzēt arī skatītāji klātienē."

Savukārt Ķīpsalas halle dejotāji vienmēr tiekot ļoti gaidīti, līdz ar to viss, kas bija nepieciešams dejotājiem, organizatoriem un skatītājiem bijis vislabākajā kārtībā, sacīja Purviņš.

Purviņš norādīja, ka pašam no XXIV Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem un XIV Deju svētkiem spilgtā atmiņā palicis svētku noslēguma koncerts.

"Tās stundas, kuras tika pavadītas, klausoties koncertu, pagāja nemanot. Man šķiet, ka gan saturiski, gan vizuāli, gan pēc skaņas tas bija fantastisks koncerts. Šķiet, ka Dziesmu svētkos sen tik kvalitatīvs un emocionāls koncerts nav bijis," sacīja Purviņš.