Smaka Pārogrē atbilst normai

Palielināt attēlu

Aizvadītajā nedēļā Pārogrē notika Ogres novada domes un Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes tikšanās ar iedzīvotājiem, kurus satrauc Pārogrē izvietoto ražotņu radītais vides piesāņojums. Visvairāk pretenziju izvirzīja uzņēmumam «TMMetal Baltik», kas regulāri izplata tajā apkaimē neciešamu smaku.

Piesārņojums radies matemātiskas kļūdas dēļ
Uzņēmuma «TMMetal Baltic», kuru dēvē par vislielāko Pārogres vides piesārņotāju, rīkotājdirektors Māris Kapusts pauda gandarījumu par iedzīvotāju vienotību, cenšoties panākt savu taisnību un viņu vēlmi dzīvot sakārtotā vidē un izteica cerību, ka turpmāk ogrēnieši varētu mēģināt risināt šādas problēmas pārrunu ceļā ar uzņēmumu vadību. Iepazīstinot sanāksmes dalībniekus ar uzņēmuma darbības specifiku un ražošanas procesu, kurā tiek izmantotas kvarca smiltis, alumīnija un bronzas sakausējums, kā arī fenolu, izopropilspirtu un formaldehīdu saturošas saistvielas, M.Kapusts atzina, ka pēdējos gaisa piesārņojumu mērījumos tika konstatēts izopropilspirta izmešu normu pārkāpums, taču tam par iemeslu esot bijusi pašu pieļautā kļūda. «Atļautais izmešu daudzums ir 4 mg/m3, bet mērījumos konstatēja 9 mg/m3,» viņš skaidroja. «Mēs par to paši bijām pārsteigti un sākām pētīt dokumentus, kuri tika iesniegti VVD un konstatējām kļūdu. Protams, uzņēmumam ir izsniegta B kategorijas vides piesārņojuma atļauja saskaņā ar manu iesniegumu, tādēļ sanāk, ka uzņēmums pārkāpj likumu. Taču tur pagaidām neko nevar mainīt – esmu iesniedzis VVD  Lielrīgas reģionālai vides pārvaldei izmaiņas attiecībā uz izopropilspirta izmešu daudzumu, kam vajadzētu būt  līdz 17 mg/m3.»

Interesē, cik ilgi būs jāpacieš smaka
Tomēr klātesošos uzņēmuma ražotā produkcija un pats ražošanas process neinteresēja – viņi vēlējās saņemt atbildi uz pavisam konkrētiem jautājumiem: kas tā par smaku ap rūpnīcu un cik ilgi Pārogres iedzīvotājiem tā būs jāosta. M.Kapusts paskaidroja, ka tāda pati smaka ir visās metāla ražotnēs un tur neko nevarot padarīt. Taču kurā ražošanas posmā tā rodas un kādēļ pastiprinās nakts un agrās rīta stundās, to viņš nezinot. Savs izskaidrojums smakas nevienmērīgai izplatībai radās Ogres novada būvvaldes pārstāvjiem. «Iespējams, to ietekmē diennakts gaisa temperatūras svārstības – jo zemāka gaisa temperatūra, jo zemāks smakas izplatības konuss,» skaidroja Ogres novada domes būvvaldes galvenais arhitekts Pēteris Zilberts.

«Esam veikuši ne tikai izmešu un skaņas, bet arī smaku mērījumus – tie ir normas robežās,» sacīja M.Kapusts. Viņš pastāstīja, ka šiem mērījumiem tika pieaicināti īpašie eksperti, tautā sauktie «deguni», kuri atbrauca un ievāca ražotnes teritorijā sešus maisus ar gaisu. Četri eksperti pēc kārtas ostīja gaisa paraugus, lai konstatētu, vai tam ir smaka. Sistēma esot šāda – ja vismaz viens no četriem ekspertiem vienā no maisiem konstatē smaku, mērījumā pieraksta vienpadsmit punktus – tas ir maksimālais punktu skaits. Ja nav smakas – pieraksta nulli. Otrajā maisā visi četri eksperti neko nesaoda. Trešajā maisā divi konstatēja smaku, ceturtajā un piektajā – neviens. Kopsavilkumā mērījumu rezultāts bija zemāks par vienpadsmit, tātad – atbilstošs normai.

Dara visu, lai mazinātu ražotnes ietekmi uz vidi
Metāla ražotnes rīkotājdirektors, kurš pats dzīvo turpat Pārogrē un ir ieinteresēts, lai tās vide būtu sakārtota, informēja, ka uzņēmums «TMMetal Baltic» jau saskaņojis tāmi ražotnes skursteņa pagarināšanai līdz 17 metriem. «Pieļauju, ka tas palīdzēs gaisā koncentrēto smaku izkliedēt augstāk, lai to nejūt apkārtējo māju iedzīvotāji,» pauda M.Kapusts. «Tāpat mūsu uzņēmums sadarbojas ar uzņēmumu «Zaļā josta», kas rūpējās par tīru Latviju un atbildīgu uzņēmējdarbību tajā un interesējas par iespējām aizstāt ražošanā izmantojamās kaitīgās vielas ar videi draudzīgākām. Tāpat SIA «TMMetal Baltic» strādā, lai iegūtu ISO 14001 sertifikātu.»

Mēs visi esam piesārņotāji
Jebkurš uzņēmums, kas nodarbojas ar jebkāda veida ražošanu, un katrs cilvēks ir potenciāls un faktisks vides piesārņotājs,» sapulces dalībniekus uzrunāja VVD  Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vecākā inspektore Ilona Sniedze. «Paņemot veikalā un pēc tam izmetot polietilēna maisiņu, jūs piesārņojat vidi – tas ir jāsaprot ikvienam. Taču atšķirībā no individuālajiem piesārņotājiem katrs uzņēmums, kas vēlas uzsākt ražošanu, saņem reģionālās vides pārvaldes izsniegto A, B vai C kategorijas atļauju piesārņojošās darbības veikšanai. Atļaujas saņemšanai uzņēmumi iesniedz aprakstu par veicamo darbību, ražošanā izmantojamām vielām un resursiem, izmešiem un sniedz citas ziņas, kuras izvērtējot, pārvalde izsniedz augstākas vai zemākas kategorijas piesārņojošās darbības atļauju. Par to, ka uzņēmumi zināmā – pieļaujamā – mērā piesārņo vidi, viņi maksā dabas resursu nodokli. Daļa šī nodokļa aiziet Valsts kasē, bet 60 procenti – pašvaldības budžetā, kura šos līdzekļus var tērēt vienīgi vides uzlabošanai. Ja uzņēmums pārsniedz kādu no noteiktajiem piesārņojuma limitiem, tad viņam tas jāatmaksā desmitkārtīgi.»

Regulāri pārbauda un soda vides piesārņotājus
Ogres rajonā nav neviena uzņēmuma, kuram būtu izsniegta A kategorijas atļauja – tādu izsniedz lieliem uzņēmumiem ar lielu jaudu un augstu piesārņojuma koeficientu. B kategorijas atļauja ir izsniegta 64 Ogres rajona uzņēmumiem, bet ar C kategorijas atļauju darbojas apmēram 160 firmas. Šis skaitlis nepārtraukti mainās, jo ik pa laikam vides inspektori konstatē uzņēmumus, kuri darbojas bez attiecīgas atļaujas. 2007.gadā tika pārbaudīti 70 B kategorijas uzņēmumi, savukārt 109 pārbaudes veiktas C kategorijas uzņēmumos. 21 gadījumā tika piemēroti administratīvo pārkāpumu sodi. Šogad jau ir veiktas 76 pārbaudes un piemēroti septiņi sodi.

I.Sniedze pastāstīja, ka vides pārvaldes inspektori veic gan plānotās pārbaudes, par kurām uzņēmumi tiek brīdināti, jo tās ir laikietilpīgas un skrupulozas, gan neplānotās. Ja inspektori konstatē pārkāpumus, tiek ierosināta administratīvā lietvedība un piemēroti naudassodi. «Mūsu valsts vides problēmām pievērš ļoti lielu vērību,» atzīst I.Sniedze. «Administratīvo pārkāpumu kodeksā par vides piesārņojumu var saņemt vienīgi naudassodu, brīdinājumi nepastāv. Katram pārkāpuma veidam ir savs naudassods, un tas nav mazs.»

«Ogres Būvplastmasa» «pa kluso» maina ražošanas profilu
I.Sniedze pauda izbrīnu, kādēļ iedzīvotāji neinteresējas par uzņēmumu «Ogres Būvplastmasa», kur patlaban notiek vērienīgi rekonstrukcijas darbi un ražotne nākotnē var ievērojami pasliktināt Pārogres iedzīvotāju dzīves apstākļus. «Uzņēmums nodarbojas ar būvplastmasas ražošanu un ir saņēmis B kategorijas atļauju,» informēja I.Sniedze. «Taču pēdējā laikā ražošana ir samazinājusies līdz minimumam, jo «Ogres Būvplastmasa» iesniegusi vides pārvaldei jaunas atļaujas pieteikumu, kurā norādīta ievērojami palielināta katlumājas jauda – no 0,7 megavatiem līdz 10 megavatiem. Apkurē tiks izmantota tikai dabasgāze. Palielināsies arī ražotā betona produkcijas apjoms – no 1,2 tūkstošiem m3 gadā līdz 268 tūkstošiem m3 gadā.»

I.Sniedze pastāstīja arī par pārējo Pārogres ražošanas uzņēmumu darbību un ar to saistītajiem izmešiem, piebilstot, ka visas firmas izceļas ar augstu kultūru un informē Vides pārvaldi par visām izmaiņām, ja tādas rodas.

Sūdzības par uzņēmumu «TMMetal Baltik» mēs sākām saņemt 2007.gada vidū. Smaka ir, un to nevar noliegt, tādēļ likām veikt smaku mērījumus, par kurām pastāstīja M.Kapusts. Mērījumus veica neatkarīga laboratorija, un rezultāti apliecināja, ka viss ir normas robežās. Taču smaka ir ļoti nepatīkama, uzņēmums saņēma rīkojumu izstrādāt pasākumu plānu, lai to novērstu. Tā kā SIA «TMMetal Baltik» neiekļāvās rīkojuma noteiktajā termiņā, tas tika sodīts ar 400 latu naudassodu.»

VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītāja Silvija Ogle ieteica SIA «TMMetal Baltik» neaprobežoties vien ar skursteņa pagarināšanu, bet arī sadarboties ar speciālistiem un izvietot skursteņos kūdru filtrus, kas ļoti efektīvi aiztur smakas.

Neviens nezina, kas ir smaku sastāvā
Pārogres iedzīvotājs Leons Skrebelis sacīja, ka iedzīvotāji nav pret ražošanu, bet gan par to, lai tā notiktu sakārtotā vidē. Viņš vēlējās zināt, kā formaldehīds un fenols, ko izmanto metālapstrādes uzņēmums, ietekmē cilvēku veselību. «Jums būtu nevis jātaisa testi «smird vai nesmird», bet jāpārbauda, no kā sastāv tā smirdoņa un cik tajā ir attiecīgo komponentu,» sacīja L.Skrebelis. «Ražotne strādā n gadus, bet neviens neliekas ne zinis, kā tā ietekmē cilvēku veselību.» S.Ogle norādīja, ka sapulcē nepiedalās veselības speciālisti, taču no vides viedokļa viss tiekot kontrolēts – uzņēmumam ir attiecīga atļauja, kas paredz konkrētu emisiju normu, ko ražotāji nepārsniedz.

Atkārtoti veiks pilsētas piesārņojuma fona mērījumus
Savukārt kādu citu sapulces dalībnieci interesēja, vai pastāv kādas normas, kas noteiktu šādu vides piesārņojošo ražotņu skaitu pilsētas teritorijā. «Ja kāds jauns uzņēmums vēlas atvērt ražotni šajā teritorijā, viņam jāpieprasa no Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras informācija, vai viņš nepārsniegs Ministru kabineta noteikto jau esošo piesārņojuma fona koncentrāciju,» skaidroja S.Ogles vietnieks Elmārs Jasinskis. «Ja uzņēmums pārsniedz noteikto fonu, tad tas nevar šajā reģionā uzsākt darbību. Tātad nevar būt tā, ka desmit uzņēmumi atradīsies līdzās viens otram un piesārņos vidi – viss ir limitēts un tiek kontrolēts.» E.Bartkevičs informēja, ka fona pētījums Ogres pilsētā nesen tika veikts, taču tas tiks darīts atkārtoti, pieaicinot neatkarīgos ekspertus un publiskojot mērījumu rezultātus. «Mērījumi tiks veikti arī Pārogrē,» solīja mērs.

Smaku mērīs arī nakts vidū
Iedzīvotāji VVD darbiniekiem pārmeta, ka visas pārbaudes tiek veiktas pa dienu, taču vislielākā smirdoņa esot nakts stundās. I.Sniedze apsolīja sarunāt neatkarīgo laboratoriju pēc pārogrēniešu pieprasījuma kaut vai nakts vidū. Savukārt M.Kapusts garantēja atmaksāt izdevumus.

Sapulces laikā tika aktualizēts arī cits vides piesārņojuma veids – izrādās, daži negodprātīgie mēbeļu ražotāji piedāvā Pārogres iedzīvotājiem skaidu plātņu atgriezumus kā kurināmo. Tās nedeg, bet ilgu laiku gruzd, taču nodrošina ne tikai siltumu, bet arī fenola un formaldehīda izmešus gaisā, jo šīs vielas ir visu skaidu plātņu sastāvā. E.Bartkevičs aicina visus iedzīvotājus, kuriem ir informācija par firmām, kas, šādā veidā piepelnoties, atbrīvojas no ražošanas atkritumiem, nodot to pašvaldības policijai.

Pārmet ražošanas uzņēmumu lobēšanu
Viens no sabiedriski aktīvākajiem ogrēniešiem, kurš nesavtīgi cīnās par iedzīvotāju tiesībām dzīvot tīrā un klusā pilsētā – Egils Helmanis – pārmeta Ogres pašvaldības pārstāvjiem ražošanas uzņēmumu pārlieku atbalstīšanu, piebilstot, ka uz pašvaldību tiek izdarīts liels spiediens «no augšas». «Atbalstu paredzamai «Isover» rūpnīcas celtniecībai pauda gan Ekonomikas un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, gan pats «Godmaņpaps»,» sacīja E.Helmanis. Tāpat viņu interesēja, kādēļ netika veikta publiskā apspriešana par pārmaiņām, kas notiek «Ogres Būvplastmasas» ražotnē.

««Ogres Būvplastmasa» vēsturiski ražoja divus produktus – plastmasas izstrādājumus un betona flīzes,» atbildēja E.Bartkevičs. «Tagad tiek rekonstruēta betona ražotne un šajā gadījumā likums publiskās apspriedes rīkošanu neparedz... Ražotājs var to darīt tieši tāpat, kā jūs varat remontēt savu dzīvokli. Kas attiecas uz «spiedienu» no valdības puses saistībā ar «Isover» ražotni, tad Ekonomikas ministrija un Godmaņa kungs izteica viedokli, ka Latvijā ir svarīgi attīstīt ražošanu, taču neviens nav devis rīkojumus vai norādes, kas pašvaldībai būtu jāpilda.»