No amata atkāpjas Madlienas pagasta vadītāja (papildināts)

Palielināt attēlu

27.martā no amata atkāpusies Madlienas pagasta padomes priekšsēdētāja Rita Grāvīte, kura savus amata pienākumus pildīja kopš 2001.gada. Saskaņā ar "Likumu par pašvaldībām" viņas pienākumus automātiski pārņēma viņas vietniece – Madlienas pagasta pirmsskolas izglītības iestādes «Taurenītis» vadītāja Ingrīda Mārtiņa.

"Nebiju pārliecināta, ka man ir padomes vairākuma atbalsts turpmākai darbībai," laikrakstam "Madlienas Vēstis" atzina R.Grāvīte. "Vēlējos tikai elementāru pieklājību pret sevi to jautājumu izskatīšanā, kuros tika nosodīta mana kā amatpersonas rīcība, aizstāvot pašvaldības un arī citu iedzīvotāju intereses, kā arī nevarēju nolikt pie malas savu sirdsapziņu, lai tajā situācijā turpinātu veikt amata pienākumus."

Par iemeslu R.Grāvītes aiziešanai kļuva nesaskaņas ar pārējiem pašvaldības deputātiem, jautājuma saistībā ar sabojāto Kuku ceļu risināšanā. 

Pašas R.Grāvītes notikumu versija:

Fakti īsumā

1)      Šā gada 26.februārī pašvaldības autoceļu fonds veica ceļa Putriņas-Kukas- Skola (turpmāk Kuku ceļš) greiderēšanu līdz Kukām, taču darbu rezultāts uz tā netika konstatēts.

2)      Līdz 29. februārim veikti būvniecības darbi 2,08 km garumā, smiltis ņemot no privātīpašumā esošās «Mālkalnu» zemes dzīlēm un pašvaldībai piekrītošās zemes pie «Lejēniem».

3)      29.februārī uzklausīju Sanda Zablocka pārmetumus pašvaldībai par ļoti slikto Kuku ceļa kvalitāti un uzzināju, ka Gints Rudzītis uz ceļa ved smilti.

4)      Šajā pašā dienā izdevu rīkojumu veikt minētā ceļa apsekošanu. Apsekošanas laikā tika sastādīts akts, kurā konstatēts, ka uz ceļa vairākos posmos izveidots smilts uzbērums, kā rezultātā satiksme ir apgrūtināta un vietām pat bīstama, darbi izpildīti bez saskaņošanas un pieņemts lēmums uzstādīt ceļa zīmes «Uz ceļa strādā» un «Braukt aizliegts».

5)      Pēc mana iesnieguma un «Ēku un būvju apsekošanas akta» saņemšanas VAS «Latvijas valsts ceļi» 7.martā veica ceļa apsekošanu. Šajā pašā dienā pēc piedalīšanās atkārtotā ceļa apsekošanā kopā ar uzaicinātajiem speciālistiem un, uzklausot viņu viedokli, uzrakstīju iesniegumu policijai ar lūgumu lemt par kriminālprocesa uzsākšanu.

6)      13.martā par situāciju uz Kuku ceļa tika informēti pašvaldības padomes deputāti.

7)      Šajā dienā arī saņemta atbilde no VAS «Latvijas valsts ceļi», kurā norādīts, ka ceļš ir sabojāts, un izteikts priekšlikums noteikt ceļam nodarīto zaudējumu apmēru, izstrādāt un realizēt ceļa rekonstrukcijas projektu; personai, kura ir nodarījusi kaitējumu autoceļam, ir jāatlīdzina autoceļa īpašniekam nodarītie zaudējumi, un vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem dokumentiem.

8)      18.marta vakarā, kā biju solījusi, personīgi iepazīstināju Armandu Praliču ar VAS «Latvijas valsts ceļi» vēstuli.

9)      19.martā uz padomes sēdi ieradās A.Praličs, G.Rudzītis, S.Zablockis, lai paustu savu nostāju šajā jautājumā, un tika arī uzklausīti. Padomes sēde tika pārtraukta, lai izbrauktu uz minētā ceļa, taču deputātu vairākums šo priekšlikumu noraidīja. Deputātiem tika izdalīts 11 iedzīvotāju parakstīts iesniegums kā atbilde uz iepriekšējā vakarā saņemto informāciju.

10)  Sēdes pārtraukumā deputāte I.Liniņa sagatavoja divus lēmuma projektus, kurus ar balsu vairākumu iekļāva sēdes darba kārtībā un ar balsu vairākumu arī pieņēma.

11)  Šīs pašas sēdes darba kārtībā tika iekļauts arī mans iesniegums ar lūgumu atbrīvot mani no padomes priekšsēdētājas pienākumu veikšanas. Deputāti vienojās, ka ārkārtas sēde notiks 27. martā.

12)  20.martā izdevu rīkojumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu 27.martā un noteicu darba kārtību, kā arī konsultējos ar Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministriju (RAPLM) par padomes pieņemto lēmumu likumību.

13)  27.martā, pēc pašvaldības lēmumu un ar to saistīto dokumentu izvērtēšanas, RAPLM pa e-pastu atsūtīja atzinumu, un sēdē piedalījās ministrijas jurists T.Ķikusts.

No vēstures

1999.gadā pašvaldības padome atbalstīja iedzīvotāju ierosinājumu savienot ceļus, kas nodrošinātu vairāku māju iedzīvotāju, tai skaitā skolēnu, ātrāku nokļūšanu līdz valsts autoceļam Madliena – Aderkaši. Tapa vienkāršs Kuku ceļa posma projekts, darbos iesaistījās gan pašvaldības darbinieki, gan iedzīvotāji. Naudas toreiz bija ļoti maz, parādi ceļu fondam vēl nebija nosegti, tāpēc ceļš tapa vispieticīgākajos apstākļos. Daļēji smilts ar toreizējā īpašnieka atļauju tika ņemta arī no «Mālkalnu» zemes. Nākamajos gados tika veikti ceļu uzturēšanas darbi (greiderēšana, grāvju atjaunošana, caurteku nomaiņa, sniega tīrīšana u.c.).

Katru gadu Kuku ceļa tiešā tuvumā vai uz tā ir veikta aktīva saimnieciskā darbība, galvenokārt, mežu izstrāde un zemes transformācijas darbi. Pateicoties A.Skalberga aktivitātēm un sadarbībai ar ralliju organizētājiem, ceļš kļuva pazīstamāks un bija pievilcīgs valsts mēroga autoralliju organizētājiem. Uz ceļa organizēja braucienus divus gadus, pēdējais rallijs notika 2006.gadā, un pēc katra pasākuma organizētāji ir apmaksājuši rēķinus par ceļa sakārtošanu un sakopuši apkārtni. Pašvaldības dati par veiktajiem darbiem uz ceļa parāda, ka darbi veikti katru gadu visā tā garumā.

Sadarbībai ar uzņēmējiem ir arī pozitīvi piemēri citu ceļu uzturēšanā. Gandarījums ir bijis brīžos, kad sabojātie ceļa posmi savesti kārtībā, vai nu samaksājot pašvaldībai par pakalpojumu, vai nodrošinot transportu smilts (grants) vešanai.

Brīvdienās pārskatīju 2005.gada fotogrāfijas, kuras tapa ar mērķi fiksēt pašvaldības ceļu defektus. Uz Kuku ceļa fiksētie defekti bija lielais, nokaltušais ozols ceļa malā, nenosegts caurtekas gals un plaukstas lieluma caurums uz ceļa vietā, kur nobīdījušies caurtekas posmi. Tas patiešām bija skaists ceļš ...

Šogad

Ne Kuku, ne arī citu pašvaldības ceļu segums nav tāds, lai īpaši nelabvēlīgos laika apstākļos pa tiem varētu pārvietoties daudztonnīgi transporta līdzekļi. Vēl joprojām pašās ceļa malās ir gan kokmateriālu, gan šķeldošanai sagatavotas zaru kaudzes. No ceļa var redzēt, kurās vietās šā gada laikā veikta zemes transformācija, izrakti ne mazie dīķi. Šos darbus nevarēja paveikt bez tehnikas, tam bija nepieciešama ļoti jaudīga un ražīga tehnika, kuru nogādāja darbu izpildes vietā un no tās dabūja arī projām. Ne jau pa gaisu, bet pa to pašu vienīgo ceļu, un lieki pat minēt, ka neviena no darbībām nav bijusi saskaņota.

Ceļš ir sabojāts uz tā vai tiešā tā tuvumā veikto darbību dēļ vairāku gadu garumā, un nav korekti pārmest pašvaldībai, ka tā neko nav darījusi, nav pārzinājusi situāciju, apzināti maldinājusi VAS «Latvijas valsts ceļi» amatpersonas.

11 iedzīvotāji ar saviem parakstiem apstiprina, ka sadarbībā ar pašvaldību ceļa sakārtošanā tai bijusi bēdīga pieredze. Tikusies un diskutējusi par ceļiem esmu tikai ar četrām no iesniegumu parakstījušām un šajā rakstā pieminētajām personām. Bēdīga pieredze patiešām ir bijusi G.Rudzītim, ar kuru ir notikušas ļoti nepatīkamas sarunas par veiktajām darbībām uz ceļiem Alejas – Ezerēni un Griķi – Vērmeles (Vērmeļu ceļš). Vēl pagājušā gada novembrī tika apturēti G.Rudzīša vadībā veiktie darbi uz Vērmeļu ceļa, jo tur tika konstatēti pārkāpumi ceļa seguma atjaunošanā un nesamērīgi liels smilts izlietojums. Patiešām skarbi pateicu, ka kungs, rūpēdamies par savu labumu, pašvaldību nostāda muļķu lomā un ka bez izstrādātas tāmes, kurā ir precīzi aprēķināts nepieciešamais materiālu daudzums un citi resursi, bez pašvaldības atbildīgā darbinieka klātbūtnes nekādas darbības uz ceļiem vairs nenotiks. Tajā pašā sarunā klāt bija arī rajona pašvaldības izpilddirektors O.Atslēdziņš un A.Praličs, kurš apņēmās piedalīties tā posma uz Kuku ceļa sakārtošanā, kuru viņš sabojājis, veicot mežizstrādi, kā arī piedāvāja sniegt palīdzību citviet savu iespēju robežās. Vienojāmies, ka nepieciešamākie darbi tiks uzsākti šā gada pavasarī, kad:

1)      būs piemēroti laika apstākļi;
2)      sastādīta darbu tāme;
3)      nodrošināta kontrole no pašvaldības puses gan materiālu ņemšanas vietā, gan darbu veikšanas vietā.

Kungi februārī nenāca un nerunāja par savām plānotajām darbībām, jo zināja, ka pašvaldība nepiekritīs bojāt jau tā pārmirkušos ceļus. Taktiski plāns sastāvēja no divām daļām – mēs uzvedam smilti, un tad pagasts būs spiests iedot granti, lai ceļš vispār būtu lietojams. Tāda pati taktika attiecībā uz Vērmeļu ceļu, par kuru jau saņemts iesniegums ar lūgumu piešķirt granti atbilstoši tāmei.

Emocijas

Patiesībā jau runa nav tikai par ceļiem. Vairāk gan par atšķirīgu attieksmi pret pagasta iedzīvotājiem. Tas, kurš ir dzīvojis lauku mājā, tālu no centra un lielajiem ceļiem, zina, cik liela ir pašvaldības ceļa nozīme un cik ļoti tas saudzējams, lai nepazaudētu saikni ar ārpasauli. Ir tādi pašvaldības ceļi, uz kuriem nekad nav uzvesta grants pat tik daudz, cik pūdercukura svētku kliņģerim, nav nomainīta neviena caurteka, atjaunoti grāvji un izcirsti krūmi. Gadu desmitiem. Tajā pašā laikā trīs ceļi – uz «Kukām», «Ezerēniem» un «Vērmelēm», pateicoties atsevišķu personu aktivitātēm, pēdējo gadu laikā saņēmuši lielu daļu pašvaldības zemes dzīļu un finanšu resursu. Iznāk tā, ka tam, kuram ir nauda, tehnika un ambīcijas, var atļauties visu, ko savā prātā uzskata par labu esam. Pārējie lai gaida kā gaidījuši. Gaidīšana ievilksies, jo resursi, kas būtu izmantojami arī citiem ceļiem, šogad vairāk tiks Kuku ceļam, jo tādu to atstāt nevar kaut vai no satiksmes drošības viedokļa. Labā sadarbība ar uzņēmējiem ceļu sakārtošanā nu pārvērtusies par diezgan atklātu sava labuma gūšanu pašvaldības aizsegā. Skaisti skan, ka «mēs palīdzam pašvaldībai sakārtot ceļu ar savu tehniku, tikai iedodiet smilti/granti, mēs paši aizbrauksim pakaļ un atvedīsim ...» Un tad ņem tik, cik var paņemt, un ber divas trīs reizes biezākā kārtā nekā nepieciešams, un pie tās pašas reizes vēl paber uz māju ceļa vai pagalmā. Labs ceļš paaugstina īpašuma vērtību, un tā ir patiesā interese, kuras dēļ notiek visas šīs aktivitātes.

Ja kāds apzināti pārkāpj likumu, tad apzinās arī savas rīcības iespējamās sekas. Taču pavisam citāda ir situācija, kad cilvēka nezināšanu izmanto savtīgās interesēs, aizsedzoties ar tautas interešu plīvuru. Tikai pirms dažiem gadiem «Mālkalni» nonāca pašreizējo īpašnieku rokās ar visu kādreizējo smilts ieguves vietu, kuras sakārtošanā būtu bijis jāpiedalās arī pašvaldībai. Kad «Mālkalnu» saimniecei jautāju, vai viņa apzinās, ko ir atļāvusi, tad atbilde bija aptuveni šāda: «Viņi man paprasīja, un es atļāvu ņemt, jo ceļš taču ir tāds, ka nespēj bērniem apavus mainīt, lai viņi tiktu uz skolu!». Nezinu, vai zemes saimniece zināja, cik maksā kubikmetrs smilts un cik viņai par izvesto daudzumu pienāktos. Pat vispieticīgākie aprēķini liecina, ka tam apaļos latos būtu jābūt četrciparu skaitlim. Esmu un būšu pret nelikumīgas būvniecības atbalstīšanu padomes līmenī, cilvēku apzinātu maldināšanu, kā rezultātā viņi nesaņem no sava īpašuma ienākumus, bet pašvaldība kļūst par labuma ieguvēju.

Jāatceras, ka jebkuras nelikumīgas darbības veicējs vai atbalstītājs (par tādu uzskata arī neziņošanu policijai) var tikt sodīts. Uzskatu, ka ne pašvaldības amatpersonai, ne deputātiem nebūtu jāmaksā par citu sastrādātām muļķībām, kas veiktas, skaidri apzinoties savas darbības sekas. Neviena amatpersona nav tiesīga akceptēt patvaļīgas rīcības ar pašvaldības mantu. Tas, kā rīkoties ar pašvaldības mantu un citiem resursiem, ir ekskluzīva padomes kompetence.

Esmu par normatīvo aktu ievērošanu visās jomās, jo pašvaldība, kas ir publiska persona, var rīkoties tikai tajās robežās, kādas tās noteiktas normatīvajos aktos. Privātpersonas var rīkoties daudz brīvāk, var darīt visu, kas nav aizliegts ar likumu vai citiem normatīvajiem aktiem.

Atkāpos no amata pienākumu veikšanas, jo:

1)      nebiju pārliecināta, ka man ir padomes vairākuma atbalsts turpmākai darbībai; uzskatīju, ka deputātu vairākuma balsojums par I.Liniņas sagatavotajiem lēmumprojektiem zināmā mērā ir neuzticības izteikšana;
2)      vēlējos tikai elementāru pieklājību pret sevi to jautājumu izskatīšanā, kuros tika nosodīta mana kā amatpersonas rīcība, aizstāvot pašvaldības un arī citu iedzīvotāju intereses;
3)      nevarēju nolikt pie malas savu sirdsapziņu, lai tajā situācijā turpinātu veikt amata pienākumus.

Vēlos pateikties pašvaldības padomei, darbiniekiem, iedzīvotājiem par sadarbību! Paldies par labajiem vārdiem, ko esmu saņēmusi šajās dienās! Īpašs paldies tiem, kuri ir cietuši no mana skarbuma, bet nav par to turējuši ļaunu prātu!

Rita Grāvīte

(Materiāls gatavots publicēšanai laikrakstā «Madlienas Vēstis»)