Jaunais Laiks pamet Kalvīša vadīto valdību

Palielināt attēlu

Partija "Jaunais laiks" (JL) nolēmusi izstāties no valdību veidojošās koalīcijas, kā rezultātā Aigara Kalvīša (TP) vadītajam Ministru kabinetam vairs nav Saeimas vairākuma atbalsta, paziņoja JL līderis Einars Repše. Viņš sacīja, ka Kalvītim gan vēl ir laiks apdomāties un pieņemt JL piedāvājumu, izslēdzot no valdošās koalīcijas Latvijas Pirmo partiju (LPP).

Premjers šo savu lēmumu var pārdomāt līdz piektdienas rītam, kad uz viņa galda tikšot nolikti visu JL ministru atlūgumi.

Zaudējot 24 JL deputātu atbalstu, Kalvīša valdībai Saeimā palikušas 45 balsis.

Lai gan koalīcijas partneri JL vairākkārt aicināja atteikties no ultimāta un turpināt darbu valdībā, partija, nesagaidot Kalvīša lēmumu no koalīcijas izslēgt Latvijas Pirmo partiju (LPP), nolēmusi valdību atstāt.

JL jau iepriekš pauda, ka neredz iespējas strādāt vienā valdībā ar LPP, aicinot premjeram izvēlēties, ar ko turpmāk sadarboties. JL ultimāts tika izvirzīts pēc tam, kad Ekonomikas policija šīs nedēļas sākumā sāka kriminālprocesu, lai izvērtētu iespējamos pārkāpumus ekonomikas ministra Krišjāņa Kariņa (JL) pārraudzītajā Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu piešķiršanā komercfirmai "S&G", kuras īpašnieki ir JL ziedotāji.

Kalvītis aicināja JL pieņemt atbildīgus lēmumus, jo viņam neesot saprotama partijas motivācija aiziet no valdības. Vienlaikus viņš kritizēja JL ultimatīvo darba stilu, jo valdība nevarot strādāt, ja partiju rīcība tiek balstīta uz šādi izteiktām prasībām.

JL valdībā bija seši ministri - aizsardzības ministre Linda Mūrniece, tieslietu ministre Solvita Āboltiņa, ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Ainars Latkovskis un īpašu uzdevumu ministrs elektroniskās pārvaldes lietās Jānis Reirs.

Atkāpjoties no ministru amatiem, visi JL pārstāvji saņems kompensāciju trīs mēnešalgu apmērā jeb 5832 latus pirms nodokļu nomaksas katrs.

Kalvīša valdības pastāvēšanas laikā tās stabilitāti ietekmējuši vairāki partiju savstarpējie konflikti, tomēr neviens no tiem nebija novedis līdz valdības krišanai. Teju visos strīdos bija iesaistīta JL, kritizējot citu ministru darbu.

Pērn martā domstarpības radās tieslietu ministrei un bērnu un ģimenes lietu ministram Ainaram Baštikam (LPP). Āboltiņa paziņoja, ka saskaņā ar viņas rīcībā esošo informāciju Baštikam ir personīga ieinteresētība pieņemt grozījumus Civillikumā, kuri paredz mainīt kārtību, kādā Latvijas bērni var tikt adoptēti uz ārvalstīm.

LPP pauda sašutumu par šādu Āboltiņas paziņojumu un vērtēja viņas atbilstību amatam, savukārt valdības vadītājs izteica ministrei aizrādījumu, kas ir līdz šim vienīgais valdības pastāvēšanas laikā.

Jūnijā JL lūdza Kalvīti izvērtēt bijušā iekšlietu ministra Ērika Jēkabsona (LPP) atbilstību ieņemamajam amatam saistībā ar izteikumiem par spiedienu no Krievijai lojāliem cilvēkiem, ko viņš esot saņēmis pirms tikšanās ar oligarhu Borisu Berezovski.

Domstarpības pērnā gada vasarā bija radušās arī kultūras ministrei Helēnai Demakovai (TP) un JL. JL pieprasīja kultūras ministrei nekavējoties risināt problēmas kultūras jomā, savukārt Demakova solīja pētīt JL pārziņā esošo valsts aģentūru reālās izmaksas, jo valsts līdzekļi šajās aģentūras, iespējams, nereti tiekot izmantoti nelietderīgi. Ministre kritiski izteicās arī par Kariņa pieļautajām nepilnībām, realizējot projektu "Pārsteidzošā Latvija".

Pērnā gada jūlijā saistībā ar seksuālo minoritāšu gājiena atļaušanu bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP) paziņoja, ka no amata būtu jāatkāpjas pilsētas izpilddirektoram Ērikam Škaparam, kas pārstāv JL. Šlesers toreiz arī norādīja, ka JL būtu jāuzņemas politiska atbildība par to, ka Rīgā notiks šāds gājiens, ko LPP politiķis nodēvēja par "izvirtības parādi". Vēlāk Šlesers vēlējās panākt arī Rīgas mēra, JL pārstāvja Aivara Aksenoka demisiju.

Pērn vasarā domstarpības starp tieslietu ministri un Saeimas LPP frakcijas priekšsēdētāju Jāni Šmitu izcēlās saistībā ar Latvijas Baptistu draudžu savienības mācītāja Leonīda Pastuhova atbrīvošanu no apcietinājuma. Šmits pārmeta Augstākajai tiesai, ka valsts iestāde pārkāpj likumu, noteiktā laikā neatbildot uz vēstuli ar lūgumu grozīt drošības līdzekli Pastuhovam.

Vēlāk, atbildot uz tieslietu ministres iebildumiem, LPP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs viņai pārmeta "atklātu un apzinātu melošanu" par to, ka viņš, pēc Āboltiņas teiktā, esot vēlējies ietekmēt tiesu varu.

Pērnā gada novembrī nesaskaņas izraisīja balsojums Saeimā par jauno Azartspēļu un izložu likumu. JL aicināja atlikt lemšanu par šo jautājumu, tomēr Saeima atbalstīja TP deputāta Mihaila Pietkeviča priekšlikumu, kas liedza pašvaldībām iespēju ierobežot azartspēļu biznesu. JL šādu koalīcijas partneru lēmumu nosauca par "vislielāko nodevību un gļēvulību", tomēr no valdības partija neaizgāja.

Kalvīša valdības stabilitāte tika apdraudēta arī šā gada februārī. Laikā, kamēr premjers Turīnā vēroja Olimpiskās spēles, JL Saeimas plenārsēdē atbalstīja opozīcijā esošās apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) virzītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli".

Kā uzskatīja pārējie koalīcijas partneri, tādējādi JL pārkāpa koalīcijas līgumu, kurā noteikts, ka valdību veidojošās partijas nedrīkst atbalstīt opozīcijas priekšlikumus, kas attiecas uz budžeta un nodokļu jautājumiem. Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un LPP atteicās apmeklēt koalīcijas padomes sēdes līdz brīdim, kamēr situāciju atrisinās premjers. Viņam puses izdevās samierināt.

Valdībai uzsākot darbu, LPP pārstāvis iekšlietu ministra amatā bija Jēkabsons, bet pērnā gada 21.oktobrī viņš demisionēja, pamatojot savu atkāpšanos ar nepietiekamo finansējumu iekšlietu jomai un sava vārda saistību ar Krievijā vajāto oligarhu Berezovski. Jēkabsonu iekšlietu ministra amatā nomainīja Dzintars Jaundžeikars (LPP), kurš iepriekš vadīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisiju.

Savukārt JL līderi Einaru Repši aizsardzības ministra amatā šā gada sākumā nomainīja partijas biedre Linda Mūrniece. Repše pērnā gada decembrī no amata atkāpās, skaidrojot, ka vairs neuzticas Kalvītim kā valdības vadītājam. Tas notika pēc tam, kad premjers žurnālistiem paziņoja par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzsākto kriminālprocesu par Repšes finanšu darījumiem.

15.martā Kalvītis pieprasīja Šlesera atkāpšanos no satiksmes ministra amata, jo viņš saistībā ar atklātībā izskanējušām ziņām par iesaistīšanos Jūrmalas mēra vēlēšanu kukuļošanas lietā zaudējis sabiedrības uzticību.