Suntažu vidusskolas bērniem par pusdienām jāmaksā 60 santīmu

Vairāk attēlu galerijā

Suntažu vidusskolas ēdnīcā ik dienas pie galda sēžas pusdienot apmēram 270 bērnu. Protams, katra gaumei ir grūti izdabāt, bet par labo ēdiena garšu liecina slavinošie ieraksti sūdzību un ierosinājumu grāmatā – skolēni no sirds, papildinot rakstīto ar mīļiem zīmējumiem, saka paldies skolas pavārei Ingrīdai Gisičai un viņas palīdzēm.

«Šā gada budžetā skolas ēdnīcai iedalīti 41 100 latu,» informē Suntažu pagasta priekšsēdētājs Jānis Petrovičs. Šajā summā ietilpst ne tikai darbinieku atalgojums un virtuves aprīkojums, bet arī līdzekļi pārtikas produktu iegādei, jo tāpat kā daudzos citos Ogres rajona pagastos, par bērnu ēdināšanu rūpējas pašvaldība, nevis svešs uzņēmums.

J.Petrovičs skaidro, ka katra skolnieka pusdienu pašizmaksa ir apmēram 80 santīmu dienā, savukārt bērni maksā tikai 60 santīmu – pārējo sedz pašvaldība, turklāt šajā mācību gadā maksu neplāno palielināt. Lēti nenozīmē ar mazuma piegaršu vai nekvalitatīvi. «Trīs reizes nedēļā – pirmdienās, trešdienās un piektdienās - ceļam galdā zupu un kādu saldo ēdienu,» stāsta skolas ēdnīcas pavāre, saimniece un sagādniece  vienā personā I.Gisiča. «Savukārt otrdienās un ceturtdienās pasniedzam otro ēdienu, salātus un dzērienu. Bērni ļoti labprāt ēd zupas – mēs liekam tās uz galda katliņos un skolnieki var tās ēst, cik vien vēlas, bez ierobežojuma. Otrajā ēdienā visbiežāk ir gaļa, jo zivis ir dārgas un tās atļaujamies divreiz mēnesī. Ar salātiem gan ir grūtāk – tagad reti kura mamma gatavo marinādes ziemai un bērni, piemēram, ieraugot marinētos ķirbjus, sākumā nesaprot, kas tas ir. Taču gandrīz visi ēd rasolu, kuru mēs parasti pagatavojam svētku reizēs.»

Maizi un pienu Suntažu vidusskolas ēdnīcai piegādā no Mālpils, gaļu – no Lazdukalna, vistas gaļu – no Daugavpils. «Zupām pamatā liekam vistas šķinķīšus – tie ir izdevīgāki,» skaidro I.Gisiča. «Bet, lai zupām būtu izteiktāka garša, pievienojam žāvējumus, kurus arī ved no Daugavpils. Skolēni labprāt ēd dažādus ķīseļus ar kremu vai putukrējumu.»

Lai arī skolas ēdnīcā pusdieno teju visi vidusskolas skolēni (dažādu iemeslu dēļ tajā neēd apmēram 30 bērni), skolā ir gana populārs kiosks, kurā var nopirkt ne tikai skolas piederumus, bet arī dažādus našķus. «Uz «urrā» tiek izpirkts piena dzēriens «Lāsēns»,» stāsta skolas dežurante un kioska pārdevēja Ruta Lazdiņa. «Taču bērnu favorīti, protams, ir šokolāde un saldējums.» Čipsus un gāzētos dzērienus te nopirkt nevar. «Bieži vien skolēni jautā, kāpēc nevar skolā atvērt kafejnīcu,» stāsta skolas medmāsa Inga Plūme. «Taču mēs vēlamies stimulēt bērnus ēst ēdnīcā un mums to izdevās panākt.»

Skolēni var nopelnīt arī brīvpusdienas, vasarā strādājot sabiedriskos darbus. Skolēnu vietā var strādāt arī viņu vecāki un pērn šo iespēju izmantoja divi pieaugušie un seši bērni. Taču suntažnieki šajā ziņā nav novatori – tieši tāpat rīkojas Jumpravas pagastā – tie, kuri vēlas saņemt brīvpusdienas, var tās paši nopelnīt, vasarā pastrādājot sabiedrības labā.