Iesvēta karogu, sveic Goda pilsoni, prezentē filmu un sarīko koncertu

Vairāk attēlu galerijā

Šovakar Ogres kultūras centrā notika pilsētas 80.jubilejai veltītais svinīgais pasākums un koncerts, kuru apmeklēja vairāki simti ogrēniešu. Tas iesākās ar videofilmas "Ogres pilsētai 80", kas tapusi sadarbībā ar Ogres TV, prezentāciju - skatītājiem bija iespēja atkal dzīvot līdzi Ogrē notiekošajam un gremdēties jaukās atmiņās.

Videofilmas veidotāji iekļāva tajā visu, ar ko ogrēnieši lepojas - skaistākās pilsētas vietas, mūsu sportistu sasniegumus, Ogres mūzikas svētkus un pašdarbnieku kolektīvu sniegumu, sabiedriskās ēkas - muzeju, autoostu, dzelzceļa staciju, Ogres dievnamus un citus ogrēniešiem mīļus, nozīmīgus un aizkustinošus kadrus.

Pasākuma svinīgo daļu atklāja Ogres pilsētas mērs Edvīns Bartkevičs. "Nezinu, vai 80 gadi ir daudz, taču vēsture liecina, ka jau 11.gadsimtā lībieši izvēlējās Lībiešu kalnu par savu pilskalnu," sacīja E.Bartkevičs. "Laikam ritot, Ogri uz pusēm pārdalīja dzelzceļš, pa kuru sāka kursēt vilciens Rīga - Dinaburga. Tie bija laiki, kad rīdzinieki uzskatīja Ogri par kūrortpilsētu, brauca šeit atpūsties un būvēja vasarnīcas. Vēlāk Ogre attīstījās un kļuva par administratīvo un arī rūpniecības centru. Daudzi tagad saka - tipiskā rūpnieciskā pilsēta. Taču es uzskatu - netipiskā, jo Ogrē sadzīvo gan rūpniecība, gan daba, gan kultūra." E.Bartkevičš izteica pateicību visiem tiem ogrēniešiem, kuri ar savu darbu Ogres attīstības labā apliecinājuši mīlestību pret pilsētu. "Lai mums visiem kopā izdodas realizēt visus plānus un mēs varētu teikt - nekur nav tik labi kā Ogrē!" teica Ogres mērs.

Pēc pilsētas karoga ienešanas vārds tika dots Ogres evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam Modrim Īvānam. "Kārogs ir tikai drānas gabals, taču tā ir zīme. Karogs ir zīme, kas personificē un identificē mūsu mērķus un idejas," klātesošos uzrunāja M.Īvāns, aicinot vienoties kopīgā lūgšanā Dievam.

Karogs darināts pēc mākslinieces Dainas Asarītes meta, Valsts heraldikas komisija to apstiprināja pagājušajā gadā, taču pati māksliniece svinīgajā ceremonijā nepiedalījās.

Svētku pasākumā novada domes vadība pasniedza Ogres Goda pilsoņa zīmi ogrēnietim Viktoram Grižibovskim, kurš ir Ogres vienaudzis - šogad sirmgalvim aprit 80 gadu. Viņu sveica arī pensionāru biedrības pārstāvji.

Noslēdzot oficiālo daļu, pasākuma vadītāja - aktrise Kristīne Klētniece - Sika aicināja pirmos koncerta dalībniekus - Rīgas J.Mediņa mūzikas vidusskolas pūtēju orķestri, ko vēlāk uz skatuves nomainīja Ogres pūtēju orķestris "Horizonts" divu šarmantu vīru vadībā. Vilis Kokamegi jaus sen izpelnījies ekscentriska, taču patiesi sirsnīga cilvēka slavu, savukārt viņa kolēģis Dimitrijs Grozovs ir pazīstams ne tikai kā labs sava amata pratējs, bet arī kā "visskaistāko ūsu īpašnieks".

Klausītājus ar savām dzidrajām un spēcīgajām balsīm priecēja vokālā grupa "Mik - 8" no Lielvārdes un nemainīgi lieliskais Viktors Lapčenoks.

Koncerta otro daļu ieskandēja viesi no Igaunijas - saksofonu kvartets "Salvador Sax quartet" un "Big band Tartu".

Ogres vēstures fakti:
Pagājušā gadsimta pirmajā pusē - 1928.gada 11.februārī - Saeima pieņēma likumu par pilsētas tiesību piešķiršanu 16 miestiem, tostarp arī Ogrei.

Ogres miesta domnieku vēlēšanas sākās 18.februārī. Kā liecina vēstures dokumenti, bija iesniegti četri saraksti ar 40 deputātu kandidātiem. 800 balsstiesīgajiem Ogres iedzīvotājiem vajadzēja izvēlēties 12 domniekus. Vēlēšanu rezultātā pašvaldības vadību iedzīvotāji uzticēja diviem namīpašniekiem, diviem tirgotājiem, trim amatniekiem, vienam strādniekam un četriem ierēdņiem.

Jaunievēlētie domnieki 25.februārī pulcējās pirmajā sēdē svinīgā solījuma nodošanai par to, ka apzinīgi pildīs savus deputāta pienākumus. Par priekšsēdētāju tika iecelts Otto Magaziņš. Šajā dienā stājās spēkā 11.februārī pieņemtais likums un tika paziņots par pilsētas tiesību piešķiršanu Ogrei. Magaziņš pasludināja, ka ar 25.februāri ir iesākta Ogres pilsētas pašvaldības darbība. Par pilsētas galvu iecēla Jūliju Marsonu.