Ogres estrādes pārstāvji un kultūras darbinieki – par iecerēm šajā sezonā

Palielināt attēlu

Ogres kultūras centrā šodien notika preses konference, kurā kultūras darbinieki kopār ar  Ogres estrādes pārstāvjiem informēja par ieceri trokšņa ierobežošanai būvēt jumtu pār Ogres estrādes skatītāju rindām. Notiek arī izpētes darbi prettrokšņu  sienas iespējamajai būvei.

Par iecerēm šajā sezonā stāstīja un uz žurnālistu jautājumiem atbildēja Ogres rajona pašvaldības valsts kultūras inspektore Velta Pētersone, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja un projektu “Cēsis 800” un “Siguldai 800” vadītāja Jolanta Borīte, Ogres novada domes kultūras darba koordinatore Anita Ausjuka, mūziķis Artūrs Mangulis, pašvaldības aģentūras “Ogres novada kultūras centrs” direktore Ligita Zadvinska un projektu vadītāja Daina Raituma, Ogres estrādes īpašnieks Arvis Auziņš, preses sekretāre Evija Ozoliņa un  Ogres estrādes menedžere Dzintra Čudare.  

Jau pagājušā gada septembrī Ogres estrādes tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji iesniegumā domei sūdzējās par troksni estrādē un par apkārtnes piedrazošanu pasākumu laikā. Kas ir paveikts un ko vēl esat iecerējuši, lai mazinātu troksni un apkārtnes piedrazošanu?  

A.Auziņš: - Ogres novada domē ir izveidota darba grupa, kas izskatīja sūdzībā minētos jautājumus. Par atkritumu savākšanu ārpus estrādes teritorijas slēgsim līgumu ar pašvaldības aģentūru “Mālkalne” - tās darbinieki pēc pasākuma sakops pilsētu. Ņemot vērā pagājušā gada sūdzības, tiek projektēts jumts virs skatītāju sēdvietām – to paredzēts uzbūvēt šovasar. Jumts būs virs  lielākās daļas skatītāju sēdvietu un ierobežos skaņas izplatību. Par skaņu izolējošo sienu ir pasūtīts pētījums, kuru veic tā pati firma, kas modelē paredzamo skaņas izplatību, kad tiks uzbūvēts Dienvidu tilts Rīgā, un pa to sāks kursēt autotransports. Tā ir pētījusi skaņas izplatību arī Ogrē. Kā zināms, skaņas izplatību ietekmē vēja virziens, atmosfēras spiediens un citi apstākļi, tas viss jāņem vērā. Mums jāzina, cik augsta siena vajadzīga un vai tā spēs mazināt trokšņa izplatību. Maija beigās būs skaidrs, vai varam uzlikt skaņas sienu, kādai tai jābūt, no kādiem materiāliem būvētai, kāda augstuma, biezuma, un  cik tā varētu izmaksāt. Centīsimies iegūt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus tās būvei.
    
Ja neiegūsiet Eiropas naudu, vai prettrokšņu sienas nebūs?

A.Auziņš: -Tad mēģināsim būvēt paši. Ja siena izmaksās miljonu latu, mēs to uzbūvēt nevarēsim.

Vai šogad pasākumos būs arī uguņošana?

E.Ozoliņa: - Šogad estrādes pasākumos vispār nebūs uguņošanas, arī sezonas atklāšanas pasākumā tās nebūs. Uzsvaru liksim uz gaismas efektiem. Lai netraucētu iedzīvotāju naktsmieru, pasākumi notiks pārsvarā līdz pulksten 24  un vieniem, būs tikai četri pasākumi, kas ilgs līdz pieciem rītā. Runājot par to, kādēļ pasākumi nevar notikt līdz 23:00 -  nav iespējami ne gaismas efekti, ne kvalitatīvs skatuves apgaismojums, pagājušajā gadā uzstādītie lielie diožu ekrāni, kas nodrošina arī labu redzamību skatītāju pēdējās rindās. Jārēķinās arī ar to, ka pasaules līmeņa mūziķi brauc pie mums ar rūpīgi izstrādātu šovu, kurā ietverti gan gaismas efekti, gan noteikts skatuves apgaismojums, turklāt, ja tas netiek nodrošināts, šie mūziķi atsakās sniegt koncertu. Jārēķinās arī ar mākslinieku izvirzītajām prasībām, kas attiecas uz uzstāšanās laiku – vieniem var būt nosacījums – ne vēlāk par pulksten 23, citiem – ne ātrāk kā pulksten 22. Daļa iedzīvotāju uzskata, ka pasākumus vajadzētu sākt agrāk  – pulksten17, taču tas ir laiks, kad daudzi vēl rušinās pa saviem dārziņiem, un arī lauku cilvēkiem vajag laiku, kad saposties un atbraukt līdz Ogrei, tādēļ pasākumus tik agri nesāksim.
Vasarā cilvēki ir pilni enerģijas, tāpēc iespējams, ka pāragrs koncertu noslēgums – ap pulksten 23, var kļūt par iemeslu negatīvām sekām – guvuši pozitīvo enerģiju no koncerta, ļaudis vēlēsies izklaidēties, padejot, pavadīt laiku sabiedrībā. Ja šāda iespēja netiks dota estrādē, tas var izvērsties „sirošanā” pa pilsētu. Uzskatu, ka labākais risinājums būtu, ja koncerti notiktu līdz vieniem, diviem naktī, bet līdz rītam cilvēkiem klusinātas mūzikas pavadījumā būtu iespēja izklaidēties estrādē.

A.Auziņš: -Ogres novada domes izpilddirektors pieprasījis, lai visi pasākumi beigtos pulksten 23, bet cilvēki grib atpūsties ilgāk. Domāju, ka risinājums ir pēc mākslinieku uzstāšanās mūzikas skaļumu vismaz divreiz samazināt, lai cilvēki var līdz trijiem četriem padejot.

A.Mangulis: -Tas būtu optimāls risinājums, ja pulksten vienos naktī skaņu pagrieztu klusāk. Pēc manām domām, dažas reizes gadā, kad koncerts estrādē ir līdz rītam, var to pieciest, jo īpaši, ja tiek domāts par skaņas izolāciju.

Vai Ogres estrādē tirgos alkoholu?
    
E.Ozoliņa: - Varam aizliegt estrādē tirgot alkoholu, bet labāk, lai cilvēki lieto  alkoholu, par kura kvalitāti mēs atbildam, nevis cenšas dzert surogātus un no tiem saindējas. Aktuāls ir arī jautājums, vai šādā gadījumā, jo īpaši gados jaunie koncerta apmeklētāji, necentīsies alkoholu aizstāt ar narkotikām. Visos šos gadus, vērojot publiku, redzams, ka cilvēki pirms koncerta alkoholu pērk veikalos un „iesildās” pie estrādes. Aizliedzot tirgot alkoholu, radīsies situācija, kad daļa „iesildīsies” tik ļoti, ka koncerts nebūs prātā, un „alēšanās” notiks pilsētas ielās.

Cik maksās ieejas biļete?

E.Ozoliņa: -Vidēji septiņus astoņus latus, bet būs arī iespēja dažādās akcijās nopirkt biļetes par 5 latiem.

A.Auziņš: -Ja skaita ieņēmumus un izdevumus, pārsvarā pasākumi ir ar mīnusiem. Piesaistām sponsorus, mūs atbalsta šašliku un alus piegādātāji. Vidējai un vecākajai paaudzei domātus koncertus, kā arī izrādes neapmeklē tik daudz cilvēku kā dīdžeju uzstāšanos.  Populāro dīdžeju pasākumi daļēji nosedz citu pasākumu mīnusus.

A.Mangulis: -Man sanācis būt daudzās Latvijas estrādēs, bet nav Latvijā daudz vietu, kur var rīkot tāda līmeņa pasākumus kā Ogres estrādē. 7 – 8 lati – tā ir ļoti demokrātiska cena.  Esmu ievērojis, ka uz bezmaksas pasākumiem atnāk divreiz mazāk cilvēku nekā tad, ja jāpērk dārgā ieejas biļete.

Vai ieejas biļetes varēs nopirkt arī Ogres Kultūras centrā?

L.Zadvinska: - Ir nodoms Ogres Kultūras centrā atvērt “Biļešu servisa” un “Biļešu paradīzes” tirdzniecības punktu, bet tas ir tikai nodoms.

E.Ozoliņa: -Mēs palīdzēsim šo nodomu īstenot!

Kā risināsiet auto novietošanas problēmas?

A.Auziņš: -Esam tikušies ar institūcijām, kas par to atbild, esam pārrunājuši, kur drīkst un kur nedrīkst novietot mašīnas. Jau pagājušajā sezonā sadarbojāmies ar pašvaldības policiju, un satiksme tika regulēta ar papildus ceļazīmēm. Mēs, protams, zinām, ka automašīnas tiek novietotas arī Čakstes prospektā un citās vietās, kur tas traucē iedzīvotājiem. Citās pilsētās, piemēram, Jēkabpilī, Rēzeknē, Daugavpilī, kārtību pasākumu laikā regulē pašvaldība un policija, cieši sadarbojoties ar pasākumu organizētājiem, bet pie mums pilnīgi visu atbildību uzveļ Ogres estrādei. Arī pašvaldībai vajadzētu saprast, cik grūti ir rīkot šāda mēroga pasākumus un kādi līdzekļi tiek ieguldīti. Mēs varam uzstādīt dažādus ierobežojumus, tai skaitā papildus ceļazīmes, bet mēs nevaram paredzēt cilvēku rīcību un izkontrolēt katru automašīnu, ja autovadītājs savu automašīnu novieto tur, kur aizliegts, par savu rīcību atbildība jāuzņemas autovadītājam. Nevar visu atbildību par cilvēku rīcību uzvelt pasākumu rīkotājiem. Protams, mums nav lielas stāvvietas, un tādas arī nebūs, jo Ogres estrādes tuvumā nav vietas, kur tāda mēroga stāvvietu varētu izveidot.

Vai sabiedriskās kārtības nodrošināšanā iesaistīsiet vairāk policijas spēku?

A.Auziņš: -Iesaistīsim, bet ir jautājums, cik lielus spēkus policija spēj piedāvāt.

J.Borīte: -Ja Ogres estrādē nenotiktu pasākumi, tāpat cilvēki dzertu, mētātu papīrus un pudeles. Kas tad to visu liktu sakopt? Pasākuma organizators ir atbildīgs par kārtību savā teritorijā, bet sabiedriskās kārtības nodrošināšana citur - tā ir policijas kompetence. Tiek pārspīlēta tā atbildība, kas tiek prasīta no pasākumu organizētāja. Koncerti piesaista lielu auditoriju, Ogres estrāde ir plaši atpazīstama, diemžēl cilvēkiem ir dažāda izpratne par to, kā vajadzētu uzvesties. Šajā situācijā nostājos Ogres estrādes īpašnieka pusē – nevar uzņemties atbildību par sabiedrības rīcību Ogres teritorijā. Publika ir neprognozējama, nevar paredzēt, kāda būs tās rīcība. Mana     pieredze ir saistīta ar pasākumu organizēšanu Limbažos un Cēsīs, kur arī estrāde atrodas “pilsētas sirdī”. Ja estrāde netiek izmantota, visi sūdzas, ka nekas nenotiek, bet, ja ir pasākumi, cilvēki “klūp krāgā” organizatoriem.  Zinot, cik lieli ir organizatoru izdevumi un rūpes, nostājos viņu pusē. Problēmas par troksni un atkritumiem ir gadsimtiem ilgas.

Vai Latvijā ir vēl kāda estrāde ar tik aktīvu koncertdzīvi?

J.Borīte: -Citviet Latvijā estrādes apsaimnieko kultūras centri, bet vasara ir kultūras darbinieku atvaļinājumu laiks. Ogres estrāde ir vienīgā Latvijā ar tik blīvu un daudzveidīgu  koncertprogrammu visas vasaras garumā. Bieži vien cilvēki saka, ka “tur, estrādē, jau pulcējas tikai narkomāni”. Lai to pārbaudītu, kopā ar savu astoņpadsmitgadīgo dēlu biju vairākos pasākumos dažādās Latvijas estrādēs. Jā, man nepatīk, ka tirgo alkoholu, bet tāpēc nedomāju, ka pasākumi būtu jāaizliedz. Tas ir īpašs “fīlings” izjust estrādes pasākumu gaisotni! Runas par narkotiku lietošanu pasākumos  ir pārspīlētas.

Jau izskanējusi informācija par to, ka šosezon Ogres estrādē atkal uzstāsies dīdžejs ATB jeb Andrē Tannerbergs no Vācijas, turklāt šo pasākumu atbalstīs Kultūras ministrija.  Daļa iedzīvotāju uzskata, ka tā nav nekāda kultūra. Vai dīdžeja uzstāšanos vispār var vērtēt kā kultūras pasākumu?

E.Ozoliņa:  - Šogad maijā Latvijā notiks Vācijas kultūras mēnesis „O! Vācija”. Šī projekta mērķis ir interesantā veidā sniegt Latvijas iedzīvotājiem informāciju par Vācijas kultūru, tostarp arī mūsdienu. Vācijas kultūra nav tikai Bahs, Vāgners, Nīče, Kants, Luters un citi, bet arī Oktoberfest un Šūmahers. Ja runājam par dīdžejiem - jā, tā ir jauno laiku Vācijas kultūra, jo tieši Vācija ir dīdžeju lielvalsts – no Vācijas nāk pasaules dīdžejs numur viens – DJ Tiesto, kurš uzstājies pat Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā, savukārt DJ ATB – ieņem ceturto vietu. Atceroties kultūras vēsturi, daudzi no tiem, kuri mūsdienās tiek uzskatīti par izcilajiem klasiķiem, savā dzīves laikā atzinību neguva, biežāk gan nosodījumu. Arī jauno laiku kultūras vēsturē ir izcili piemēri – gan Elvis Preslijs, gan „The Beatles” tika nosodīti reizē ar viņu mūziku.
Ja runājam par izglītojošo aspektu, DJ ATB ir mūzika, kas saista daudzus jauniešus, saistot viņu uzmanību DJ ATB koncertam, mēs pievēršam viņu uzmanību arī visam kultūras mēnesim, mudinām tajā iedziļināties, apmeklēt citus pasākumus.
Līdz šim šāda mēroga projekti pārsvarā notikuši tikai Rīgā un tas ir milzīgs sasniegums, ka šādi kultūras pasākumi „pārkāpj” Rīgas robežas.


Kādu labumu no Ogres estrādes darbības gūst Ogres pilsēta?

E.Ozoliņa: -Pirmkārt, izskanēs Ogres vārds, Ogre ir atpazīstama ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas mērogā. Ogres vārds izskan arī Eiropā sakarā ar Vācijas dienām, kuru ietvaros pie mums viesosies DJ ATB. Jo populārāks ir vārds, jo lielākas investīcijas tiek piesaistītas pilsētai. Ogrēniešiem jābūt lepniem, ka pie mums ir tāda kultūras pasākumu dažādība. Ogres estrāde ir otra lielākā Latvijā uzreiz aiz Mežaparka estrādes. Neviena cita pilsēta nevar lepoties ar tāda mēroga pasākumiem. Pasākumu klāstu un blīvumu Latvijas mērogā var salīdzināt tikai ar Rīgu. Ogre gūst ļoti lielu netiešo ekonomisko ieguldījumu – liela nauda paliek veikalos, arī taksometru vadītāji ir ieguvēji, sezonā darbu dodam gan jauniešiem, gan vecāka gada gājuma ogrēniešiem. Kultūras dzīves dažādība mudina jauno paaudzi palikt izklaidēties tepat Ogrē, nevis katru nedēļas nogali braukt uz Rīgu, līdz ar to pieaug to jauniešu skaits, kas izvēlas palikt dzīvot Ogrē. Ogres Estrāde ir ieguldījusi ievērojamus līdzekļus teritorijas sakopšanā. Tāpat mēs sadarbojamies ar Ogres Kultūras centru, nekad neatsakām palīdzēt pasākumu rīkošanā.

V.Pētersone: -Prieks, ka Ogres estrāde ir savesta kārtībā un piedāvā tik lielas iespējas šodienas kultūras kontekstā. Labi, ka šādi pasākumi notiek! Neatbalstu, ka tiem jābeidzas pulksten 11 vakarā, bet cik ilgi tos rīkot, grūti pateikt. Kad estrādē notiek lielie valsts mēroga pasākumi, nekad no mums nav prasīta maksa par estrādes izmantošanu. Mūsu jaunībā varējām sapņot par slavenību uzstāšanos, bet tagad tās redzamas vaigā.  Domāju, ka ne jau Ogres estrāde var atrisināt jauniešu problēmas, kas būtu jārisina vecākiem. Ogres estrādes atpazīstamība ir ļoti liela, un plašā koncertprogramma ir labs “pienesums” mūsu kultūrai.