Ugunsdzēsēji spiesti iztikt ar "humpalu" tehniku

Vairāk attēlu galerijā

Ugunsdzēsējiem, kuri piedalījušies ugunsgrēka likvidēšanā “Dzelmēs”, raidījuma vadītāja Inese Supe pārmeta neizdarību un nespēju iegādāties nepieciešamo aprīkojumu, lai efektīvāk dzēstu izplatījušās liesmas. Taču Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ogres brigādes komandierim Imantam Dudarevam ir savs izskaidrojums, kāpēc notika tā, kā notika.

«Negadījuma vietā nebija iespējams nodrošināt nepārtrauktu ūdens padevi no Daugavas pirmām kārtām jau tādēļ, ka trūka šļūteņu,» skaidroja I.Dudarevs. «Ja mēs izvilktu tikai vienu maģistrālo līniju, ugunsgrēka dzēšana būtu vēl neefektīvāka, jo tad to varētu darīt tikai no viena stobra. Ja būtu iespējams piebraukt pie Daugavas, tad ūdens ņemšana notiktu daudz ātrāk, taču pārāk stāvie krasti neļāva to darīt, tādēļ ūdeni ņēmām no tuvākā dīķa, kuru otrdien izsmēlām sausu.» Tāpat ūdens ņemšana no Daugavas pa taisno nebūtu iespējama, jo būtu pilnībā jābloķē transporta kustība, kas radītu milzīgus sastrēgumus.»

Ierodoties negadījuma vietā, VUGD Ogres brigādes darbinieki nekavējoties izsauca papildspēkus, taču, tā kā attālums līdz ugunsgrēkam nebija mazs, palīdzība ieradās krietni vēlāk. «Pa to laiku liesmas jau bija izplatījušās un lielais karstums neļāva glābējiem tuvoties degošai ēkai,» stāstīja I.Dudarevs. «Ugunsdzēsēju kaujas tērpi spēj izturēt apmēram 600 grādu karstumu, tomēr ugunsgrēka vietā karstums bijis lielāks, jo tā ietekmē pat deformējās metāla sijas.»

Rīgas un Aizkraukles ugunsdzēšanas brigādes devās prom jau otrdienas dienā, savukārt ogrēnieši ugunsnelaimes vietā strādāja arī trešdienas pievakarē. Autocisternas pat neatgriezās bāzē – jaunā maiņa nomainīja esošos strādniekus turpat uz vietas. «Darbiniekiem uz vietas tika nodrošināta gan degviela, gan pusdienas,» informēja I.Dudarevs.

Glābēji saņem nepelnītus pārmetumus
Televīzijas raidījumā «Degpunkts» ugunsdzēsējiem tika pārmesta nespēja iegādāties speciālos izturīgos «tiltiņus», kurus pārliek pāri šļūtenēm gadījumos, kad tām jāpārbrauc ar mašīnu. I.Dudarevs pastāstīja, ka  šie «tiltiņi» neizturētu smago automašīnu svaru. «Tiltiņi, kas tika pieminēti televīzijas raidījumā, ir tādi, ka pāri tiem varētu braukt ļoti lēni un uzmanīgi, turklāt zemākas automašīnas uz tiem vienkārši «uzkārtos», bet smago auto svaru šīs konstrukcijas neizturētu.

Pat ja mēs izmantotu raidījumā pieminētos tiltiņus, mums būtu jāorganizē papildu cilvēkresursi, lai varētu tos tiltiņus bīdīt atbilstoši katra auto izmēram – attālums starp riteņiem dažādu marku auto arī ir atšķirīgs. Taču pateicoties tam, ka savulaik notika vērienīga ugunsdzēsēju štatu samazināšana, mēs to nespētu nodrošināt.»

I.Dudarevs pastāstīja, ka padomju laikos vienā maiņā strādāja 15 cilvēku, bet tagad maksimālais cilvēku skaits ir seši. Tajā pašā laikā ugunsgrēku skaits nav samazinājies. Piemēram, 2007.gada janvārī Ogres rajonā fiksēti 16 ugunsgrēki, savukārt šogad tajā pašā laika periodā fiksēti 24 ugunsgrēki.

Jācīnās ne tikai ar liesmām, bet arī ar nabadzību
Ugunsdzēsējiem ikdienā nākas cīnīties ne tikai ar liesmām, bet arī ar trūkumu, kas robežojas ar nabadzību. Pašlaik VUGD Ogres brigādes rīcībā ir trīs ejoši auto – divas autocisternas un vienas autokāpnes. Vēl viens auto ir Ķeipenes postenim, taču tas pēc ugunsgrēka «Dzelmēs» vairs nav braucams. Kāda autocisterna gaida uz remontu mēnesi, bet vēl viena – jau divus gadus. «Tehniskā brigāde, kas nodarbojas ar ugunsdzēsēju transporta remontu, nespēja tikt galā ar milzīgo darbu apjomu un ārpus rindas veic remontus tikai tādos gadījumos, ja tie neprasa lielus tēriņus,» skaidroja I.Dudarevs. «Taču vienai no salūzušajām autocisternām nepieciešams apmēram 1500 latu vērts remonts, tāpēc joprojām stāvam rindā. Tā ir divreiz degusi dēļ bojājumiem elektromehānikā – vienu reizi mēs pat nevarējām aizbraukt līdz ugunsgrēkam. Savukārt citam auto brauciena laikā atsprāgst vaļā durvis. Mēs taču braucam ar «humpalu» tehniku!» Visdrīzāk, ka Ogres brigādei būs jāiestājas rindā arī pēc šļūtenēm, jo ugunsgrēkā «Dzelmēs» tika sabojātas piecas šļūtenes.

Nevajag domāt, ka tikai Ogres ugunsdzēsēji tā knapinās. "Kādā VUGD daļā - neminēšu kurā pilsētā,  kur ugunsdzēsēju auto stāv parastā šķūnī, bet viena no šķūņa sienām ir atstutēta ar mietiem, lai nesagāžas," stāsta I.Dudarevs. "Savukārt viena cita brigāde, pirms iedzīt auto garāžā, pagalmā izkāpj no tā ārā, saloka spoguļus un iestumj auto pa vārtiem iekšā. Dodoties uz izsaukumu, auto tiek izstumts, spoguļi - atlocīti un tikai tad brigāde sakāpj tajā iekšā. Par kādu operativitāti te var būt runa?"

Iespējams, sagaidīs «Dzelmju» atdzimšanu
Savukārt «Dzelmju» īpašnieks Māris Mālmeisters, kas patlaban atrodas ārzemēs, atzina – lai arī par nodarīto zaudējumu apmēru var spriest vienīgi pēc tuvinieku un darbinieku stāstītā, tomēr jau tagad skaidrs – tie ir milzīgi. Nodegusi ne tikai kafejnīca, bet arī konditorejas ceha un virtuves iekārtas. Bez darba palikuši teju 50 «Dzelmju» darbinieki, taču uzņēmuma saimnieks pieļauj iespēju, ka daudziem spēs nodrošināt darbu arī turpmāk. Īpašums bija apdrošināts, tādēļ pastāv cerības, ka «Dzelmju» pastāvīgie klienti kādreiz sagaidīs iecienītās atpūtas vietas atdzimšanu.