Kā pietrūkst Ogrē - darba vai darītāju?

Palielināt attēlu

Viens no galvenajiem argumentiem, ko piemin Saint-Gobain rūpnīcas pārstāvji, ir jaunas darba vietas, kas it kā nepieciešamas Ogres iedzīvotājiem. Taču pastāv arī cits viedoklis – Ogrē ir grūti atrast kvalificētu darbinieku. Patiesās situācijas atspoguļojumu lasiet intervijā ar  Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) Ogres filiāles vadītāju Ilzi Arāju.

- Kāda ir situācija ar darbaspēku Ogrē?

- Vidēji mēnesī uzskaitē ir ap 1150 bezdarbnieku, savukārt mūsu datu bāzes vakanču reģistrā ir pieejamas apmēram 400 vakances. Tomēr tā ir tikai daļa no reālā brīvo darbavietu skaita, jo darba devējiem nav obligāti jāpiesaka savas vakances aģentūrā – viņi var meklēt darbiniekus paši vai ar sludinājumu palīdzību. Es nevaru apgalvot, ka Ogrē ir liels darbavietu trūkums.

- Kādi tad ir „vidusmēra” bezdarbnieki? Vai viņiem ilgstoši nav darba vai arī viņi ir kvalificēti darbinieki, kuriem ir grūtības atrast nodarbošanos ekonomiskās situācijas dēļ?

- Ogres rajonā tie noteikti nav ilgstošie bezdarbnieki. Drīzāk mēs esam kā īslaicīgs pieturas punkts starp diviem darbiem. Vidējais bezdarbnieks ir gados jauns, ar darba pieredzi un kvalifikāciju, tāds, kuram nevajadzētu būt problēmām atrast darbu. Viens no iemesliem, kādēļ daļa bezdarbnieku pie mums reģistrējas - lai darba meklējumu laikā saņemtu bezdarbnieka pabalstu.

- Viens no jaunceļamās rūpnīcas projekta virzītāju apgalvojumiem ir, ka viņi vēlētos pārvilināt Rīgā strādājošos ogrēniešus uz savu uzņēmumu. Ņemot vērā, ka arī šādā uzņēmumā administratīvais aparāts ir salīdzinoši mazs, taču ir izskanējusi informācija par iespējamām 250 jaunām darba vietām, vai nav tā, ka Saint Gobain nāksies sacensties nevis ar Rīgas uzņēmumiem, bet ar Īrijas ražotnēm?

- Jautājumu par tiem Ogres rajona iedzīvotājiem, kuri devušies strādāt uz ārzemēm, diemžēl nevaru komentēt, jo man nav informācijas par to, kādu profesiju pārstāvji viņi ir un vai ir ieinteresēti atgriezties.

Ogrē ir daudz vienkāršāk atrast darbu vienkāršāko profesiju pārstāvjiem – ražošanā un pakalpojumu sfērā, jo administratīva rakstura darba vietu ir nesalīdzināmi mazāk. Cik Ogrē ir vietu, kur varētu strādāt cilvēks ar maģistra grādu ekonomikā vai politikā? Šādu vakanču ir ļoti maz. Cilvēki ar augstāko izglītību gluži vienkārši sev piemērotu nodarbošanos atrod Rīgā, kur koncentrētas gan valsts iestādes, gan lielāki uzņēmumi.

- Tomēr ik pa brīdim dzird runājam, ka vietējie uzņēmēji vēlas ievest darbaspēku no ekonomiski mazāk attīstītām valstīm, bijušā padomju bloka. Kā tad īsti ir? Vai mūsu cilvēki ir kļuvuši pārāk izlutināti vai arī viņu vienkārši nav un pastāv nepieciešamība ievest darbiniekus no ārzemēm?

- Šim jautājumam ir divas puses. Nevar noliegt, ka daudz cilvēku ir izbraukuši strādāt uz ārzemēm, īpaši no pagastiem. Tāpat cilvēki ar profesionālām iemaņām un labu izglītību ne vienmēr ir gatavi strādāt par Ogres rajona uzņēmēju piedāvāto atalgojumu un dodas labāka darba meklējumos uz ārzemēm vai uz Rīgu. Savukārt tie, kurus piedāvātais atalgojums apmierina, ne vienmēr ir atbilstoši kvalificēti un atbilst darba devēja prasībām.

Ar nodarbinātajiem iebraucējiem no citām valstīm, manuprāt, bieži vien ir tāpat, kā ar latviešiem Īrijā - tas, kas mums liekas mazs atalgojums, šiem cilvēkiem šķiet pienācīgs, un viņi ir gatavi atstāt savas ģimenes, lai strādātu Latvijā.

- Vai būtu jāiezīmē kāds punkts skalā starp pozīciju „akūti nepieciešamas jaunas darba vietas” un „mums nav kas strādā”? Kur, no jūsu profesionālā viedokļa raugoties, būtu liekama atzīme?

-Es uzskatu, ka jaunas darbavietas rada konkurenci par labākiem nosacījumiem nodarbinātajiem, tādēļ noteikti atbalstu to veidošanu. Tomēr zinot, ka Ogres rajonā ir viens no zemākajiem bezdarba rādītājiem Latvijā – tikai 4,5% , mums ir maz ilgstošo bezdarbnieku, kā arī vakances, kas tiek pieteiktas NVA, ir saistītas ar ražošanu un apkalpojošo sfēru, gribētu teikt, ka bezdarba līmenim Ogres rajonā nevajadzētu būt galvenajam argumentam, kādēļ būtu nepieciešamas jaunas darba vietas.