Doles ielas iedzīvotāji nevēlas piedzīvot Somijas pieredzi

Palielināt attēlu

«Sazinoties ar mums pazīstamiem cilvēkiem, kuri dzīvo Forssas pilsētā, Somijā, uzzinājām, ka Isover rūpnīcas darbības sākuma stadijā nācās saskarties ar vairākām darba drošības problēmām,» šodien Ogres rajona plašsaziņas līdzekļus informēja Doles ielas iedzīvotāju apvienības pārstāvis Valdis Rieksts - Riekstiņš.

«Mūsu paziņas no Saint-Gobain Somijas rūpnīcas darbinieka ieguva informāciju, ka tolaik rūpnīcā notika pārāk daudz negadījumu. Kas var garantēt, ka Latvijā nepiedzīvosim to pašu?

Pēdējos gados Somijas rūpnīcā tika veiktas lielas investīcijas jaunās tehnoloģijās un attīrīšanas iekārtās, lai pazeminātu izmešu daudzumu. Iepriekš plašsaziņas līdzekļos tika izplatīta informācija, ka Isover rūpnīcā Somijā izmešu mērījumi tiek veikti tikai divas reizes gadā. Kā liecina mums pieejamā informācija, Somijas rūpnīcā savulaik bijušas problēmas arī ar valsts noteiktā izmešu līmeņa ievērošanu, tāpēc pērn bija plānots investēt jaunās iekārtās, taču nav zināms, vai tas tika izdarīts.»

Savukārt SIA ««SaintGobain» celtniecības produkti» izpilddirektors Normunds Mitko apgalvo, ka ar darba drošību saistītie negadījumi varēja notikt vienīgi rūpnīcas pirmajos darbības gados. «Forssas rūpnīcā pēdējo divu gadu laikā nav noticis neviens negadījums, turklāt atcerieties, ka Somijā par negadījumiem tiek uzskatītas arī tās reizes, kad darbinieki nejauši iegriež sev pirkstos vai arī paklūp uz kāpnēm, jo kāpjot vienlaikus ir runājuši pa mobilo tālruni,» N.Mitko atgādināja Somijas rūpnīcas pārstāvju teikto ogrēniešu un išķiliešu vizītes laikā. «Tas pats attiecas arī uz piesārņojumu – abas rūpnīcas pirmsākumos kā kurināmo izmantoja mazutu, kas radīja paaugstinātu izmešu daudzumu.» Jautāts par aizvadītā gada investīcijām, N.Mitko atbildēja: «Ņemot vērā, ka rūpnīca būvēta pirms 25 gadiem, tajā visu laiku tiek ieguldīta nauda – jaudas palielināšanai, ražošanas un attīrīšanas iekārtās un cita veida attīstībai. Arī pērn rūpnīcā Forssā tika ieguldīti papildu līdzekļi, taču man nav informācijas, kā tie tika izmantoti. Lai precīzi atbildētu uz šo jautājumu, tas būtu jāprecizē.»

Vai Rieksts-Riekstiņš uzskata, ka lielākās bažas rada neskaidrības par Ogres un Ikšķiles nākotni kopumā un domes darbības rezultāti? «Esam ieguvuši informāciju, ka Ogres rajona teritorijā A6 šosejas malā tiek pārdoti 12 000 m2 zemes kopā ar būvvaldē saskaņotu būvprojektu rūpnieciskai apbūvei,» viņš . «Turklāt ir arī atļauja tūlītējiem būvdarbiem. Vēl viens internetā atrodamais sludinājums vēsta, ka divu kilometru attālumā no Ogres tiek tirgots 2,83 hektārus liels zemes gabals darījuma iestāžu un ražošanas objektu būvniecībai.

Ja turpināsies šāda zemju izpārdošana, drīzumā Ogres un Ikšķiles iedzīvotāji būs spiesti dzīvot starp rūpnīcām. Rūgtumu rada arī tas, ka mūsu viedoklis nerūp nedz Ikšķiles, nedz Ogres deputātiem, ko apliecina kārtējā rūpnīcas būvniecība. Bijušās plastmasas rūpnīcas vietā, kas atradās Pārogrē, tiek celta betona bloku rūpnīca. Turklāt, cik mums zināms, par tās celšanu nav pat bijusi sabiedriskā apspriešana.»

Ogres pilsētas galvenais arhitekts Pēteris Zilberts pastāstīja, ka Pārogres rūpnīca jau līdz šim ražojusi būvkonstrukcijas no betona, bet tagad pilnībā nomainīs ražošanas līniju un ražos betona blokus. «Pie būvplastmasas rūpnīcas tiek celta piebūve, kas tiks izmantota kā iekraušanas platforma,» informēja P.Zilberts. «Saskaņā ar Būvniecības likuma 12.pantu publiskā apspriede šajā gadījumā nav nepieciešama, jo izmaiņas būtiski nepasliktinās apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus. Rūpnīcas pārstāvjiem ir uzdots izņemt tehniskos noteikumus un saskaņot tos ar Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālo vides pārvaldi.» Komentēt apgalvojumu par zemes tirdzniecību «A6 šosejas malā» un «divu kilometru attālumā no Ogres» nav iespējams, jo nav zināma pārdodamo zemes gabalu atrašanās vieta.

«Kopš pirmā Doles ielas iedzīvotāju rīkotā piketa pie Ogres novada domes aizvadītā gada 20.decembrī tika savākti vairāk nekā 900 parakstu pret «Saint-Gobain» siltumizolācijas materiālu rūpnīcas Isover būvniecību,» atgādina V.Rieksts-Riekstiņš. «Aktīvā ogrēniešu iesaistīšanās savas pašvaldības dzīvē ar parakstu vākšanu un protesta akcijām liecina, ka rūpnīcas būvniecības jautājums nevienu nav atstājis vienaldzīgu. Turklāt lielākā daļa ogrēniešu uzskata, ka šādai rūpnīcai nedz Ogrē, nedz Ikšķilē nav vietas.

Lai arī «Saint-Gobain» pārstāvis Normunds Mitko apgalvo, ka rūpnīca ir nekaitīga un videi draudzīga, rūpnīcas radīto bīstamo atkritumu lielais daudzums un Somijā neoficiāli iegūtā informācija neveicina ticību tās nekaitīgajai darbībai. Lielas bažas rada arī rūpnīcas ietekme uz blakusesošo nekustamo īpašumu cenām.»