«Saint-Gobain» pārstāvis sola, ka formaldehīds gaisā nenonākšot

Vairāk attēlu galerijā

Rīgā šodien notika preses konference, kurā par «Saint-Gobain» siltumizolācijas materiālu rūpnīcas būvniecību Ikšķilē stāstīja un uz jautājumiem atbildēja SIA «Saint-Gobain Celtniecības produkti» izpilddirektors Normunds Mitko un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols. Uz tikšanos bija ieradies un jautājumus uzdeva arī piketētāju pārstāvis Valdis Rieksts - Riekstiņš.

«Saint-Gobain» siltumizolācijas materiālu rūpnīcas būvniecībā Ikšķilē plānots ieguldīt 70-80 miljonus eiro (49-56 miljonus latu), informēja «Saint-Gobain»  Normunds Mitko. Investēt plānots no koncerna «Saint-Gobain» iekšējiem resursiem.  Plānots, ka gadā varēs saražot ap 50 000 tonnām siltumizolācijas materiālu, no kuriem trešo daļu realizētu Latvijā, ap 60% Lietuvā un Igaunijā. Ap 10% kā specifiskus materiālus varētu realizēt arī Austrumeiropas valstīs.

Plānots galvenokārt ražot mīkstos siltumizolācijas materiālus, bet neliela daļa būs arī cietie materiāli.  

Uz Ogrenet jautājumu, kāpēc projekta prezentācijā Ogrē tika minēti citi skaitļi (līdz 70 000 tonnām  siltumizolācijas materiālu gadā un bija arī citāds plānotais produkcijas realizācijas apjoms: ap 20- 30% Baltijā un pārējais – Austrumeiropas  tirgum), N.Mitko atbildēja, ka Ogrē tika prezentēta tikai sākotnējā būvniecības iecere, bet, izvērtējot visas izmaksas, arī tuvējās «Saint-Gobain» ražotnes,  plānots ražot mazāk un orientēties uz Baltijas tirgu.  

Rūpnīca strādās piecās maiņās, katrā no 10 līdz 12 cilvēku, bet 50 cilvēki veiks inženiertehnisko darbu un administrācijas funkcijas. Apmēram 100 – 150 cilvēku tiks iesaistīti pakalpojumu sniegšanā, sākot ar ēdināšanu un telpu uzkopšanu, beidzot ar izejvielu pievešanu un palīgmateriālu ražošanu.

Valdis Rieksts – Riekstiņš sacīja, ka Ogrē jau tā nav darbaspēka, daudzi brauc uz Rīgu un ir cilvēki, kas brauc strādāt uz Ogri. A.Ozols atbildēja, ka būtu labāk, ja cilvēki no Īrijas atgrieztos Latvijā.

Šī varētu būt viena no lielākajām tā sauktajām «greenfeeld» investīcijām Latvijā, A. Ozols. «Daudz esam zaudējuši citām valstīm investīciju ziņā, tādēļ šajā jautājumā nevajadzētu spriest emocionāli.»

Kā norādīja A.Ozols, videi draudzīgu ražotņu vispār neesot, tādēļ nepieciešams salīdzināt ekonomiskos ieguvumus ar videi nodarītajiem zaudējumiem. «Bija pareizi, ka tika noraidīta celulozes rūpnīcas būvniecība, jo nebija samērojams kaitējums ar ieguvumiem. Pašlaik zināmie «Saint-Gobain» rādītāji liek domāt, ka projekts atbildīs normatīvajiem aktiem un prasībām.»

Uz V.Rieksta - Riekstiņa jautājumu, kāpēc, piemēram, vieta rūpnīcai netika izvēlēta Rīgas brīvostā vai kur citur, N.Mitko uzsvēra, ka šāda veida ražotnei ļoti svarīga ir atrašanās vieta, jo siltumizolācijas materiālu izmaksas ievērojami ietekmē pārvadāšanas attālums. Ogrē vieta ir ideāla: tuvu autoceļš, dzelzceļš un gāzesvads.  

Kā skaidroja N.Mitko, lai būtu iespējams noteikt rūpnīcas darbības ietekmi uz vidi, nepieciešams plānošanas uzdevums, ietekmes uz vidi vērtējumu var nokārtot, kad būs beigušās sabiedriskās apspriešanas. Vides jautājumos «Saint-Gobain» sadarbojoties ar SIA «Eirokonsultants».

N.Mitko uzsvēra, ka jaunā rūpnīca «Isover» ražos siltumizolācijas produktus, kas pasargātu dabu no kaitīgajiem izmešiem, kas rodas, apkurinot ēku ar lieliem siltuma zudumiem.

Kopumā iecerētās rūpnīcas teritorija ir 22 hektāri, no tiem apmēram viens hektārs ir mežs, bet pārējā teritorija aizaugusi krūmiem. Īpašnieks, kuram mežs kādreiz piederēja, visus vērtīgos kokus ir jau izcirtis un pārdevis, teica Mitko. Viņš solīja: kad būs meža novērtējums, tā rezultāti tiks darīti zināmi. Rūpnīcas teritorijā ir paredzēta zaļā zona, jo koki ir vislabākais skaņas izolators.

Kā paskaidroja N.Mitko, tehnoloģisko ūdeni, kas nepieciešams ražošanas procesā (apmēram 20 kubikmetru ūdens stundā), nodrošinās SIA «KP Tehnoloģijas», elektrības pievads rūpnīcai paredzēts no teritorijai blakusesošās elektroenerģijas apakšstacijas. Dzeramais ūdens būšot nepieciešams tikai komunālām vajadzībām.

N.Mitko uzsvēra, ka rūpnīcas darbības laikā vides piesārņojums augsnē un ūdenī nebūs. «Visas vielas izmantos slēgtā ražošanas ciklā, pa skusrsteni izkūpēs tikai ūdens tvaiki. Nav jēgas par bargu naudu pirkt izejvielas, lai tās kūpinātu ārā pa skursteni. Esam ieinteresēti, lai visas ķīmiskās vielas aizietu produkcijā, nevis mežā,» skaidroja N.Mitko.

Uz Ogrenet jautājumu, vai ražošanā izmantos formaldehīdu, N.Mitko atbildēja apstiprinoši, bet sacīja, ka gaisā tas nenokļūs. Formaldehīdu (viņš minēja fenola – formaldehīda sveķus, tomēr nezinot precīzu nosaukumu, jo neesot ķīmiķis, turklāt  tehnoloģiskais process esot uz 300 lappusēm) izmantos kā saistvielu, un tehnoloģiskais process nodrošinot to, ka izdalīsies tikai amonjaks.

Ogres tuvākā māja atrodas apmēram 700 metrus no rūpnīcas vietas, un ogrēnieši baidās no smakas. N.Mitko atbildēja, ka gaisā nokļūs vienīgi amonjaks, bet lauksaimniecībā tā saturs esot daudz lielāks nekā šajā rūpnīcā. «Salīdzinot ar to amonjaka  apjomu, kāds izdalās lopkopībā, šis būs smieklīgs,» sacīja N.Mitko. Formaldehīda jautājums iedzīvotāju vidū esot krietni vien pārspīllēts, turklāt tas esot visu lamināta lokšņu un arī nagu lakas sastāvā. Tie, kas nākamnedēļ aizbrauks uz Somijas rūpnīcu, pārliecināšoties, ka nekādas smakas neesot. Turklāt no mašīnu gāzēm katru dienu  izdalās indīgas vielas, taču iedzīvotājus tas neuztrauc.  «Esam gatavi, ka tiks veikts pilns ietekmes uz vidi novērtējums,» teica N.Mitko.   

Ogres televīzijas direktore Dace Tribocka sacīja, ka televīzijas ēka atrodas netālu no Ogres trikotāžas ražotnes un katru vakaru jūtama no tās plūstošā nepatīkamā smaka, kas uztrauc iedzīvotājus.

N.Mitko vēlreiz atkārtoja, ka, salīdzinot ar lauksaimniecību, amonjaka daudzums būs niecīgs. Pēc tam viņš sacīja, ka «kaut kādas smakas ir izslēgtas un nedrīkst būt», dūmvadā esot sensori, kas kontrolē situāciju un visas uzceltās ražotnes atbilst Eiropas Savienības normatīviem. Tikšot izpildītas visas vides aizsardzības prasības.

Runājot par trokšņiem, N.Mitko minēja Somijas piemēru - Somijā ir ražotne, kurai ielas otrā pusē ir biroji, simt metru attālumā ir dzīvojamās mājas, un nekāda trokšņa ārpus ražotnes teritorijas nav. Vienīgais ir autotransporta radītais troksnis.

N.Mitko stāstīja, ka ražošanā kā izejviela paredzēts izmantot stikla taru - sasmalcinātu un attīrītu. Līdz ar to otrreizēji pārstrādāts stikls papildinās pamatizjevielu - kvarca smilti. «Publiskās apspriešanas laikā daži sabiedrības pārstāvji pauda viedokli, ka otrreizējā stikla izmantošana ir negatīva, taču patiesībā tas tā nav, jo ražošanā stiklam ir pozitīvs faktors. Protams, var jau izmantot tikai kvarca smilti un stiklu nepārstrādāt,» skaidroja Mitko.

Francijā firmai ir pētniecības centrs, kas izveidots uz rūpnīcas bāzes. Tajā tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, kuras pēc tam izmanto «Isover» rūpnīcās, bet neražo preci tirgum.

Iecerēts, ka rūpnīcas tuvumā satiksme tiks organizēta galvenokārt pa Doles ielu, kas pieslēdzas autoceļam A6.

«Kravas auto plūsma  paredzēta līdz 50 kravām dienā, no kurām 40 kravas būtu gatavā produkcija, bet desmit - izejvielas,» informēja Mitko.

Uz Ogrenet jautājumu, kāpēc Ogrē tika minētas 100 automašīnas dienā un tagad 50, Mitko skaidroja, ka 50 automašīnas būs ar pilnu kravu un 50 ar tukšu piekabi, kopā 100. Kvarca smiltis vedīs no Lodes karjera, kas atrodas vairāk nekā 100 kilometru attālumā.

Lai informētu Ogres iedzīvotājus par rūpnīcas celtniecību, 19.janvārī plānota tikšanās Ogres kultūras centrā, bet par to vēl tikšot paziņots.