Atgriezties pie raksta

Rūpnīcas pārstāvju sniegtās atbildes uz piketētāju jautājumiem Ogrē un Ikšķilē ir atšķirīgas

Šodien pie Ikšķiles novada domes, līdzīgi kā aizvadītā gada beigās Ogrē, pulcējās apmēram 40 piketētāju - gan jauniešu, gan pusmūža cilvēku, kuri, turot plakātus un izkliedzot dažādus saukļus, tai skaitā absurdus, pauda savu nostāju pret uzņēmuma «Saint Gobain» rūpnīcas būvniecību uz Ikšķiles un Ogres robežas, Ikšķiles novada teritorijā.

Šoreiz piketētāji demonstrēja radošāku pieeju plakātu izgatavošanā – tie gan bija atšķirīgi, taču tikpat profesionāli izgatavoti kā Ogres piketā vicinātie. Dažiem piketētājiem rokās bija paštaisīti plakāti. Atšķīrās arī saukļi: «Deputāti – nenoindējiet savus cilvēkus!», «Ogre savus cilvēkus neindēs. Vai ikšķilieši sliktāki?», «Saint Gobain nauda vai cilvēku veselība – kas svarīgāks?», «Domnieki – kurš ir jūsu saimnieks, vai Saint Gobain?»

Piketētāji pie domes pulcējās pusdeviņos no rīta, ap to pašu laiku ieradās arī SIA «Saint Gobain» izpilddirektors Normunds Mitko, kuru atsevišķi  jaunāka gadu gājuma piketētāji sagaidīja ar agresīviem saukļiem, skandinot «Fašismam – nē!» un publiski pārmetot rūpnīcas pārstāvjiem kukuļošanu: «Pastāstiet, cik jūs samaksājāt domniekiem, lai jums atļautu nomāt zemi?».

Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis uz piketu nevarēja ierasties, jo atrodas slimnīcā. Taču uz tikšanos ar piketētājiem neieradās arī neviens no deputātiem – cilvēkiem, kuriem ikšķilieši uzticēja aizstāvēt novada iedzīvotāju intereses.

Nedaudz vēlāk pie piketētājiem iznāca Ikšķiles novada domes izpilddirektors Jānis Karpovs, kurš iesaistījās diskusijā, vairākkārt uzsverot, ka «atrodas šeit kā ikšķilietis ar atšķirīgu viedokli». Kad piketētāji J.Karpovam atgādināja, ka viņš ir arī domes pārstāvis, viņš pateica, ka nav deputāts un neko nelemjot. «Jūs ko domājāt – atnāksiet, pabļaustīsieties un viss būs, kā jūs vēlaties?» piketētājiem vaicāja izpilddirektors. «Nekā nebija! Ja vēlaties kaut ko panākt, tad jārīkojas likumā paredzētajā kārtībā!» J.Karpovs klātesošajiem ieteica apkopot arī ikšķiliešu viedokli par rūpnīcu un 23.janvārī, kad Ikšķilē notiks Ikšķiles novada domes sēde, iesniegt tos domes deputātiem.

Pārmetumi tika arī J.Karpovam. «Kādēļ «pa kluso» veicāt būvniecības ieceres publisko apspriešanu, neinformējot par to iedzīvotājus?» izkliedza piketētāju rindās. «Mēs to izsludinājām likumā paredzētajā kārtībā,» oponēja J.Karpovs, taču tūlīt pat izpelnījās pārmetumus par «pārlieku formālu pieeju».

Lai arī vairums piketētāju jautājumu un pārmetumu bija argumentēti, varēja just piketētāju dezinformētību, kā arī neorientēšanos likumdošanā. Piemēram, Ikšķiles un Ogres iedzīvotājiem bija grūti saprast, ka saskaņā ar Latvijas likumdošanu nav iespējams saņemt ietekmes uz vidi novērtējumu, kamēr nav izieti citi etapi, tostarp arī būvniecības ieceres (ne būvprojekta!) apspriešana. Šī paša iemesla dēļ pagaidām precīzi nav iespējams pateikt, kādā apjomā kaitīgie izmeši nonāks vidē, jo nav izstrādāts projekts.

Ogrēnieti Janu visvairāk satrauca, ka SIA «Saint Gobain» iztērēja lielu naudu, lai iegādātos zemi un nomātu to, tāpat tērē līdzekļus dažādu projektu izstrādei. «Vai tad pēc tik lielām investīcijām pastāv iespēja, ka uzņēmēju iztērētā nauda būs palaista vējā?» vaicāja jauniete. «Kas notiks, ja Ikšķiles dome tomēr noraidīs projektu – kas uzņēmējiem atmaksās iztērēto naudu? Protams, ka deputātiem ir izdevīgāk atbalstīt uzņēmumu!» Savukārt Ingrīdu Strazdiņu, kura uz piketu ieradās ar meitiņu Maiju uz rokām, satrauc rūpnīcas negatīvā ietekme uz vidi.

Arī šoreiz daudzi jautājumi bija adresēti rūpnīcas pārstāvjiem, tomēr dažas atbildes uz tiem atšķīrās no informācijas, ko N.Mitko sniedza Ogres novada domes pārstāvjiem un piketētājiem Ogrē. Piemēram, šodien N.Mitko aģentūrai LETA apgalvoja, ka kravas auto plūsma pie maksimālās jaudas paredzēta līdz 50 kravām dienām, no kurām 40 kravas būtu gatavā produkcija, bet desmit – izejvielas. Taču Ogres novada domē, būvniecības ieceres prezentācijas lakā, tika minētas 100 kravas dienā.

Iepriekš tiekoties ar piketētājiem, N.Mitko sacīja, ka SIA «Saint Gobain Celtniecības produkti» Baltijas tirgum ražos 20 līdz 30 procentus materiālu, pārējo eksportējot uz austrumiem (Krieviju), taču šodien Ikšķilē viņš apgalvoja, ka «rūpnīca ražos galvenokārt Latvijas vajadzībām», pieminot, ka Latvijai tiks 30 procenti no saražotā, kas nebūt nav «galvenokārt».

Rīt, 11.janvārī, pulksten 10 Ogrenet žurnāliste Guna Lase piedalīsies informatīvajā pasākumā, ko rīkos «Saint Gobain» pārstāvji. Esam gatavi adresēt jūs interesējošos jautājumus uzņēmuma vadībai!

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://arhivs.ogrenet.lv/ogre/aktualitates/5590

2008. gada 10. janvārī, 22:19, Aktualitātes
Ogrenet

Jaunākie komentāri

shpikam • 2008. gada 14. janvārī, 13:00
No kurienes baumas ka domnieki bremze tirdzniecibas centru celtniecibu pei Statoila?
>ijmu • 2008. gada 14. janvārī, 08:10
Laimīgu gaudošanu! Man labāk, ka "jūs" gaudojat, nekā ka mani bērni elpo Saint-Gobain mēslus. Gan kā izkruķīšos arī bez tās superrūpnīcas, ko viens otrs te mēģina ietērpt Latvijas ekonomikas glābējas tērpā. Sorry, draudziņ, kamēr to rūpnīcu uzbūvēs paies vēl vairāki gadi un pa to laiku ekonomika jau būs pakaļā. Neba viena rūpnīca atrisinās Latvijas ekonomikas problēmas. Par vēlu. Valdībai vajadzēja atbalstīt rūpniecību kā tādu un stipri agrāk, nevis tagad, uztaisot vienu rūpnīcu pie Ogres, tēlot baigos rūpniecības attīstītājus. Nu nevajag viņu te, ogrēnieši tāpat vienmēr ir izkruķījušies, pateicoties Rīgas tuvumam un arī rūpnīcu te pietiek un viņās visu laiku meklē strādniekus. Liels lūgums: nespraust tautai batonus ausīs.
>ijmu • 2008. gada 14. janvārī, 08:09
Laimīgu gaudošanu! Man labāk, ka "jūs" gaudojat, nekā ka mani bērni elpo Saint-Gobain mēslus. Gan kā izkruķīšos arī bez tās superrūpnīcas, kas viens otrs te mēģina ietērpt Latvijas ekonomikas glābējas tērpā. Sorry, draudziņ, kamēr to rūpnīcu uzbūvēs paies vēl vairāki gadi un pa to laiku ekonomika jau būs pakaļā. Neba viena rūpnīca atrisinās Latvijas ekonomikas problēmas. Par vēlu. Valdībai vajadzēja atbalstīt rūpniecību kā tādu un stipri agrāk, nevis tagad, uztaisot vienu rūpnīcu pie Ogres, tēlot baigos rūpniecības attīstītājus. Nu nevajag viņu te, ogrēnieši tāpat vienmēr ir izkruķījušies, pateicoties Rīgas tuvumam un arī rūpnīcu te pietiek un viņās visu laiku meklē strādniekus. Liels lūgums: nespraust tautai batonus ausīs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet