Turpinās diskusijas par "Isover" rūpnīcu

Palielināt attēlu

8. janvārī Ogres novada domē notika starpresoru komisijas sēde, kurā apsprieda jautājumu par siltumizolācijas materiālu rūpnīcas būvniecības priekšlikumu Ikšķiles novadā un tā saistību ar Ogres novada infrastruktūras attīstību. Ogres novada domes būvvalde ir apkopojusi sabiedriskās apspriešanas rezultātus un normatīvajos aktos paredzētajā kārtībā gatavo tos iesniegt izskatīšanai domes deputātiem – vispirms tautsaimniecības komitejas sēdē, kas notiks 24. janvārī, pēc tam domes sēdē.

Komisijas sēdē piedalījās Ogres novada domes būvvaldes vadītāja Maija Rinka, teritorijas plānotājs Uldis Apinis, galvenais arhitekts Pēteris Zilberts, Ikšķiles novada domes būvvaldes pārstāvji, Vides veselības aģentūras Rīgas filiāles pārstāve Irina Griščenko, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis Arvis Umulis, VAS “Latvijas valsts ceļi” pārstāvis Regnārs Baumanis, p/a “Mālkalne” tehniskās nodaļas plānošanas vadītāja Valentīna Sviķkalne. Ar rūpniecības iecerēm iepazīstināja “Saint- Gobain” izpilddirektors Normunds Mitko un SIA “Arhitekta G.Vīksnas biroja” pārstāvis Gundars Vīksna.

Ieceres
Sapulces sākumā N. Mitko pastāstīja par rūpnīcas celtniecības iecerēm: “Rūpnīcas celtniecība plānota divās kārtās. Otrajā tiks veiktas tikai tehnoloģiskas izmaiņas rūpnīcas iekšienē. Plānots uzcelt rūpnīcas ēku un noliktavu, iespējams, ka otrajā kārtā vēl vienu noliktavu, tāpat, ja tiks nolemts izmantot dzelzceļa pievadu, otrajā kārtā notiks dzelzceļa rekonstrukcija – pievada rūpnīcai izveide.” Viņš informēja, ka galīgais rūpnīcas ražošanas apjoms vēl nav zināms, bet tie varētu būt 50 – 70 tūkstoši tonnu siltumizolācijas materiālu gadā. Blakus teritorijai esošais gāzes vads netiks pārvietots, bet elektrolīnija, kas šķērso teritoriju, tiks pārveidota, ierīkojot pazemes kabeļus.

Ja viss noritēs kā iecerēts, 2009.gada nogalē rūpnīca varētu sākt darboties. Tajā paredzētas aptuveni simt darba vietas. Apmēram 50 cilvēku (inženiertehniskais personāls, administrācija) rūpnīcā strādās visu laiku, darbs varētu tikt dalīts piecās maiņās, kur katrā no tām nodarbināti 10 – 12 cilvēku. Kopā ar rūpnīcu apkalpojošām struktūrām pilsētā varētu tikt nodrošinātas kopumā 250 darba vietas.

Rūpnīcas darbības ietekme uz vidi
P.Zilberts informēja, ka publiskās apspriešanas laikā Ogres novada domē ienākušas apmēram 42 atsauksmes “par” un apmēram 900 atsauksmes “pret” rūpnīcas celtniecību, kurās galvenokārt cilvēki izteikuši bažas par rūpnīcas ražošanas procesa kaitīgo ietekmi uz vidi. Vides jautājumos “Saint – Gobain” sadarbojoties ar SIA “Eirokonsultants”. “Lai būtu iespējams noteikt rūpnīcas darbības ietekmi uz vidi, nepieciešams plānošanas uzdevums,” skaidroja N.Mitko, “ietekmi uz vidi vērtējumu varam nokārtot, kad beigušās sabiedriskās apspriešanas. Isover ražo siltumizolācijas produktus, kas pasargātu dabu no kaitīgajiem izmešiem, kas rodas, apkurinot ēku ar lieliem siltuma zudumiem. Līdz ar to ražot šādu, videi draudzīgu produkciju, tai pat laikā to darot, piesārņot vidi, būtu banāli un absurdi.”

Kopumā rūpnīcas teritorija ir 22 hektāri, no tiem apmēram viens hektārs ir mežs, bet pārējā teritorija aizaugusi krūmiem. “Īpašnieks, kuram mežs kādreiz piederēja, visus vērtīgos kokus ir jau izcirtis un pārdevis,” teica “Saint- Gobain” izpilddirektors, “kad būs meža novērtējums – tā rezultātus darīsim zināmus. Rūpnīcas teritorijā ir paredzēta zaļā zona, jo koki ir vislabākais skaņas izolators.”

Kā paskaidroja N.Mitko, tehnoloģisko ūdeni, kas nepieciešams ražošanas procesā (apmēram 20 kubikmetru ūdens stundā), nodrošinās SIA “KP Tehnoloģijas”, elektrības pievads paredzēts no teritorijai blakusesošās elektroenerģijas apakšstacijas. Dzeramais ūdens būšot nepieciešams tikai komunālām vajadzībām.

Videi nekaitīga ražošana
"Saint- Gobain" pārstāvis uzsvēra, ka rūpnīcas darbības laikā vides piesārņojums nevar rasties. ”Visas vielas izmantos slēgtā ražošanas ciklā. Nav jēgas par bargu naudu pirkt izejvielas, lai kūpinātu ārā pa skursteni. Esam ieinteresēti, lai visas ķīmiskās vielas aizietu produkcijā, nevis mežā,” skaidroja N.Mitko, uzsverot, ka, protams, nepieciešams veikt ietekmes uz vidi novērtējumu.

Runājot par trokšņiem, N.Mitko minēja Somijas piemēru: „Somijā ir ražotne, ielas otrā pusē ir biroji, simt metru attālumā dzīvojamās mājas, un nekāda trokšņa ārpus ražotnes teritorijas nav. Vienīgais ir autotransporta radītais troksnis.”

„Saint Gobain” pārstāvis skaidroja, ka ražošanā kā izejviela paredzēts izmantot stikla taru – sasmalcinātu un attīrītu. Līdz ar to otrreizēji pārstrādāts stikls papildinās pamatizjevielu - kvarca smilti. „Publiskās apspriešanas laikā daži sabiedrības pārstāvji pauda viedokli, ka otrreizējā stikla izmantošana ir negatīva, taču patiesībā tas tā nav, jo ražošanā stiklam ir pozitīvs faktors. Protams, var jau izmantot tikai kvarca smilti un stiklu nepārstrādāt,” skaidroja N.Mitko.

Francijā firmai ir pētniecības centrs, kas izveidots uz rūpnīcas bāzes. Te tiek izstrādātas jaunas tehnoloģijas, kuras pēc tam izmanto ISOVER rūpnīcās, bet neražo preci tirgum.

Transporta kustība
Satiksme tiks organizēta galvenokārt pa Doles ielu, kas pieslēdzas autoceļam A6. “Kravas auto plūsma pie maksimālās jaudas - septiņdesmit tūkstoši tonnu gadā -, paredzēta līdz piecdesmit kravām dienām, no kurām četrdesmit kravas būtu gatavā produkcija, desmit – izejvielas,” informēja N.Mitko, “ja būs dzelzceļa pievads, tas šo kravu skaitu varētu samazināt.”

Kā pastāstīja P.Zilberts, Doles iela jau šobrīd plānota ar lielu slodzi. Pretim trikotāžas kombinātam ir plānota plaša lielveikala izbūve ar 400 auto stāvvietām, pa Doles ielu Ogres trikotāžas kombinātā esošajiem uzņēmumiem tiek piegādātas nepieciešamās izejvielas un transportēta gatavā produkcija, šeit atrodas arī degvielas uzpildes stacija.

Kā atzina VAS “Latvijas valsts ceļi” pārstāvis, par noteiktu satiksmes organizēšanu šajā posmā varētu spriest tikai tad, kad būs konkrēti skaitļi par to, cik tieši liela transporta līdzekļu kustība šeit paredzēta. Sarežģījumus varētu radīt tuvojošās Rīga – Daugavpils šosejas rekonstrukcija. P.Zilberts norādīja, ka VAS “Latvijas Dzelzceļš” plāno palielināt kravu sastāvu skaitu. Gadījumā, ja arī rūpnīca izmantos dzelzceļu, tas radīs papildus grūtības autobraucējiem, gaidot garā rindā pie pārbrauktuvēm, gan arī gājējiem, kuri šķērsos dzelzceļa sliedes, kas pārdala pilsētu.

Ražotā produkcija paredzēta Baltijas tirgum, tuvākās rūpnīcas atrodas Somijā un Polijā.

Dienestu viedokļi
Vides veselības aģentūra savu slēdzienu par iecerēto rūpnīcu uz Ikšķiles un Ogres novadu robežas sola dot pēc tam, kad būs saņemts ietekmes uz vidi novērtējums. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvis, izvērtējot būvniecības ieceres projektu skices, izteica cerību, ka projekts tiks izstrādāts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.