Ģimene no Aizkraukles sūdzas par jaunās rūpnīcas neciešamo smaku

Palielināt attēlu

Pēc amerikāņu firmas „Jeld-Wen” rūpnīcas  uzcelšanas tuvumā dzīvojošā Šakuru ģimene nevar glābties no neciešamās smakas, lai gan smaku analīzes atbilst Ministru kabineta noteikumiem. Bērns ir saslimis ar  astmu. „Ja bērns skrien no āra istabā un saka: „Mammu, pūt man inhalatoru, man nav ko elpot!”, tas tikai parāda, ka pēc pāris gadiem tas pats notiks ar mani un manu vīru,” saka Ingrīda Šakure.

Pārpublicējam Aizkraukles novada domes laikrakstā „Domes Vēstis” šā gada 22.decembrī lasāmo rakstu "Cer uz amerikāņu godaprātu".

Cer uz amerikāņu godaprātu

Nesen aizkrauklieši varēja lepoties ar lielākajām ārvalstu investīcijām Latvijā ārpus Rīgas, kad amerikāņu firma „Jeld-Wen” uzbūvēja jauno kokšķiedras plātņu rūpnīcu. Investori iepazīstināja Aizkraukles novada domi un dažādus speciālistus ar dokumentiem, kas apliecināja - ražotne būs gan saudzīga videi, gan droša cilvēkiem, tiks nodrošinātas darba vietas un maksāti nodokļi, tomēr parādījušies arī trauksmes signāli.

Nu jau gandrīz gadu par savu dzīves apstākļu uzlabošanu cīnās „Jaunbērziņu” māju saimnieki Šakuru ģimene, kuru dzīvesvieta atrodas vien pārsimt metru attālumā no rūpnīcas. Iemesls – trokšņi un specifiskā smaka, kas nāk no rūpnīcas. Par to pārliecinājās domes vadība un „Domes Vēstis”, braucot garām ražotnei un viesojoties pie Šakuriem.

Uz sarunu par esošo situāciju aicinājām Ingrīdu Šakuri. Lūk, ko stāsta neapmierinātā un sadusmotā iedzīvotāja.

- Mana sašutuma iemesls ir mana bērna veselības stāvokļa pasliktināšanās. Gadu pēc rūpnīcas uzcelšanas mans bērns saslima ar astmu, kas, kā zināms, rodas no putekļiem un ar tiem saistītām lietām. Cik zinu, pasaulē ir aizliegts strādāt ar formaldehīda sveķiem, ko izmanto „Jeld-Wen” rūpnīcā. Smaka, kas nāk no ražotnes, ir neciešama. Atbraucot no darba, šīs smaks dēļ mājā ir jāieskrien, jo pagalmā atrasties nav iespējams. Tas nav normāli, ja 300 – 400 metrus no rūpnīcas uz manas mašīnas un mājas atrodas vēja atpūstā šķelda un skaidas, vai ja man vasarā nav iespējams atvērt logu, jo troksnis ir tāds, it kā es atrastos pašā rūpnīcā. Nav tā, ka šī situācija radusies pēkšņi vai esmu iedomājusies iegūt no šīs rūpnīcas labumu, tas viss ir radies laika gaitā un ir nepanesami.

Esmu sarakstījusies ar daudzām institūcijām, ir savāktas atbildes gan no Tiesībsarga biroja, gan no Madonas reģionālās vides pārvaldes, gan no citām iestādēm, visur atbildes ir pretrunīgas. Arī Valsts sanitārās inspekcijas Aizkraukles kontroles un uzraudzības daļa sākumā piekrita, ka ir pārkāpumi, bet šobrīd tikai pagarina termiņus šo pārkāpumu novēršanai.

Esmu ar savām pretenzijām vērsusies pie „Jeld-Wen” rūpnīcas iepriekšējā direktora, kurš bija ieradies pie manis un redzēja, ka mašīna ir ar skaidām, pie manis bija ieradies arī pagasta pārvaldes vadītājs Bāliņa kungs, bija arī Vides Valsts dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Eduards Tumeļkāns. Rakstīju uz Ameriku Džonam Pīrsam („Jeld-Wen” viceprezidents – „DV”), kurš atbildēja, ka veiks izmeklējumus. Dzirdēju, ka ir sastādīti kociņi, bet reālā dzīvē tas izskatās pēc ķeksīša. 90% gadījumu vēja virziens ir uz manu māju, un koki neaiztur ne smaku, ne troksni. 1.decembrī bija ieradies arī Saeimas deputāts Līduma kungs kopā ar Aizkraukles novada domes priekšsēdētāju Plūmes kungu, viņi sajuta  to smaku, bet, ja mums tas ir jāieelpo katru dienu... Bija atbraukuši dažādi vides speciālisti, kuri jau pirmajā pārbaudē atklāja, ka troksnis pārsniedz normas, tomēr arī tas pagaidām situāciju nav uzlabojis.

Satversmē ir teikts, ka cilvēkam ir tiesības dzīvot tīrā, sakoptā vidē. Pirms 17 gadiem pārdevu īpašumu Rīgā un ierados Aizkrauklē uz tīru, klusu vietu. Diemžēl tagad man jādomā par dzīvesvietas maiņu.

- Kas ir tas, ko vēlaties panākt? Vai jūs apmierinātu cita dzīvesvieta?

- Es saprotu, ka rūpnīcu pārcelt nevar, tāpēc esmu ar mieru mainīt dzīves vietu. Tā kā esmu atnākusi no Rīgas uz māju, tad esmu ar mieru mainīt dzīvesvietu vai nu uz māju, vai arī uz dzīvokli Rīgā. Mans bērns jau ir neatgriezeniski cietis, iegūta slimība, ko grūti ārstēt. Ja bērns skrien no āra istabā un saka: „Mammu, pūt man inhalatoru, man nav ko elpot!”, tas tikai parāda, ka pēc pāris gadiem tas pats notiks ar mani un manu vīru.  Diemžēl ir problēmas ar mājas pārdošanu, mājai rūpnīcas tuvuma dēļ nav vērtības, un līdz ar to paši nevaram nekur pārvākties.  Kaimiņš savu  mājas pusi pārdod jau gadu, bet cilvēki atbrauc, apskatās un saka: „Uz redzēšanos!”.

- Kādu atbalstu cerat sagaidīt no pašvaldības?

- „Jeld-Wen”, kad ienāca, visos dokumentos uzrādīja citus rādījumus: ideāla rūpnīca, nekaitēs apkārtējai videi, kur nu vēl cilvēkiem. Tā kā tas neatbilst patiesībai, vēlos, lai Plūmes kungs runā ar firmas vadību Amerikā par palīdzību, lai mēs varētu mainīt dzīvesvietu.  Mēs piedāvājam, lai kompānija paņem mūsu māju un izmanto to savām vajadzībām kā viesnīcu.

Otrā pusē – cita situācija

Lai apzinātu situāciju arī citās rūpnīcai blakus esošajās mājās, „DV” tikās ar dzīvojamās mājas „Strautnieki” iedzīvotājiem, kuriem ir pretējs viedoklis. Viņi specifisko smaku jūt  tikai retu reizi, kad vējš maina virzienu un pūš no ziemeļiem, tomēr tas notiek reti un netraucē. „Mums ir paveicies ar ģeogrāfisko stāvokli. Trokšņi nāk no otras puses, starp rūpnīcu un mums ir administratīvā ēka,” saka Inita Melbārde. Vienīgais, kas esot dzirdams, ir smagās automašīnas, taču arī tas netraucē. „Galvenais, ka ir gluds, asfaltēts ceļš – tas bija sapnis jau 25 gadus. Mums ievilka arī elektrības kabeli un vējainā laikā nav vairs problēmas ar elektrību.”

Dome iesaistās risināšanā

Lai palīdzētu risināt situāciju, Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Vilnis Plūme tikās ar „Jeld-Wen” rūpnīcas direktoru Stīvu Braienu. Tikšanās laikā pašvaldības vadītājs aicināja uzņēmumu būt saprotošiem un palīdzēt Šakuru ģimenei nokārtot mājokļa jautājumu.  Kompānijas pārstāvis solīja informēt uzņēmuma īpašniekus, kuri atrodas ASV, un tai pat laikā uzsvēra, ka rūpnīcā ir ieplānoti un tiek veikti pasākumi darba vides, trokšņu un piesārņojuma samazināšanai.  Lēmumu par ēkas pirkšanu no Šakuru ģimenes var pieņemt tikai īpašnieki.

Aizkraukles novada dome nosūtīs vēstuli Vides ministrijai ar lūgumu vēlreiz pārbaudīt  piesārņojumu, trokšņu līmeni un smakas pie Šakuru ģimenei piederošās ēkas. Dome ir arī sagatavojusi vēstuli, kurā atkārtoti aicinās amerikāņu uzņēmuma vadību risināt šo jautājumu. Kaut  arī 2006.gada 1.decembrī Valsts aģentūras „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra” Vides laboratorija veica smaku koncentrācijas mērījumus, kurā konstatēja, ka smaku koncentrācijas rezultāts atbilst Ministru kabineta noteikumiem, ražotnes kaimiņiem  tas nepalīdz, un, vairākkārt viesojoties „Jaunbērziņu” mājās, smaka tiešām šķiet nepatīkama, jo īpaši, ja tādā jādzīvo katru dienu.

Pārtikas un veterinārā dienesta nacionālās diagnostikas centra veiktajos vides trokšņa mērījumos tika konstatēti pārkāpumi, kurus kompānija solīja novērst līdz šā gada jūnijam, savukārt trokšņa līmenis telpās atbilda noteikumiem.

Gatavojot šo rakstu, vērsāmies arī pie „Jeld-Wen” rūpnīcas vadības, aicinot paust savu viedokli. Kompānijas vadība no komentāriem atteicās.