Ikšķiles rūpnīcai tomēr nedos Ogres novada zemi

Palielināt attēlu

Ogres novada domē šodien pietrūka tikai vienas deputāta balss, lai 1500 kvadrātmetrus lielo pašvaldības zemes gabalu iznomātu  jaunceļamās ISOVER siltumizolācijas materiālu rūpnīcas zaļajai zonai. No 13 deputātiem bija ieradušies 12 (trūka Arvja Auziņa). Par zemes iznomāšanu balsoja seši deputāti, pret – četri, bet divi balsošanā nepiedalījās. Lai lēmumu par zemes iznomāšanu pieņemtu, vajadzēja vismaz septiņas balsis «par».

Zemes iznomāšanu atbalstīja domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, viņa vietniece Vita Pūķe, deputāti Raimonds Javoišs, Vladimirs Paškovičs, Jānis Latišs un Ludmila Sokolova, pret – četras balsis: Ilga Vecziediņa, Ludvigs Tribockis, Georgs Gutpelcs un Pēteris Dimants. Divi deputāti – Juris Tukišs un Gunārs Kārkliņš – balsošanā nepiedalījās.

J.Tukišs nebalsoja tāpēc, ka nebija iepriekšējā komitejas sēdē, kurā šo jautājumu apsprieda. «Man par šo jautājumu ir daudz neskaidrību, tāpēc balsošanā nepiedalos, turklāt Ogres novadā vēl nav beigusies sabiedriskā apspriešana par rūpnīcas būvniecības ieceri,» viņš sacīja. Deputāts Gunārs Kārkliņš nebalsoja, jo viņam ar firmu ir līgumattiecības un saskaņā ar likumu par interešu konfliktu šādos gadījumos var nebalsot.  

Deputātei Ludmilai Sokolovai piketētāji šodien bija veltījuši vienu plakātu, kurā atgādināja, ka viņa, Triju Zvaigžnu ordeņa kavaliere, taču kādreiz cīnījusies pret koku izciršanu un degvielas stacijas būvi. Kāpēc viņa balsoja par zemes iznomāšanu?

L.Sokolova sacīja, ka šo plakātu nav redzējusi, jo tik tālu līdz piketētājiem neaizgāja. Par zemes iznomāšanu L.Sokolova basojusi tādēļ, ka vēlas, lai bērnu vecāki nebrauktu uz ārzemēm, bet strādātu tepat Ogrē un vakaros būtu kopā ar saviem bērniem. «Tagad nav no kā prasīt atbildību – bērnus audzina vectētiņš vai vecmāmiņa. Gribu, lai pie vakariņu galda sēstos gan tēvs, gan māte, nevis viņu vieta būtu tukša. Mums, pedagogiem, ir jācīnās ar sekām,» teica L.Sokolova.

Sēdes laikā domes priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe sacīja, ka viņai nav skaidrs, kāda būs rūpnīcas ietekme uz vidi. «Izskanējusi informācija, ka būs kaitīgi izmeši, tiks bojāta cilvēku veselība,» sacīja V.Pūķe.  Līdzīgu jautājumu uzdeva deputāts Georgs Gutpelcs.

Domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs skaidroja, ka rūpnīcas princips būs tāds pats kā Līvānos – kausēs stiklu un kvarca smiltis, veidos stikla diedziņus, no kuriem taps ISOVER izolācijas vate. G.Gutpelcs teica, ka Līvānos smaka ir kilometra attālumā no rūpnīcas. E.Bartkevičs atbildēja, ka viņš domājis kausēšanas principu, bet rūpnīcā ražošanas procesā izmantos modernas tehnoloģijas, nevis tādas, kādas pastāv sen celtajā Līvānu rūpnīcā.   

E.Bartkevičs sacīja, ka rūpnīcas pārsāvji solījuši janvāra beigās piketētāju pārstāvjus aizvest uz divām Somijas rūpnīcām: viena atrodas apmēram 200 metrus no pilsētas, otra – pilsētas nomalē. Abas pārkausē stiklu un kvarca smiltis, veidojot ISOVER siltumizolācijas materiālus.

E.Bartkevičs noliedza, ka tiks izcirsti simtiem hektāru meža, kā tas izskanējis protestētāju vēstulē plašsaziņas līdzekļos. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, 16 hektāri ir privātīpašnieku zeme, kuru firma iegādājusies, 4,6 hektārus tā iznomājusi no Ikšķiles novada domes, bet 1500 kvadrātmetri Ogres novada domes zemes plānoti zaļajai zonai. Ja dome zemi neiznomās, tad nāksies to uzkopt par pašvaldības līdzekļiem.  

Deputāte Ilga Vecziediņa ierosināja šo jautājumu atlikt, jo 25.decembrī beidzas sabiedriskās apspriešanas termiņš. «Domes zeme ir koplietošanas zeme un katram ir tiesības izteikt savu viedokli par tās izmantošanu,» viņa sacīja. Pēc viņas domām, Jaunogrē jau tā ir videi kaitīga zona: dzelzceļš, lielā šoseja, ceļš uz pilsētu, automašīnu izplūdes gāzes un, ja klāt nāks vēl rūpnīcas izmeši, būs īsts «indes katls».

U.Apinis pārmeta, ka uz domē notikušo sabiedriskās apspriešanas sapulci iedzīvotāji neieradās, toreiz intereses nebija, bet tagad pēkšņi tā ir radusies un notiek pat pikets. Viņš uzsvēra, ka rūpnīca izmantos pilsētas ūdenstīklu un kanalizāciju, tādēļ  nekas slikts Daugavā nevar nonākt.

«Kāpēc rūpnīcu nevar celt Latgalē?» jautāja I.Vecziediņa,

«Te ir dzelzceļa atzars un gāzes pievads – stiklu kausēs ar gāzi,» paskaidroja E.Bartkevičs.

«Kāda tad būs rūpnīcas ietekme uz vidi?» gribēja zināt deputāti. Teritoriālplānotājs Uldis Apinis sacīja, ka nevar ietekmi uz vidi izvērtēt, kamēr nav izstrādāts projekts. Kad būs projekts, atbildīgās Latvijas institūcijas visu izvērtēs un dos savu atzinumu. «Vai atzinumu dod tad, kad būs uzcelta rūpnīca?» jautāja G.Gutpelcs. «Nē, pēc tam, kas izstrādās rūpnīcas projektu,» uzsvēra U.Apinis. Bet, lai sāktu izstrādāt projektu, saskaņā ar Būvniecības likumu firmai zeme vispirms jāiegūst īpašumā vai nomā. Bez šī 1500 kvadrātmetru zaļās zonas trijstūrveida pleķīša firma varot arī iztikt, jo tā nav nepieciešama rūpnīcas būvei, firma vēlējusies sakārtot apkārtni rūpnīcas teritorijā.