Ceļa Tīnūži-Koknese būvniecība varētu izmaksāt Ls 200 miljonus

Palielināt attēlu

Maģistrāles Rīga-Maskava posma no Tīnūžiem līdz Koknesei būvniecība varētu izmaksāt 150 līdz 200 miljonus latu, taču faktisko projekta cenu parādīs izsole 2008.gada otrajā pusē, informēja Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Latgales autoceļš galvenokārt tiks uzbūvēts, rekonstruējot jau esošos posmus, kas ir ievērojami lētāk, skaidroja SM, norādot, ka, veicot Zemes reformu, tika panākts, ka valsts īpašumā paliek visas Latgales autoceļa zemes posmā no Tīnūžiem līdz Viskāļiem - aptuveni 47 kilometru garumā.

Visā šajā posmā jau bija izbūvēta zemes klātne un posmā līdz Līgatnes-Skrīveru ceļam arī ceļa sega, kas nozīmē, ka posmā līdz Koknesei tikai aptuveni 15 kilometri ceļa tiks izbūvēti jaunā vietā, skaidroja SM.

Kā ziņots, nākamgad paredzēts sākt būvdarbus maģistrāles Rīga-Maskava posmā Tīnūži-Koknese.

Patlaban posmā no Tīnūžiem līdz Viskāļiem tiek projektēta esošā ceļa rekonstrukcija, bet posmā no Viskāļiem līdz Koknesei - jauns ceļš. Projektēts tiek vienas brauktuves autoceļš ar asfaltbetona segumu un divlīmeņu satiksmes mezgliem.

Tāpat projektā iekļauti arī uzlabojumi autoceļa Ulbroka-Ogre posmam Tīnūžu tuvumā, lai nodrošinātu drošu braukšanu pa esošo ceļu līdz laikam, kad izbūvēs Maskavas maģistrāles austrumu ievadu Rīgā un pieslēgumu esošajam autoceļam Koknesē.

Būvniecība plānota no 2008.gada līdz 2012.gadam, vispirms sākot posma Viskāļi-Koknese izbūvi.

Priekšlikums paplašināt esošo Daugavpils ceļu un izbūvēt apvedceļus esošajām apdzīvotajām vietām izpētes stadijā tika noraidīts tāpēc, ka būtu nepieciešams atpirkt lielas, intensīvi izmantotas zemju platības apvedceļiem. Iemesls noraidījumam bijusi arī prognozētās satiksmes ietekme uz apdzīvotajām vietām un Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuves aizsargjoslu, skaidroja SM.

Esošais maršruts posmā Rīga-Jēkabpils ik pēc pieciem līdz desmit kilometriem šķērso pilsētas vai apdzīvotas vietas, kur autoceļš ir centrālā iela, kur notiek tranzīta satiksmes, vietējās satiksmes un gājēju mijiedarbība, paaugstinot satiksmes negadījumu skaitu, norādīja VAS "Latvijas Valsts ceļi" Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins.

Tāpat Daugavpils šosejas atrašanās starp Daugavu un dzelzceļu sarežģī autoceļa uzlabošanas iespējas esošajā trasē, sacīja Laukšteins.

Jau ziņots, ka 2008.gada augustā plānots apspriest arī būvniecības ieceri maģistrāles austrumu ievadam Rīgā, Kranciema karjers-Slāvu aplis, pēc kuras, ņemot vērā Stopiņu novada domes un iedzīvotāju ierosinājumus un iebildumus, tiks pieņemts lēmums par galīgo autoceļa trases variantu, ko atbalstīt tālākām projektēšanas stadijām, kurās tiks noteikts precīzs šīs trases novietojums dabā.

Sākotnējās ietekmes uz vidi publiskajās apspriešanās tika saņemta liela Stopiņu novada iedzīvotāju pretestība pret piedāvātajiem projekta risinājumiem, kā dēļ Vides pārraudzības valsts birojs uzlika projekta attīstītājiem par pienākumu veikt atkārtotu sākotnējo ietekmes uz vidi publisko apspriešanu.

Šī posma būvniecības darbus paredzēts sākt ne ātrāk kā 2014.gadā.

Savukārt no 2013.gada līdz 2014.gadam paredzēta autoceļa posma Koknese-Pļaviņas būvniecība.

Kā ziņots, 2008.gada 15.novembrī ekspluatācijā paredzēts nodot iecerētās Maskavas maģistrāles posmu Ludza-Terehova, kura daļa no Nirzas līdz Ploskiem 22.novembrī tika nodota lietošanā kā pagaidu stāvlaukums rindā uz Latvijas-Krievijas robežas šķērsošanu gaidošajam kravas autotransportam.

2009.gadā paredzēts pabeigt arī 22,5 kilometrus garo maģistrāles posmu no Rēzeknes līdz Ludzai.