NRA intervija ar Ogres mēru

Palielināt attēlu

Ogre, kas kādreiz bija Pierīgas kūrorts, vēlāk kļuva par trikotāžas ražošanas metropoli, bet nu atkal ir kļuvusi par pilsētu, kur dzīvot vēlētos daudzi. It īpaši pēdējos gados redzamas būtiskas pārmaiņas pilsētas vaibstos, kas savulaik būvēta mežā. Arī tagadējās pārmaiņas vērstas uz to, lai ne tikai saglabātu, bet arī akcentētu dabas klātesamību pilsētā, līdz ar to radot harmonisku vidi iedzīvotājiem.

Lai vairāk uzzinātu par šo skaisto pilsētu, uz sarunu aicināju Ogres novada domes priekšsēdētāju Edvīnu Bartkeviču.

– Iebraucot pilsētā, redzams, ka visas ielas ir izraktas. Kas notiek?

– Esam nonākuši līdz tam, ka vairāku gadu ieguldītais darbs – projektēšana, iepirkuma procedūras un parējās lietas ir pabeigtas, un tagad ir sākusies vairāku lielu projektu realizācija. Tas ir – turpinās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas sakārtošanas projekts, kas patlaban notiek ar ES Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Ļoti žēl, ka tas notiek tikai tagad, nevis pirms trim četriem gadiem, kad projekta izmaksas būtu daudz zemākas.

Otrs būtiskākais projekts – mūsu Brīvības iela, kas pēc arhitektu un mūsu koncepcijas tiek veidota kā gājēju iela. Divu gadu laikā esam izveidojuši pilsētas centra skvēru un sakārtojuši gājēju tuneli ielas galā. Nākamais posms – paredzēts rekonstruēt Brīvības ielu līdz Tīnūžu ielas krustojumam. Perspektīvā šis loks noslēgsies līdz luterāņu baznīcai un pa Bērzu aleju no Ogres upes krasta atpakaļ uz centru. Tā būs skaista pastaigu vieta Ogres iedzīvotājiem un viesiem. Atzīmēšu, ka gar Brīvības ielu ir izbūvēts veloceliņš, kā arī iekārtota lietusūdeņu drenāža un apgaismojums posmā no Mednieku ielas līdz Poruka ielai, kas ir ES līdzfinansētais projekts.

Vēl viens projekts norit Akmeņu ielā, kas ir mūsu pilsētas ražošanas zona. Tur jau ir noslēgusies ūdens un kanalizācijas sistēmas izbūve un tagad beidzot sākusies ielas rekonstrukcija. Diemžēl pilnībā pabeigt šo posmu varēsim tikai nākamgad.

Tādējādi liela daļa pilsētas ielu tiešām ir izraktas un nākas uzklausīt cilvēku neapmierinātību, ka nav iespējams piebraukt pie īpašumiem. Arī laika apstākļi nav labvēlīgi, tomēr iesāktie darbi ir nobeiguma stadijā, un ceram, ka līdz gada beigām tie tiks pabeigti.

– Pēdējā laikā problēma valstī ir nepietiekamais bērnudārzu vietu skaits. Kā jums izdodas to risināt?

– Ļoti svarīgs jaunums ir bērnudārza "Strautiņš" otrās kārtas nodošana ekspluatācijā. Tādējādi Ogrē būs vēl simt papildu vietas bērnudārzos. Pirms trim četriem gadiem, kad atpirkām šo ēku, sabiedrībā diskutēja par pirkuma lietderību, bet tagad redzam, ka tas bija pilnīgi pareizs solis.

Toreiz rindā bija aptuveni 200 bērni, bet tagad mums ar bērnudārzu vajadzētu nodrošināt ap 500 bērnus. Tādējādi ar tām simt bērnudārza vietām, ko papildus nodosim ekspluatācijā, ir daudz par maz. Jārēķinās arī ar faktu, ka Ogre ir viena no pilsētām ar vislielāko dzimstību. Tāpat arī pozitīvā migrācijas bilance pierāda, ka bērnu skaits turpina palielināties. Tāpēc šobrīd jau ir uzsākta jauna bērnudārza projektēšana, kas atradīsies Meža prospektā. Ieplānotajā bērnudārzā būs aptuveni 200 vietas. Projekta realizācija atkarīga no finansējuma – daļa naudas būs no ES struktūrfondiem, apmēram 1,3 miljoni, tikpat daudz vajadzēs pielikt klāt pašvaldībai. Plānojam, ka bērnudārzu nodosim 2009. gadā. Plānošana, projektēšana, naudas piesaiste, iepirkuma procedūras un citi sagatavošanas darbi ir ļoti laikietilpīgs process, kas ilgst vairākus gadus. Tāpēc ir pilnīgi nepamatotas runas, ka, piemēram, ielas rok un pilsētu sakārto tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas un pašvaldība vēlas sevi parādīt no labās puses. Piemēram, ūdenssaimniecības sakārtošanas projektu sākām virzīt jau 2000. gadā, un tikai tagad redzami rezultāti.

– Zinu, ka esat viena no tām pašvaldībām, kas realizē arī valsts un privātās partnerības projektus, un viens no tādiem ir mākslas skolas rekonstrukcija.

– Jā, savdabīgs projekts ir mūsu mākslas skola, kuru veidojām uz valsts privātās partnerības principiem. Mākslas skolas rekonstrukcija notika par privātuzņēmēja līdzekļiem, piesaistot kredītu. Skola ir rekonstruēta un nodota apsaimniekošanā uz 15 gadiem. Proti, ir rekonstruēta visa vecā ēka un papildus izbūvēti bēniņi mākslas skolas vajadzībām. Projekts ir sarežģīts, tāpēc radās vairākas izmaiņas sākotnējā projektā. Skola ekspluatācijā tiks nodota pavisam drīz. Daļa ēkas ir iznomāta "Hansabankai".

– Ventspilnieki saka, ka viņiem esot pirmie biznesa inkubatori, bet zinu, ka jūs šo praksi uzsākāt jau daudz agrāk. Kā tad ir veicies?

– Ventspilniekiem šie inkubatori ir lielāki, bet mēs šādu praksi Latvijā uzsākām pirmie. Biznesa inkubatora telpās patlaban strādā 2 uzņēmumi – tie ir jauni uzņēmumi, kuru darbība saistās ar elektrotehnikas nozari. Jaunie ražotāji ir tikuši visai tālu un pašreiz jau sāk patentēt ražotos produktus. Tās ir visai mūsdienīgas un inovatīvas idejas.

Atzīmēšu, ka elektrotehnikas nozarei mūsu pilsēta ir labas iespējas, jo aizvien paplašinās uzņēmums "Hanza elektronika", tāpēc nepieciešami arvien jauni speciālisti. Lai risinātu šo jautājumu, Ogres profesionālajā vidusskolā izveidota speciāla apmācības programma, un jau nākamgad pirmie šīs specialitātes jaunieši saņems diplomus. Izstrādāta ne tikai mācību programma, bet arī iekārtotas mūsdienīgas laboratorijas un praktiskās apmācības klases.

– Jūs bijāt arī viena no pirmajām pašvaldībām, kas vienojās ar kaimiņu pagastu un izveidoja Ogres novadu. Vai ir izdevies šo pagastu integrēt kopējā sistēmā?

– Mums veicas ļoti labi – ir izveidoti divi pašvaldības pakalpojumu sniegšanas centri Ogresgalā un Ciemupē. Jāatzīmē, ka infrastruktūras uzlabošanai Ogresgalā jau ir izstrādāts projekts jaunu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecībai, bet Ciemupē tiek sakārtoti ūdensvada un kanalizācijas tīkli. Arī ielas, ceļi un apgaismojums ar katru gadu uzlabojas. Pašreiz norit darbi gan Ogresgala, gan Ciemupes kultūras centros. Mēs regulāri plānojam darbus, lai bijušā pagasta teritorija pilnvērtīgi iekļautos kopējā novada sistēmā.

Priecājamies par Ogresgala pamatskolas panākumiem, kurā darbs balstās uz vides izglītības integrēšanu citos mācību priekšmetos. Šogad šī skola saņēma zaļo karogu un kļuva par vienu no Latvijas EKO skolām. Skola īsteno nelielus, bet ļoti interesantus projektus, kas nesuši labus augļus.

Ogresgala bērnudārzu izmantojam arī pilsēta bērnu vajadzībām – tur esam iekārtojuši sociālo grupiņu, kurā bērni uzturas visu nedēļu. Pašvaldība bērnus organizēti aizved uz Ogresgalu, kā arī nogādā mājās.

Arī dzīvokļu rinda ir visam novadam kopēja.

– Vai pašvaldībai ir dzīvokļi, ko piešķirt iedzīvotājiem?

– Šobrīd pašvaldība aktīvi strādā pie jautājuma, lai varētu nodrošināt iedzīvotājus ar pašvaldības īres dzīvokļiem. Koncepcijas ir vairākas. Esam runājuši ar uzņēmējiem, kuri būtu ar mieru uzbūvēt dzīvokļus un izīrēt tos personām pēc domes ieskatiem. Aktīvu interesi izrāda arī bijušais trikotāžas kombināts, respektīvi, tā telpās esošie trīs līdzīga rakstura uzņēmumi, kas vēlas būvēt dzīvojamās platības saviem darbiniekiem. Ir sagatavota vieta jaunajam projektam Meža prospektā, un tas varētu būt nākamais publiskās partnerības projekts Ogrē. Pašvaldība ieguldītu zemi, bet uzņēmējs organizētu būvniecību, bet pašvaldība tuvākajos 20 gados šos dzīvokļus izpirktu. Tādējādi ap 2009. gadu Ogrē varētu būt pirmie pašvaldības dzīvokļi, ar ko vispirms nodrošināt denacionalizēto māju iedzīvotājus un citu sociālo grupu pārstāvjus, kuru nodrošināšana ar dzīvojamo platību ir pašvaldības uzdevums. Dienesta dzīvokļi palīdzētu piesaistīt Ogrei arī mediķus un citu profesiju pārstāvjus, kas ir nepieciešami pilsētā.

– Ogrē tikko noslēdzās arhitektu plenērs. Kāds ir tā mērķis?

– Mēs esam bagāti ar divām upēm, tāpēc ir svarīgi izmantot to resursus pilnībā. Ap Ogres upes krastiem esam iezīmējuši atpūtas zonu. Pēc mūsu būvvaldes iniciatīvas sarīkojām arhitektu plenēru, lai izstrādātu vīzijas par šo zonu. Mēs ceram uz pozitīvu rezultātu, jo plenērā piedalījās sešas komandas no Ungārijas, Lielbritānijas, Itālijas, Igaunijas un Lietuvas. Tas ir solis uz to, kāda Ogre bija pirmās Latvijas laikos – skaista kūrortpilsēta. Šobrīd mēs nerunājam par kūrortu, bet pilsētu ar sakārtotu infrastruktūru, kas piemērota aktīvai atpūtai brīvā dabā. Mēs esam spējīgi radīt skaistas lietas, bet arī iedzīvotājiem vajadzētu padomāt, kā tās saglabāt.