Ekonomikas ministrs no amata atstādina LIAA direktoru

Palielināt attēlu

 Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš (JL) no amata atstādinājis Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu.Ozols no amata atstādināts uz izmeklēšanas laiku, kas ierosināta, ņemot vērā astoņu uzņēmēju iesniegumu. ES līdzekļu sadales procedūru kritizēja gan Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, gan Ministru prezidents Aigars Kalvītis (TP).

Iepriekš ekonomikas ministra neapmierinātību rosināja situācija, kas izveidojās, kad LIAA atsāka pieņemt projektus Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu programmā "Atbalsts komercdarbības infrastruktūras modernizācijai".

Pie LIAA durvīm kopš pagājušās ceturtdienas uzņēmēji veidoja rindu, baidoties, ka varētu palikt bez ES fondu atbalsta. Projektu pieņemšanas dienā pie LIAA durvīm bija aptuveni 100 gaidītāju. Lai nepieļautu iespējamās nekārtības, policijas darbinieki bija izvietojuši speciālu nožogojumu pie LIAA ieejas durvīm.

Arī Kariņš iepriekš pauda viedokli, ka nākotnē tādas situācijas, kas bija vērojama pirmdien pie LIAA ēkas un telpās, atkārtošanās nav pieļaujama un sistēma ir jāsakārto.

Tāpat ministra neapmierinātību izraisīja LIAA lēmums uz laiku pārtraukt projektu iesniegumu pieņemšanu. Kariņš uzskata, ka LIAA nebija tiesīga nepamatoti sašaurināt Ministru kabineta noteikumos noteikto un pat bez ekonomikas ministra iejaukšanās tai bija jāpieņem visi uzņēmēju projekti.

Paziņojumi par projektu iesniegumu pieņemšanu un pieņemšanas pārtraukšanu ir publicējami laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Tāpat saskaņā ar ES struktūrfondu vadības likumu LIAA pienākums ir slēgt grantu shēmas projektu iesniegumu konkursus pēc saskaņošanas ar Ekonomikas ministriju.

Kariņš norāda, ka LIAA darbinieku faktiskās rīcības dēļ projektu iesniegumu pieņemšana, neskatoties uz lielo uzņēmēju rindu projektu iesniegumu nodošanai, uz laiku tika pārtraukta.

Savukārt Ozols skaidroja, ka viņa vadītā aģentūra ievēro iepriekš pieņemtos rīkojumus un, lai turpinātu projektu pieņemšanu pēc pieejamā finansējuma sasniegšanas, bijis nepieciešams Kariņa rīkojums.

Pēc viņa domām, Ekonomikas ministrija pašlaik tikai meklē vainīgos, nepamatoti atbildību noveļot uz LIAA pleciem.

"Tā ažiotāža un visiem nepietiekamie līdzekļi ir tiešs nepareizas Ekonomikas ministrijas politiskās plānošanas rezultāts. Ministrija jau rēķinājās, ka tautsaimniecībā ir pieprasījums, un piešķīra šos papildu 50 miljonus latu, tomēr vajadzēja arī izvērtēt, vai ar šo summu ir pietiekami, lai apmierinātu visu pieprasījumu," sacīja Ozols.

Viņš arī norādīja, ka pašlaik nav nekādas skaidrības, ko darīt ar daudzajiem iesniegtajiem projektiem un ko teikt uzņēmējiem, tāpēc LIAA sagaida Ekonomikas ministrijas konkrētu rīcību problēmas risināšanā.

Kā ziņots, LIAA pirmdien iesniegti 169 projektu pieteikumi. Otrdien iesniegti vēl seši projekti.

Pirmajās trīs stundās, kopš sākta projektu pieņemšana programmā par atbalstu uzņēmumu infrastruktūras modernizācijai, LIAA iesniegti 56 projekti par visu pieejamo summu - 23,5 miljoniem latu.

Vēl ir pieejams 1,5 miljonu latu ES struktūrfondu finansējums programmā "Infrastruktūras attīstībai nepieciešamo pieslēgumu izveide un rekonstrukcija". Tajā iesniegts viens pieteikums. Programmā "Dalītās infrastruktūras laboratoriju izveidei", kurā arī pieejami 1,5 miljoni latu, netika iesniegts neviens projekts.

Kad iesniegtajos projektos sasniegts pieejamais finansējums - 23,5 miljoni latu, LIAA turpināja pieņemt atnestos projektus. Pārējos 113 projektos pieprasītā kopējā summa bija apmēram 37 miljoni latu.