Autoostas pasažieri sūdzas par viena apmeklētāja neciešamo smaku

Palielināt attēlu

“Ko iesāksim ar autoostas “talismanu”?” Ogres novada domes apspriedē par ielām un ceļiem otrdien jautāja SIA “Ogres autobuss” valdes priekšsēdētājs Artūrs Bērziņš. “Autoostā ir silti, ērti, un viņš regulāri ir tās telpās.  Pasažieri un veikalu vadītāji mums sūdzas par neciešamo smaku!” viņš sacīja.

Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Māris Preimanis sacīja, ka Jānim autoostā ir iepaticies. “Aizvedam uz vietu, kur viņš dzīvo – vagoniņu netālu no bijušā Ogres trikotāžas  kombināta, bet pēc kāda laika viņš atkal atnāk atpakaļ,” sacīja M.Preimanis.

Ogres rajona policijas pārvaldes preses sekretāre Dzintra Dzene informēja, ka 1956.gadā dzimušais Jānis gada laikā pie administratīvās atbildības saukts 13 reizes. Vīrieti aizturēts, gan pamatojoties uz iedzīvotāju zvaniem, gan pēc valsts un pašvaldības policijas darbinieku iniciatīvas. Četras reizes Jānis administratīvo sodu saņēmis par sīko huligānismu – uzmākšanos iedzīvotājiem sabiedriskā vietā, bet pārējos gadījumos administratīvie sodi viņam piemēroti par alkoholisko dzērienu lietošanu sabiedriskā vietā un atrašanos sabiedriskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas aizskar cilvēku cieņu. Divos gadījumos Jānim piemērots naudas sods – 25 un 10 latu apmērā, bet 11 gadījumos – administratīvais arests. Vienu reizi ar tiesas lēmumu vīrietis izcietis 3 diennaktis ilgu administratīvo arestu, divas reizes – 5 diennaktis, vienu reizi – 7 diennaktis, trīs reizes 10 diennaktis un trīs reizes 15 diennaktis.

“Diemžēl pēc administratīvo sodu izciešanas vīrietis turpina pārkāpt sabiedrisko kārtību un traucē apkārtējos. Gan valsts, gan pašvaldības policijas darbinieki regulāri saņem iedzīvotāju zvanus saistībā ar minētā vīrieša izdarībām, taču, kā atzīst likuma sargi, Jānis kļuvis piesardzīgs un, tiklīdz noprot, ka gaidāma policijas ierašanās, steidzīgi nozūd,” informē Dzintra Dzene.  Ja iedzīvotājs, kurš bijis liecinieks nekārtībām un par tām informējis policiju, atsakās rakstīt iesniegumu un, nesagaidījis policijas ierašanos, aiziet, kā arī pats nekārtību cēlājs pazūd, nav iespējams saukt pie atbildības.

“Mūsu valstī nav tādu likumu, kas liegtu cilvēkam uzturēties konkrētās vietās, ja vien viņš netraucē sabiedrisko kārtību. Cilvēku pret viņa gribu nav iespējams ievietot arī specializētā ārstniecības vai kādā citā iestādē, ja vien viņam nav konstatēta nopietna saslimšana, kas apdraud apkārtējos.  Ogres rajona policijas pārvaldes darbinieki aicina iedzīvotājus arī turpmāk informēt policiju par sabiedriskās kārtības traucētājiem un neatteikties no iesnieguma rakstīšanas,” saka Dzintra Dzene.  

Vai tiesa, ka ap piecdesmit gadus vecais Jānis cietis autoavārijā un pēc tam palicis tāds jocīgs? Ogres novada domes priekšsēdētāja padomnieks Raimonds Javoišs stāsta, ka tā nav taisnība. “Pie visa vainīga dzeršana. Šis cilvēks regulāri ir dzēris un dzer dažādus surogātus, kas, iespējams, atstājuši iespaidu uz smadzeņu darbību,” saka R.Javoišs. Viņš atceras, kā Jānis nesis tīkliņā mazgāšanas šķidrumus un tos dzēris.

Pēc R.Javoiša stāstītā, Jānim kādreiz bijusi ģimene, taču sieva ar trijiem bērniem, nevarot izturēt dzeršanu, aizbraukusi atpakaļ uz Baltkrieviju. Kādu laiku viņš dzīvojis pie mātes dārza mājā. Māte saņēmusi pensiju, centusies ko izaudzēt sakņu dārzā, taču Jānis mātes īpašumu izmanījies pārdot, bet naudu nodzēris. Māte nav zinājusi, ka īpašums pārdots, līdz ieradies jaunais īpašnieks un viņu dzinis projām. Kopš tā laika māte Jāni vairs negrib redzēt.

Ziemā Jānis kādu laiku mitinājies Ogres novada patversmē, taču tās iemītnieki viņu dzinuši projām, jo nav varējuši izturēt smaku.

“Jānis nekad nav gribējis kārtīgi strādāt,” sacīja R.Javoišs.

Tagad viņš regulāri izrevidē atkritumu urnas, izvazā atkritumus, plūc un mētā puķes. Reiz kādas kafejnīcas darbinieki bija iedevuši siltu ēdienu, bet to viņš izšķaidīja pa trotuāru. R.Javoišs  uzskata, ka  Jānis varētu būt  dakteres Ušpeles pacientu lokā, taču, kā jau informēja Dzintra Dzene, cilvēku pret viņa gribu nav iespējams ievietot specializētā ārstniecības vai kādā citā iestādē, ja vien viņš neapdraud citus. R.Javoišs stāsta, ka dažas reizes Jānis vests uz Jelgavas psihoneiroloģisko slimnīcu, un pēc tam agresijas lēkmes mazinājušās – vai nu tā ir ārstēšanas ietekme, vai arī Jānis saprot, ka tiks atņemta brīvības, un viņam tas nepatīk.

Bet ko tad darīt? R.Javoišs informē, ka tas tiks lemts sadarbībā ar Sociālo dienestu.