Bakteriālās iedegas perēkļi atklāti dārzos sešos Latvijas rajonos

Palielināt attēlu

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) konstatējis bakteriālās iedegas klātbūtni saimniecībās Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonos, aģentūru LETA informēja VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Krastiņa.

Rīgas rajonā infekcija konstatēta vienā komercdārzā un piemājas dārzā, savukārt Ogrē infekcija skārusi 100 metrus garu vilkābeļu dzīvžogu. Rēzeknes rajonā bakteriālās iedegas konstatētas vienā komercdārzā un piemājas dārzā, bet Dobeles rajonā infekcija ir paspējusi izplatīties plašāk - papildus jau iepriekš atklātajiem perēkļiem skarti vēl papildus četri piemājas dārzi.

Jelgavas rajonā slimība konstatēta divos komercdārzos un piemājas dārzā, bet Bauskas rajonā - komercdārzā.

Pašlaik ir pabeigta 785 paraugu testēšana, bet laboratorijā vēl turpinās pārbaudes 41 paraugam. Tomēr jauno bīstamās infekcijas slimības perēkļu atklāšanas dēļ VAAD turpinās veikt monitoringu un paraugu ņemšanu visā Latvijas teritorijā.

No jauna atklātie bakteriālās iedegas perēkļi galvenokārt atrodas Zemgalē. Pašlaik notiek saimniecību informēšana un lēmumu pieņemšana par fitosanitāro pasākumu veikšanu.

Krastiņa norāda, ka arī jaunatklātajos perēkļos fitosanitārie pasākumi tiks noteikti, izvērtējot stādīto koku blīvumu un citus apstākļus, saskaņā ar augļkopju un dienesta izstrādāto fitosanitāro pasākumu shēmu.

Tomēr visi inficētie koki tiks iznīcināti, lai no infekcijas pasargātu apkārtesošos dārzus. Slimības izplatība jaunatklātajos perēkļos nav plaša, jo pazīmes novērotas atsevišķiem augļu kokiem, uzsver VAAD pārstāve.

VAAD direktora vietnieks Raivis Grosbārdis situāciju vērtē kā kontrolējamu, jo pārbaudes ir veiktas ļoti plašā teritorijā, tādēļ apzināts maksimāli daudz esošo perēkļu. "Līdz ar to tas dod cerības, ka, piemērojot fitosanitāros pasākumus, slimības izplatību no esošajiem perēkļiem mums izdosies ierobežot," apgalvo Grosbārdis.

VAAD atgādina, - ja dārzā novērotas infekcijas pazīmes, par to ir nekavējoties jāziņo attiecīgajai VAAD reģionālajai nodaļai. Zaru apgriešana inficētajiem kokiem traucē infekcijas noteikšanu un sekmē infekcijas izplatīšanos uz blakus kokiem un kaimiņu dārziem. Savukārt komercdārzu īpašniekiem pēc iespējas ilgāk jāsaglabā ar stādu iegādi saistītā dokumentācija, lai infekcijas gadījumā būtu iespējams noteikt inficētā stāda izcelšanos.

LETA jau ziņoja, ka augustā VAAD atklāja četrus bīstamās augļkoku slimības infekcijas - bakteriālās iedegas - perēkļus. Infekcijas perēkļi atklāti Ukru pagastā, Gailīšu pagasta Uzvarā, Vecaucē un Jēkabpils rajona Vīpes pagastā, kur norit inficēto koku izzāģēšana.

VAAD bīstamās augļkoku slimības infekciju konstatējis arī Latvijas Valsts augļkopības institūtā, kas plašāk pazīstams kā slavenā latviešu selekcionāra Pētera Upīša dārzs Dobelē, Graudu ielā.

VAAD Stratēģijas un metodoloģijas departamenta direktore Kristīne Kjago aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka institūtam līdz 15.septembrim ir noteikta karantīna, kas nozīmē, ka no tā nevarēs izvest un ievest tajā saimniekaugus. Šajā laikā tiks veiktas dažādas pārbaudes, un pēc tam tiks lemts par turpmāko rīcību.

Savukārt 20.jūlijā kilometra rādiusā ap Staļģenes ciemu Dobeles rajonā tika noteikta karantīnas zona, bet vēl trīs kilometru rādiusā ap to - buferzona. Staļģenē tika izcirsti slimie augi un tādi, kurus slimība varētu apdraudēt. Staļģenē infekcija tika konstatēta gandrīz visos aptuveni 50 piemājas dārzos.

Bakteriālā iedega ir bīstama infekcijas slimība, jo to grūti apkarot, bet labvēlīgos laika apstākļos - karstā un mitrā laikā - slimība attīstās neprognozējami ātri. Infekcija izplatās ar kukaiņu, galvenokārt bišu, vēja un putnu, kā arī inficētu stādu palīdzību.

Slimība nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem, bet ir postoša saimniekaugiem.

Slimības redzamākie simptomi ir nobrūnējuši un nokaltuši zari, daži vai visi ziedi novīst, nomelnē un iet bojā, tomēr nenokrīt un paliek pie auga. Arī augļi nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt. Pavasarī cietušie koki izskatās kā deguši vai sala bojāti, vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā.