Spriež par tūrisma attīstības iespējām Ogres rajonā

Vairāk attēlu galerijā

Šodien „Lielvārdes ostā”, lai apspriestu Ogres rajona problēmas un perspektīvas tūrisma attīstības jomā, Ogres Tūrisma informācijas centra rīkotajā seminārā pulcējās pašvaldību vadītāji, viesu un brīvdienu namu īpašnieki un uzņēmēji, kuriem rūp tūrisma infrastruktūras pilnveidošana Ogres rajonā.

Lai pēc iespējas plašāk aptvert un izpētīt problēmas, ar kurām visbiežāk sastopas pašvaldības, naktsmītņu turētāji un citu tūrisma objektu īpašnieki, semināra dalībnieki veidoja dažādas darba grupas. Kempinga «Sniedzes» īpašniece Nelda Sniedze, prezentējot naktsmītņu pārstāvju darba grupas apspriedes rezultātus, atzina, ka viena no aktuālākajām problēmām attālākajos viesu namos ir interneta trūkums un, līdz ar to, arī apgrūtināta informācijas apmaiņa. Trūkst ceļa zīmes vai norādes, jo dažus tūrisma objektus dažreiz nav viegli atrast. Ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu apgrūtina pārspīlētās Pārtikas un Veterinārā dienesta normas. Raizes sagādā arī kvalificētu darbinieku trūkums un cilvēku neinformētība. «Daudzi nezina, ka tauvas joslā (10 m platā krasta joslā ) var brīvi pārvietoties, taču kurināt ugunskurus, celt teltis un ogot vai sēņot – tikai ar īpašnieka atļauju,» norādīja N.Sniedze. Kempingiem un viesu namiem, kuri atrodas Daugavas krastā visaktuālākā ir upes krasta erozija, ko atzinuši arī pašvaldību pārstāvji. Tomēr šī problēma būtu jārisina valstiskā līmenī.

Visvairāk problēmu gaismā cēluši aktīvā tūrisma industrijas pārstāvji, minot nesakārtotu ceļu infrastruktūru, valsts iestādēs plaukstošo birokrātiju, kas apgrūtina atļauju un citu dokumentu kārtošanu, kā arī sadarbības trūkumu ar citām tūrisma firmām. «Šāda sadarbība palīdzētu labāk apzināt tirgu un piedāvāt klientiem daudzveidīgākus pakalpojumus,» uzskata uzņēmējs Eižens Kanskis. Tūrisma objektu īpašniekiem raizes sagādā tā sauktais nesankcionētais tūrisms, piemēram, kad atpūtnieki privātīpašumā bez atļaujas ceļ teltis. Ne mazums šķēršļu tūrisma industrijas attīstībai Ogres rajonā rodas Ķeguma HES dēļ. Pirmkārt – tas traucē ūdenstūrismam, otrkārt – zivju ceļam. Uzņēmēji ierosināja vienoties par kopīgas stratēģijas izstrādi ilgākam laika periodam, jo tas palīdzētu attīstīt tūrismu Ogres rajonā vairākos virzienos vienlaikus.

Nākamais semināra dalībnieku uzdevums bija sadalīties darba grupās atkarībā no tūrisma objektu dislokācijas vietām un apzināt savu teritoriju unikalitāti. Viskuplāk tika pārstāvēta „A6”grupa, jo, kā zināms, visvairāk tūrisma objektu ir koncentrēti Daugavas krastā A6 šosejas tuvumā. Otro grupu veidoja Ķeguma novada un Birzgales pagasta pārstāvji, bet trešo – Daugavas labajā krastā dislocētie tūrisma objektu un pašvaldību pārstāvji.

Viena no būtiskākajām Ogres rajona priekšrocībām tūrisma attīstībā ir tuvums galvaspilsētai un atrašanās pie ūdeņiem. Semināra dalībnieki kā plusus minēja arī unikālu kultūrvēsturisko mantojumu, skaistu, neskartu dabu un daudzveidīgas atpūtas iespējas – telšu vietas, viesu un brīvdienu namus. Krapes pagastā jau domā par tūrisma iespējām cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet lēdmanieši lepojas ar kazu fermu un dzirnavu slūžām. Apspriedes beigās semināra dalībnieki nobalsoja par tām tūrisma sfērām, kuras, viņuprāt, būtu jāattīsta vairāk. Birzgalē un Ķegumā visvairāk balsu savāca ūdens un dabas resursu izmantošanas attīstība, A6 šosejas apkaimē būtu jānodrošina vairāk publisko pieeju pie upēm un ezeriem, kā arī attīstīt tranzīttūrismu. Savukārt Daugavas labais krasts vislabāk būtu piemērots ūdenstūrisma pilnveidošanai. «Tas ir kauns, ka uz Ogres upes inventāru plostošanai piedāvā tikai divi viesu nami,» atzina Ogres tūrisma informācijas centra vadītāja Aivita Orupa.

Semināra noslēgumā darba grupas kopīgi apsprieda problēmu risināšanas un savstarpējās sadarbības iespējas.