Pastnieki saņems lielākas algas un pašlaik nestreikos

Palielināt attēlu

Latvijas Pasta un sakaru darbinieku arodbiedrība (LSAB) un VAS "Latvijas Pasts" (LP) šodien panākuši vienošanos par algu palielināšanu pastniekiem, un arodbiedrība sola, ka šogad pastnieki nestreikos. LSAB un Latvijas Pasta vadība vienojās par 20%-35% algu palielinājumu pieaugumu atkarībā no amata un algas kategorijas.

Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs norādīja, ka algas palielinājums paredzēts tiem pastniekiem, kuru algas ir zem 300 latiem, jeb aptuveni 6000 cilvēku.

Plānots, ka algas pastniekiem tika palielinātas no 1.oktobra, taču par to vēl skaidrības nav, jo vēl nav panākta vienošanās par virkni citu jautājumu.

LSAB prezidente Zoja Semjonova norādīja, ka pagaidām vēl nav skaidrības par darba aizsardzību, virsstundu samaksu, kā arī pastnieku vēlmi nedēļā atpūsties divas dienas.

Semjonova atgādināja, ka arodbiedrība vēlējās pastnieku algu pieaugumu vismaz uz pusi, taču apzinoties Latvijas Pasta finanses, LSAB piekrita arī kompromisa variantam.

Škodovs atteicās nosaukt summu, kas būs nepieciešama algu palielinājumam, tikai minēja, ka tā rēķināma miljonos. Pasts turpinās aktīvi optimizēt savu darbību. Tostarp samazināt arī štata vietas, taču Škodovs norādīja, ka darbu var zaudēt nevis pastnieki, kuru trūkums ir izjūtams, bet gan administratīvā aparāta darbinieki.

Paaugstinot pastnieku algas, visticamāk, būs jāpaaugstina arī atsevišķu pasta pakalpojumu cenas.

Jau ziņots, ka Latvijas Preses izdevēju asociācijai (LPIA) un Satiksmes ministrijai (SM) izdevās vienoties, ka izdevēji nākamajā gadā tarifus preses piegādei varētu paaugstināt par 5%, pieskaitot gada inflāciju. Škodovs norādīja, ka algas paaugstināšana skars arī šo pakalpojumu, taču sadārdzinājums nebūs milzīgs. Kopumā preses piegādes pakalpojums varētu pieaugt par 20%.

Kā ziņots, lai atrisinātu LP finanšu problēmas, piesaistot stratēģisko partneri, iecerēts izveidot jaunu uzņēmumu - Pasta banku, šādu ieceri 14.augustā atbalstīja valdība.

Lai izveidotu Pasta banku, no LP tiks nodalīts pasta nodaļu tīkls un Maksājumu pakalpojumu dienests, kas tiks ieguldīti jaunveidojamajā uzņēmumā, ieceri skaidro Satiksmes ministrija (SM).

Iecerēts, ka stratēģiskais partneris uzņēmumā ieguldīs bankas dibināšanai nepieciešamo pamatkapitālu, kā arī veiks nepieciešamās investīcijas pasta nodaļu tīkla pielāgošanai Pasta bankas vajadzībām.

Valdība nolēma, ka SM valdībā iesniegs grozījumus Pasta likumā, tajā nosakot, ka preses izdevumu piegāde iekļaujama universālajā pasta pakalpojumā, un virzīs tos tālākai saskaņošanai un pieņemšanai, lai likuma grozījumi stātos spēkā 2008.gada 1.janvārī un universālā pasta pakalpojuma zaudējumu kompensēšanas mehānisms sāktu darboties ar 2008.gadu.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotajai darba grupai līdz šā gada 1.novembrim būs jāiesniedz priekšlikumi par universālā pakalpojuma vienotā finansēšanas modeļa piemērošanu pasta nozarē.

Latvijas Pasts pērn strādāja ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem - 3,2 miljonu latu zaudējumus nesa preses abonēšanas un piegāde, zaudējumi uzņēmumam nesa arī nerentablās pasta nodaļas.