Lai risinātu "Latvijas Pasta" problēmas, veidos Pasta banku

Lai atrisinātu VAS "Latvijas Pasts" (LP) finanšu problēmas, piesaistot stratēģisko partneri, iecerēts izveidot jaunu uzņēmumu - Pasta banku, šādu ieceri šodien atbalstīja valdība, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC).

Lai izveidotu Pasta banku, no LP tiks nodalīts pasta nodaļu tīkls un Maksājumu pakalpojumu dienests, kas tiks ieguldīti jaunveidojamajā uzņēmumā, ieceri skaidro Satiksmes ministrija (SM).

SM uzsver, ka pasta nodaļu tīkla kā atsevišķa uzņēmuma darbība balstās uz šajā tīklā sniegtajiem pakalpojumiem, tādējādi, izvērtējot iespējamo pasta nodaļu tīkla attīstību, tai skaitā izvērtējot citu valstu pasta administrāciju pieredzi, par piemērotāko pasta nodaļu tīkla kā atsevišķa uzņēmuma attīstības variantu ir uzskatāma Pasta bankas izveidošana, piesaistot stratēģisko partneri no finanšu pakalpojumu sniedzēju vidus.

Iecerēts, ka stratēģiskais partneris uzņēmumā ieguldīs bankas dibināšanai nepieciešamo pamatkapitālu, kā arī veiks nepieciešamās investīcijas pasta nodaļu tīkla pielāgošanai Pasta bankas vajadzībām.

Veidojot Pasta banku, tiks paplašināts visiem valsts iedzīvotājiem pieejamais finanšu pakalpojumu klāsts, kā arī radīti papildu ieņēmumi Pasta bankas īpašniekiem - LP un stratēģiskajam sadarbības partnerim, plāno SM.

Valdība nolēma, ka SM valdībā iesniegs grozījumus Pasta likumā, tajā nosakot, ka preses izdevumu piegāde iekļaujama universālajā pasta pakalpojumā, un virzīs tos tālākai saskaņošanai un pieņemšanai, lai likuma grozījumi stātos spēkā 2008.gada 1.janvārī un universālā pasta pakalpojuma zaudējumu kompensēšanas mehānisms sāktu darboties ar 2008.gadu.

Ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotajai darba grupai līdz šā gada 1.novembrim būs jāiesniedz priekšlikumi par universālā pakalpojuma vienotā finansēšanas modeļa piemērošanu pasta nozarē.

Kā pastāstīja Šlesers, valdība secināja, ka valsts nevar dotēt pastu, kas var novest līdz tiesvedībai, jo citi tirgus dalībnieki to varētu uztvert kā tirgus un konkurences kropļošanu.

Kā uzsver SM, iekļaujot preses izdevumu piegādes pakalpojumu universālajā pasta pakalpojumā, pakalpojumam tiks noteikts vienots tarifs un izveidots universālā pasta pakalpojuma zaudējumu finansēšanas fonds, no kura universālā pasta pakalpojuma sniedzējam tiks kompensēti zaudējumi, kas radušies, sniedzot universālo pasta pakalpojumu, tai skaitā preses izdevumu piegādes pakalpojumu. Tādējādi tiks saglabāta pakalpojuma pieejamība visiem valsts iedzīvotājiem, vienlaikus kompensējot zaudējumus pakalpojuma sniedzējam.

Ministrija norāda, ka preses piegādes pakalpojuma iekļaušanai universālajā pasta pakalpojumā un universālā pasta pakalpojuma zaudējumu kompensēšanas fonda izveidei ir nepieciešams veikt vairākas izmaiņas normatīvajos aktos, proti, pieņemt jaunu Pasta likumu, iekļaujot preses izdevumu piegādes pakalpojumu universālajā pasta pakalpojumā, pieņemt noteikumus par universālā pasta pakalpojuma finansēšanas mehānismu, universālā pasta pakalpojuma saistību izpildīšanas tīro izmaksu finansējuma apmēru, finansējuma avotiem universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanai.

2008.gadā valsts budžetā ieskaitīšanai universālā pakalpojuma fondā preses izdevumu piegādes pakalpojuma plānoto zaudējumu segšanai varētu būt nepieciešami 8 135 125 lati.

Kā norāda SM, ja preses izdevumu piegādes pakalpojums netiks iekļauts universālajā pasta pakalpojumā, LP pakalpojuma sniegšanas radīto zaudējumu samazināšanai un darbinieku atalgojuma kāpuma segšanai būtu spiests paaugstināt pakalpojuma cenas vismaz līdz pašizmaksas līmenim, tādējādi ar 2008.gadu preses izdevumu piegādes pakalpojuma cenas tiktu paaugstinātas par 100%.

Pieaugot preses izdevumu piegādes cenām, preses izdevēji šo cenu paaugstinājumu varētu īstenot arī, paaugstinot cenas preses abonēšanas pakalpojumam. Šāda scenārija gadījumā 2008.gadā preses izdevumu abonēšanas cenas varot paaugstināties proporcionāli pat par 100%, uzsver SM. Šādā gadījumā ievērojami samazinātos preses izdevumu abonēšana, jo lauku teritorijas raksturo zemāka maksātspēja, un pakalpojumu cenu paaugstināšanās rezultātā preses izdevumu piegāde var kļūt nepieejama ievērojamai Latvijas sabiedrības daļai.

Lai samazinātu pakalpojuma sniegšanas radītos zaudējumus un līdz ar to arī paredzamo zaudējumu kompensāciju apjomus, LP no nākamā gada palielinās preses izdevumu piegādes cenas, cenu pieauguma līmenim atbilstot ikgadējam inflācijas indeksam, kam pieskaitīti 5%.

Kā pastāstīja Šlesers, valdība secināja, ka valsts nevar dotēt pastu, kas var novest līdz tiesvedībai, jo citi tirgus dalībnieki to varētu uztvert kā tirgus un konkurences kropļošanu.

Ministrs uzsvēra, ka universālā pakalpojuma fonda formu noteiks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Pēc Šlesera vārdiem, līdz gada beigām šis jautājums būtu jāatrisina, lai minētais fonds varētu reāli darboties, bet pēc tam LP varēs sākt pilnvērtīgāk risināt jautājumu par pasta tarifu izmaiņām un darbinieku algu palielināšanu.

LP vadītājs Gints Škodovs pēc valdības sēdes atgādināja, ka saruna par pasta darbinieku algu palielinājumu notiks rīt, taču tas, ka algas tiks palielinātas, jau esot skaidrs. Arī Šlesers uzsvēra, ka pasta darbinieku algām ir jāturpina pieaugt, taču esot arī skaidrs, ka pēc izmaiņām uzņēmumā visi strādājošie savas vietas saglabāt nespēšot.

Kā ziņots, LP 2006.gada auditētie rezultāti liecina, ka uzņēmums gadu ir noslēdzis ar 4 867 211 latu zaudējumiem, kas par 54% jeb 2 956 729 latiem pārsniedz plānoto gada rezultātu. Arī 2007.gadā uzņēmuma darbība tiek plānota ar zaudējumiem.

Zaudējumi galvenokārt ir skaidrojami ar atalgojuma līmeņa izmaiņām - 2006.gadā, pieaugot minimālajai darba algai, kā arī vidēji par 25% paaugstinot atalgojumu LP darbiniekiem, tika radīti papildu izdevumi 3,5 miljonu latu apmērā. Savukārt minimālās algas paaugstināšana ar 2007.gada 1.janvāri LP radīšot vēl papildu izmaksas 1,56 miljonu latu apmērā.

Minimālās algas paaugstinājums ar 2008.gada 1.janvāri LP radīs vēl papildus izmaksas 223 675 latu apmērā mēnesī jeb 2,68 miljonus latu gadā. Līdz ar to darbinieku atalgojuma līmeņa pieaugums 2008.gadā, salīdzinot ar 2006.gadu, palielina LP izmaksu apmērus par 7,74 miljoniem latu, atzīmē SM.

Kā norāda SM, LP darbības rezultātus un zaudējumu apmērus tieši un ievērojami ietekmē vēsturiski izveidojusies situācija, ka uzņēmums papildus tradicionālo pasta pakalpojumu sniegšanai nodarbojas arī ar sociālo funkciju veikšanu, ko valstij būtu jānodrošina sabiedrībai, nodrošinot iedzīvotājiem visā valsts teritorijā par pieņemamām cenām. Kā piemēri tiek minēta preses izdevumu piegāde, nodrošinot informācijas izplatību un pieejamību visiem valsts iedzīvotājiem, kā arī maksājumu iekasēšana, nodrošinot visiem valsts iedzīvotājiem iespēju norēķināties par komunālajiem un citiem pakalpojumiem.

LP abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojums 2006.gadā radījis zaudējumus 3,2 miljonu latu apmērā. Saglabājoties pašreizējiem darbības nosacījumiem, pieaugot pakalpojuma sniegšanas izmaksām, tai skaitā darbinieku atalgojuma līmenim pieaugot par 50%, pakalpojuma sniegšana arī 2008.gadā LP radīšot būtiskus un arvien pieaugošus zaudējumus, norāda SM.

Šā gada jūnija sākumā LP uzturēja funkcionējošu pasta pakalpojumu tīklu ar 900 pasta nodaļām. 2006.gadā 92% no kopējā pasta nodaļu tīkla jeb 828 pasta nodaļas bija nerentablas, radot LP zaudējumus 3 830 760 latu apmērā.