Eksperti: cilvēku kāre pēc kredītiem ir liela

Palielināt attēlu

Pirms kredīta ņemšanas jāizvērtē, kā maksājumus par kredītu ietekmēs iespējamais procentu likmju kāpums nākotnē, un jāpievērš uzmanība procentu likmēm ar ilgāku termiņu vai kredīta apdrošināšanas iespējai, sacīja aptaujātie finanšu eksperti.

Jau ziņots: tā kā viens no būtiskākajiem iekšzemes pieprasījumu uzturošajiem faktoriem ir banku aktīvā kreditēšanas politika, Latvijas Banka uzskata, ka kredītu pieaugums pašreizējos makroekonomiskās attīstības apstākļos ir pārāk straujš.

"Nordea bankas" finanšu produktu eksperts Andris Lāriņš sacīja, ka, skatoties uz pieejamajiem instrumentiem, grūti teikt, kurš būtu pareizākais variants, lai samazinātu kreditēšanu, jo kāds vienmēr cietīs.

Vēl pagājušajā gadā izskanējušais variants bremzēt kreditēšanu ar nodokli jaunajiem kredītiem būtu negodīgs, jo, "kāpēc jādiskriminē tie, kuri tikai tagad nolēmuši ņemt kredītu, taču neciestu tie, kuriem jau ir kredīti".

Izplatītākais paņēmiens bremzēt ekonomikas attīstību un pasargāt ekonomiku no pārkaršanas ir paaugstināt procentu likmes. Tas darbojas visā pasaulē, bet likmju paaugstināšanai ir arī savas negatīvās sekas. Paaugstinot procentu likmes, ar lielāku kredītu jārēķinās ne tikai potenciālajiem kredītu ņēmējiem, tiek palielināti jau paņemtie kredīti, ja procentu likme nav fiksēta visam kredīta termiņam.

Galu galā var pieaugt maksātnespējīgo skaits, kuri netiek galā ar procentu maksājumiem.

Lai nenonāktu šādā situācijā, pirms kredīta ņemšanas jāizvērtē, kā maksājumus par kredītu ietekmēs iespējamais procentu likmju kāpums nākotnē, un jāizvēlas stabilākais un drošākais kredīta variants gan no procentu likmju, gan no valūtu cenu riska viedokļa. Jāpievērš uzmanība procentu likmēm ar ilgāku termiņu vai kredīta apdrošināšanas iespējai, sacīja eksperts.

Lāriņš skaidroja, ka nekas briesmīgs Latvijā nenotiek: ir ievērojams iekšzemes kopprodukta pieaugums, augsta inflācija un ir instruments - procentu likmes, kas arī tiek darbināts. Viņš pieļāva iespēju, ka bažas rodas, jo ilgu laiku bija zemas procentu likmes un iedzīvotājiem nav pieredzes, lai arī bankas brīdina par riskiem, kuri saistīti ar procentu likmju un valūtu kursu pārmaiņām.

Pasaulē, kur kreditēšanās pieredze ir daudz lielāka, šāda situācija ir pazīstama. Piemēram, ASV, kur ar procentu likmēm tiek regulēta ekonomikas attīstība, dolāra triju mēnešu procentu likmes no 6,8% līmeņa 2000.gadā nokrita līdz 1% atzīmei 2003.gadā un tagad atkal ir pakāpušās līdz 5% līmenim, sacīja eksperts.

"Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis norādīja, ka normālos apstākļos komercbanku interesēs nav pārkarsēt ekonomiku, ātri saņemt daudz naudas un pazust, kā arī atstāt aiz muguras "drupas un postažu". Normālas bankas nopietni analizē risku.

Ja riski pieaugs, palielināsies arī riska prēmijas - banku uzcenojumi. Piemēram, ja nekustamā cenas pazemināsies vai vismaz vairs nekāps, diez vai kāds piedāvās 70%-80% no nodrošinājuma un 0,5%-1% uzcenojumu. Tomēr, ja kāda banka iet uz pārmērīgiem riskiem, nopietni vajadzētu aizdomāties šo banku noguldītājiem, jo galu galā tā ir viņu nauda, ar ko banka operē.

Respektīvi, pašreizējā situācijā vislabākais tirgus regulēšanas mehānisms ir pats tirgus. Acīmredzams, ka cilvēku kāre pēc kredītiem ir tik liela, ka par 1%-2% augstākas likmes situāciju īpaši nemainīs. Piemēram, ja cilvēks nepaņems kredītu un nenopirks dzīvokli šodien, rīt par to nāksies maksāt divreiz vairāk. Tas ir viens no galvenajiem kreditēšanas pieauguma dzinuļiem, skaidroja eksperts.

Otrs ir vairākkārt minētā sākotnēji mazā kredītu bāze. Kamēr tādā tempā augs nekustamā īpašuma cenas un kamēr kredītu tirgus nebūs sasniedzis zināmu piesātinājumu, kredītu pieaugums būs ievērojams, prognozē Vaikulis.

"SEB Latvijas Unibanka" finanšu eksperte Agnese Gribuste uzsvēra, ka vainu nevar novelt tikai uz kredītu pārāk plašo pieejamību. Apskatot inflācijas cēloņus, jāsaprot, ka tos veido ne tikai pieprasījums, bet arī piedāvājums.

Viņa sacīja, ka problēmas rada ne tikai vēlme dzīvot labi šodien un maksājumus par šo iespēju sadalīt mazākās daļās un pakāpeniski atmaksāt, bet arī konkurences trūkums vairākās nozarēs un iespējamās vienošanās starp nozaru pārstāvjiem.

Skatoties no mājsaimniecību viedokļa, rodas pārdomas, vai kreditēšana ir jāsamazina un kā uz to reaģēs patērētāji, jo kredīts nevienam netiek uzspiests un neviens kredītu izsniedzējs ar varu tos neliek ņemt. Ja pastāvēs pieprasījums, būs arī piedāvājums, atgādināja Gribuste. Tas ir katra cilvēka lēmums - uzņemties kredītsaistības vai ne.

Tomēr jārunā par cilvēku spēju izvērtēt finansiālās saistības. Sabiedrība jāinformē, kādas var būt sekas nepārdomātai rīcībai, iedzīvotāji jāizglīto, ka viņu veidotais patēriņš dzen uz priekšu inflāciju.

Eksperte sacija, ka, samazinot kreditēšanu, tiek kavēta arī attīstība. Tas var novest pie otras galējības.

Materiāls publicēts sadarbībā ar