Pērn gājuši bojā 547 gados jauni cilvēki

Palielināt attēlu

Pagājušajā gadā 547 jeb 1,7% no visiem mirušajiem bija gados jauni cilvēki vecumā līdz 24 gadiem, liecina Centrālā statistikas pārvaldes dati. Kopš 2000.gada šis skaitlis ir samazinājies par 219 cilvēkiem. Jauniem cilvēkiem izplatītākais nāves iemesls ir ārējie cēloņi. Pērn 250 cilvēku jeb 46% no šī vecuma mirušajiem gāja bojā no ārējiem cēloņiem.

Šajā laika posmā Latvijā ir palielinājusies jauno cilvēku mirstība no asinsrites, infekcijas un parazitārajām slimībām. Tie ir vienīgie cēloņi, kuriem ir tendence pieaugt. Pēc mediķu domām, tas varētu būt saistīts ar pieaugošo smēķētāju, alkohola, narkotiku lietotāju skaitu un arī augsto traumatisma līmeni jauniešu vidū. Šīs slimības var būt kā komplikācijas pēc negadījumā iegūtas traumas.

Mirstību no iekšķīgām slimībām un iedzimtām, ģenētiskām anomālijām nav iespējams prognozēt. Saslimstība ar šīm slimībām ir saistīta ar apkārtējās vides stāvokli, pārtikas kvalitāti, dzīves apstākļiem.

Tomēr šajā vecumā nāve ceļu satiksmes negadījumos, tīšs paškaitējums un slīkšana ir galvenie nedabīgās nāves iemesli.

Trešā daļa no visiem nedabiskā nāvē mirušajiem gājuši bojā transporta negadījumos. Savukārt vairāk nekā 80% no transporta negadījumos bojā gājušajiem ir vecāki par 15 gadiem.

Transporta negadījumos pērn gājuši bojā 86 gados jauni cilvēki, no tiem 62 bijuši vīrieši. Statistikas pārvalde norāda, ka, tā kā autovadītāja tiesības ir iespējams iegūt jau no 18 gadu vecuma, tad prakse liecina, ka vispārgalvīgākie braucēji ir šoferi ar nelielu pieredzi, un līdz ar to jaunie puiši šinī vecumā cieš visbiežāk.

Tikai trešā daļa no transporta negadījumos bojā gājušajiem ir jaunas sievietes.

Noslīkuši pērn 32 cilvēki, bet vardarbīgā nāvē miruši 14 cilvēki. Savukārt pašnāvības veikuši 46 gados jauni cilvēki, no kuriem 45 ir vīrieši. Statistikas pārvalde norāda, ka vidēji piecdesmit pašnāvību gadā šādā vecumā liecina par saskarsmes problēmām ar piederīgajiem un apkārtējiem.

Mirstība transporta nelaimes gadījumos pēdējā gada laikā ir ievērojami samazinājusies 20 - 24 gadu vecuma grupā, bet mirstība no tīša paškaitējuma šajā vecuma grupā ir pieaugusi.

Baltijā, tai skaitā Latvijā, ir viens no augstākajiem jauniešu mirstības līmeņiem, salīdzinot ar vairākām citām Eiropas valstīm, norāda Centrālā statistikas pārvalde.